Sienu izbūve
Pamatu pamatos šodien sienas būvē tāpat kā pirms gadiem 10 vai 20. Protams, mainās materiāli, nedaudz mainās šo materiālu apstrādāšanas tehnoloģijas, bet princips ir tas pats. Kas attiecas uz apdari, tur gan pat pašos pamatos ir mainījusies pieeja. Materiāli palikuši labāki, kvalitatīvāki, precīzāki.
Kad mājas pamati ir ielikti, jāķeras pie sienu un jumta būvēšanas.
Patreiz iecienītākās ir divu veidu mājas:
1) karkasa mājas, kurām ir koka karkass, kurš tiek aizpildīts ar vati vai citiem siltumizolācijas materiāliem. Tā ir vieglās konstrukcijas māja.
2) māja tiek būvēta no masīvākiem materiāliem- keramzīta vai gāzbetona blokiem vai tml.
Ir arī citi būvēšanas veidi, piemēram ar šūnveidīgiem materiāliem, bet izplatītākie ir minētie divi.
Abu veidu priekšrocības, trūkumi, īpatnības:
- Būvējot no masīvākiem materiāliem, blokiem vajadzīga lielāka pieredze, profesionāli būvnieki, tādu nav daudz.
- Karkasa māju būvniecībā var piesaistīt arī mazāk kvalificētus celtniekus, būvēšanas process ir vienkāršāks.
- Masīvās būves var papildus siltināt gan no ārpuses, gan iekšpuses. Bet jau pats vārds masīvā būve izsaka, ka tā ir masīva siena. Šī konstrukcija vairāk akumulē sevī siltumu. Ja aukstā laikā atver logus un durvis, nav tā, ka viss siltums uzreiz izskrien ārā un māja jāsāk kurināt no jauna. Masīvā būve pati sevī uzkrāj zināmu daudzumu siltuma un pamazām atdod to atpakaļ atdzisušai telpai. Šo pašu efektu var panākt arī karkasa māju būvniecībā, dažus mājas elementus būvējot no masīviem materiāliem.
- Karkasa mājas priekšrocība ir ātrums, tā ir uzbūvējama ātrāk un relatīvi vienkāršāk, šo būvi ir vienkāršāk menedžēt.
Mājas ilgmūžība..
Mājas ilgmūžība nav atkarīga no izvēlētā būvniecības veida. Būtiskāka ir mājas kvalitāte kā tāda. Ja nebūs ielikti labi pamati vai pietiekami izvērtēta grunts, koka karkasa māja uzvedīsies labāk, jo būve pati par sevi ir elastīgāka, līdz ar to minimālas svārstības izlīdzināsies. Savukārt masīvās būves šādos apstākļos saplaisās, protams, plaisas var aiztaisīt, taču tās tik un tā būs plaisas. Ugunsbīstamība un tamlīdzīgas lietas savukārt vairāk attiecas uz karkasa būvēm. Līdz ar to var teikt, ka ilgmūžība vairāk ir atkarīga no tā, kā konstrukcijas tiek pasargātas.
Izmaksas..
Izmaksas vairāk ietekmē nevis tas, kuru no šiem veidiem izvēlas būvniecībā, bet gan tas, kāds ir projekts, cik vienkārša vai sarežģīta ir konkrētā ēka. Abos veidos būvējot izmaksas ir aptuveni vienādas, protams, lai pateiktu precīzāk, nepieciešams skatīties katru projektu individuāli.
Galvenais celtnieka uzdevums ir pasargāt konstrukcija no nevēlamo faktoru iedarbības. Taču, kā to darīt, tas atkarīgs no konkrētās celtnes atrašanās vietas. Konstrukcija jāveido tā, lai mitrums no tās varētu izkļūt, bet nevarētu iekļūt. Reizēm problēmas rodas, ja neprofesionāli strādnieki neliet tos materiālus, kas konkrētā gadījumā paredzēti.
Kas svarīgāk- labi materiāli vai precīzs darbs?
Firmas "Kubs" direktors Aigars Kalniņš: "Šajā gadījumā man liekas, ka svarīgāk ir pareizi ievērot tehnoloģijas. Jo materiālu izvēlē kļūdīties ir grūti- tās ir vispārzināmas lietas. Jebkuru labu materiālu var sabojāt un nereti no ne īpaši labiem materiāliem var panākt labu efektu. Izejot no tā- svarīgāk ir pievērst lielu vērību darba precizitātei."
Sienu celšanas ilgums..
2- 3 mēnešu laikā var uzbūvēt sienas gandrīz jebkurai mājai. Pārsvarā gadījumu šis temps ir atkarīgs no pasūtītāja finansu plūsmas iespējām. Ja objekts ir ļoti īpašs un sarežģīts, ilgāks būs celtniecības laiks.
Mode..
Pamatu pamatos šodien sienas būvē tāpat kā pirms gadiem 10 vai 20. Protams, mainās materiāli, nedaudz mainās šo materiālu apstrādāšanas tehnoloģijas, bet princips ir tas pats. Kas attiecas uz apdari, tur gan pat pašos pamatos ir mainījusies pieeja. Materiāli palikuši labāki, kvalitatīvāki, precīzāki.
Vai tas, kāds ir karkass, ietekmē jumta seguma izvēli?
It kā tas ir vienalga. Taču, ja tiek izvēlēts smags un masīvs jumta segums, ir jādomā, kā viņu saturēt, kā sienas un pārsegumi spēs to nest un turēt. Citādi nav noteikumu, kādām mājām kādi jumti ir piemērotāki.
Siltināšana un apdare..
Jebkurai ēkai būtiskākās funkcijas ir noturēt telpās siltumu un labi izskatīties. Tātad nepieciešama siltināšana apdare.
Ja tā ir karkasa ēka, salaiduma vietas tiek aizpildītas ar siltumizolējošu vati. Savukārt, ja tā ir masīvā būve, materiāls pats daudz maz pilda izolēšanas funkciju, varam runāt par siltumvadāmības pretestības palielināšanu.
Mājas siltumizolēšana un apdare vienmēr ir jāskata kopā. Ja māja ir karkasa, nav nepieciešams atsevišķi veikt siltumizolāciju. Bloku mājas jāsiltina no iekšpuses vai ārpuses. Ja vien tas nav tehniski sarežģīti, pareizāk būtu siltināt no ārpuses. Vienkārši sakot, tas ir tas pats, kas uzvilkt mugurā mēteli un nelaist siltumu ārā. Līdz ar to pasargāts tiek arī pats karkass, bez tam no ārpuses iespējams izolāciju izveidot bez pārrāvumiem- nav starpsienu u.tml.
Nav noteikumu, kādos gadījumos kādu apdares veidu izvēlēties.
- Apmetumu var likt uz sienas, kas nav perfekti gluda, jo apmetumam vajag pie kā turēties- tur noder cietā vate vai tml. materiāls.
- Iespējams izmantot jebkurus apšuvuma materiālus- koka vai plastikāta dēļus, plākšņveida materiālus (piemēram, skārda apšuvums).
- Kādu laiku atpakaļ mājām populāras bija koka apšuves, pēdējā laikā šo apšuvumu lieto ļoti reti, jo tas ir salīdzinoši dārgi. Koka dēļi paši par sevi ir dārgi, bez tam tos nepieciešams arī krāsot vai kā citādi apstrādāt, tas vēl vairāk visu sadārdzina.
- Lētāk un ērtāk ir izmantot plastikāta apšuvuma dēlīšus. Protams, arī šim materiālam ir savi trūkumi: tas tomēr ir mākslīgs materiāls, jāskatās, kurā vietā to lieto, cik liela iespēja, ka šis materiāls uzkarst un rodas defekti. Nevajadzētu likt plastmasu uz dienvidiem vērstās plaknēs, kuras neappūš vējš.
- Arī metāls pie uzsilšanas izplešas. Protams, ka ekoloģiski dabīgie materiāli ir labākie- koks vai apmetums. Tie "nestaigā", ir pietiekami labi izturīgi un elpojoši.
Vislielākie "kaitēkļi" mājai ir atmosfēras iedarbība- saules stari un mitrums, no tiem jācenšas pasargāt mājas ārsienas.
Kad mājas sienas ir gatava, var ķerties pie jumta. Patiesībā gan teorētiski vispareizāk būtu māju sākt celt no jumta- jumts pasargā visu pārējo.
Būvfirmas "Kubs" direktors iesaka: "Ceļot māju labāk visus darbus uzticēt vienai firmai, vieniem speciālistiem. Jo dalot darbus visbiežāk rodas problēmas- katrs nākamais strādnieks saka, ka iepriekšējais ir pieļāvis kļūdas, tās jālabo. Katram ir cits darba stils."
* www.building.lv pateicas par konsultēšanu materiāla tapšanā būvfirmas "Kubs" direktoram Aigaram Kalniņam.
Kad mājas pamati ir ielikti, jāķeras pie sienu un jumta būvēšanas.
Patreiz iecienītākās ir divu veidu mājas:
1) karkasa mājas, kurām ir koka karkass, kurš tiek aizpildīts ar vati vai citiem siltumizolācijas materiāliem. Tā ir vieglās konstrukcijas māja.
2) māja tiek būvēta no masīvākiem materiāliem- keramzīta vai gāzbetona blokiem vai tml.
Ir arī citi būvēšanas veidi, piemēram ar šūnveidīgiem materiāliem, bet izplatītākie ir minētie divi.
Abu veidu priekšrocības, trūkumi, īpatnības:
- Būvējot no masīvākiem materiāliem, blokiem vajadzīga lielāka pieredze, profesionāli būvnieki, tādu nav daudz.
- Karkasa māju būvniecībā var piesaistīt arī mazāk kvalificētus celtniekus, būvēšanas process ir vienkāršāks.
- Masīvās būves var papildus siltināt gan no ārpuses, gan iekšpuses. Bet jau pats vārds masīvā būve izsaka, ka tā ir masīva siena. Šī konstrukcija vairāk akumulē sevī siltumu. Ja aukstā laikā atver logus un durvis, nav tā, ka viss siltums uzreiz izskrien ārā un māja jāsāk kurināt no jauna. Masīvā būve pati sevī uzkrāj zināmu daudzumu siltuma un pamazām atdod to atpakaļ atdzisušai telpai. Šo pašu efektu var panākt arī karkasa māju būvniecībā, dažus mājas elementus būvējot no masīviem materiāliem.
- Karkasa mājas priekšrocība ir ātrums, tā ir uzbūvējama ātrāk un relatīvi vienkāršāk, šo būvi ir vienkāršāk menedžēt.
Mājas ilgmūžība..
Mājas ilgmūžība nav atkarīga no izvēlētā būvniecības veida. Būtiskāka ir mājas kvalitāte kā tāda. Ja nebūs ielikti labi pamati vai pietiekami izvērtēta grunts, koka karkasa māja uzvedīsies labāk, jo būve pati par sevi ir elastīgāka, līdz ar to minimālas svārstības izlīdzināsies. Savukārt masīvās būves šādos apstākļos saplaisās, protams, plaisas var aiztaisīt, taču tās tik un tā būs plaisas. Ugunsbīstamība un tamlīdzīgas lietas savukārt vairāk attiecas uz karkasa būvēm. Līdz ar to var teikt, ka ilgmūžība vairāk ir atkarīga no tā, kā konstrukcijas tiek pasargātas.
Izmaksas..
Izmaksas vairāk ietekmē nevis tas, kuru no šiem veidiem izvēlas būvniecībā, bet gan tas, kāds ir projekts, cik vienkārša vai sarežģīta ir konkrētā ēka. Abos veidos būvējot izmaksas ir aptuveni vienādas, protams, lai pateiktu precīzāk, nepieciešams skatīties katru projektu individuāli.
Galvenais celtnieka uzdevums ir pasargāt konstrukcija no nevēlamo faktoru iedarbības. Taču, kā to darīt, tas atkarīgs no konkrētās celtnes atrašanās vietas. Konstrukcija jāveido tā, lai mitrums no tās varētu izkļūt, bet nevarētu iekļūt. Reizēm problēmas rodas, ja neprofesionāli strādnieki neliet tos materiālus, kas konkrētā gadījumā paredzēti.
Kas svarīgāk- labi materiāli vai precīzs darbs?
Firmas "Kubs" direktors Aigars Kalniņš: "Šajā gadījumā man liekas, ka svarīgāk ir pareizi ievērot tehnoloģijas. Jo materiālu izvēlē kļūdīties ir grūti- tās ir vispārzināmas lietas. Jebkuru labu materiālu var sabojāt un nereti no ne īpaši labiem materiāliem var panākt labu efektu. Izejot no tā- svarīgāk ir pievērst lielu vērību darba precizitātei."
Sienu celšanas ilgums..
2- 3 mēnešu laikā var uzbūvēt sienas gandrīz jebkurai mājai. Pārsvarā gadījumu šis temps ir atkarīgs no pasūtītāja finansu plūsmas iespējām. Ja objekts ir ļoti īpašs un sarežģīts, ilgāks būs celtniecības laiks.
Mode..
Pamatu pamatos šodien sienas būvē tāpat kā pirms gadiem 10 vai 20. Protams, mainās materiāli, nedaudz mainās šo materiālu apstrādāšanas tehnoloģijas, bet princips ir tas pats. Kas attiecas uz apdari, tur gan pat pašos pamatos ir mainījusies pieeja. Materiāli palikuši labāki, kvalitatīvāki, precīzāki.
Vai tas, kāds ir karkass, ietekmē jumta seguma izvēli?
It kā tas ir vienalga. Taču, ja tiek izvēlēts smags un masīvs jumta segums, ir jādomā, kā viņu saturēt, kā sienas un pārsegumi spēs to nest un turēt. Citādi nav noteikumu, kādām mājām kādi jumti ir piemērotāki.
Siltināšana un apdare..
Jebkurai ēkai būtiskākās funkcijas ir noturēt telpās siltumu un labi izskatīties. Tātad nepieciešama siltināšana apdare.
Ja tā ir karkasa ēka, salaiduma vietas tiek aizpildītas ar siltumizolējošu vati. Savukārt, ja tā ir masīvā būve, materiāls pats daudz maz pilda izolēšanas funkciju, varam runāt par siltumvadāmības pretestības palielināšanu.
Mājas siltumizolēšana un apdare vienmēr ir jāskata kopā. Ja māja ir karkasa, nav nepieciešams atsevišķi veikt siltumizolāciju. Bloku mājas jāsiltina no iekšpuses vai ārpuses. Ja vien tas nav tehniski sarežģīti, pareizāk būtu siltināt no ārpuses. Vienkārši sakot, tas ir tas pats, kas uzvilkt mugurā mēteli un nelaist siltumu ārā. Līdz ar to pasargāts tiek arī pats karkass, bez tam no ārpuses iespējams izolāciju izveidot bez pārrāvumiem- nav starpsienu u.tml.
Nav noteikumu, kādos gadījumos kādu apdares veidu izvēlēties.
- Apmetumu var likt uz sienas, kas nav perfekti gluda, jo apmetumam vajag pie kā turēties- tur noder cietā vate vai tml. materiāls.
- Iespējams izmantot jebkurus apšuvuma materiālus- koka vai plastikāta dēļus, plākšņveida materiālus (piemēram, skārda apšuvums).
- Kādu laiku atpakaļ mājām populāras bija koka apšuves, pēdējā laikā šo apšuvumu lieto ļoti reti, jo tas ir salīdzinoši dārgi. Koka dēļi paši par sevi ir dārgi, bez tam tos nepieciešams arī krāsot vai kā citādi apstrādāt, tas vēl vairāk visu sadārdzina.
- Lētāk un ērtāk ir izmantot plastikāta apšuvuma dēlīšus. Protams, arī šim materiālam ir savi trūkumi: tas tomēr ir mākslīgs materiāls, jāskatās, kurā vietā to lieto, cik liela iespēja, ka šis materiāls uzkarst un rodas defekti. Nevajadzētu likt plastmasu uz dienvidiem vērstās plaknēs, kuras neappūš vējš.
- Arī metāls pie uzsilšanas izplešas. Protams, ka ekoloģiski dabīgie materiāli ir labākie- koks vai apmetums. Tie "nestaigā", ir pietiekami labi izturīgi un elpojoši.
Vislielākie "kaitēkļi" mājai ir atmosfēras iedarbība- saules stari un mitrums, no tiem jācenšas pasargāt mājas ārsienas.
Kad mājas sienas ir gatava, var ķerties pie jumta. Patiesībā gan teorētiski vispareizāk būtu māju sākt celt no jumta- jumts pasargā visu pārējo.
Būvfirmas "Kubs" direktors iesaka: "Ceļot māju labāk visus darbus uzticēt vienai firmai, vieniem speciālistiem. Jo dalot darbus visbiežāk rodas problēmas- katrs nākamais strādnieks saka, ka iepriekšējais ir pieļāvis kļūdas, tās jālabo. Katram ir cits darba stils."
* www.building.lv pateicas par konsultēšanu materiāla tapšanā būvfirmas "Kubs" direktoram Aigaram Kalniņam.