Siltināšanas risinājumi – teorija un prakse
Jo dārgāki kļūst energoresursi, jo vairāk tiek domāts par efektīvu ēku fasāžu siltināšanu gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Efektīva siltināšana nozīmē korekti izpildīts risinājums, izmantojot ilgmūžīgus un elpojošus materiālus.
Foto: Siltināšanas risinājumi – teorija un prakse; autors: Siltināšanas risinājumi – teorija un prakseJo dārgāki kļūst energoresursi, jo vairāk tiek domāts par efektīvu ēku fasāžu siltināšanu gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Efektīva siltināšana nozīmē korekti izpildīts risinājums, izmantojot ilgmūžīgus un elpojošus materiālus.
Nesiltinātas, tāpat kā pavirši siltinātas sienas ne tikai palielina izdevumus par apkuri, bet kļūst par cēloni mitrumam telpās, sagādājot labvēlīgu augsni pelējuma un sēnīšu attīstībai. Tradicionāli un populāri ir ēkas siltināt no ārpuses. Siltināšana no iekšpuses ir krietni darbietilpīgāks process, tiek samazināta lietderīgi izmantojamā platība, turklāt nepasargāts no klimata kaprīzēm ir ēkas karkass, kas ir īpaši nepatīkami, ja ēkas nesošās konstrukcijas izgatavotas no koka.
Daudzslāņu sistēma
Korektu siltinājuma sistēmu veido 4 slāņi:
1.Līme
2.Siltumizolācijas materiāls – Akmens vate, putupolistirols, minerālā vate, minerits
3.Armējošais slānis no speciāla līmes slāņa, kas armēts ar elastīgu sietu.
4.Apdares slānis – koks, metāls, dekoratīvie apdares ķieģeļi, dekoratīvais apmetums, krāsa.
Katram slānim ir konkrēta funkcija.
Līme nodrošina plākšņu stiprināšanu pie pamatnes, siltumizolācijas materiāls siltina norobežojošo konstrukciju, armējums nepieciešams, lai nodrošinātu sistēmas izturību un arī estētiku, dekoratīvajai apdarei ir estētiska un sistēmas sargājoša funkcija no vides ietekmes.
Siltinājuma sistēma funkcijas veiks efektīvi, ja tiks saskaņota visu materiālu siltumizplešanās, mitruma uzņēmības, sala izturības un tvaika caurlaidības savstarpējā atbilstība . Ja vienā sistēmā tika izmantoti materiāli ar savstarpēji neatbilstīgām īpašībām, gaidītā efektivitāte netiks sasniegta.
Rēķinot pilnās ēkas siltināšanas izmaksas, kopsummā jāsaskaita 5 pozīciju izmaksas – 5 pozīciju veido meistaru darba apmaksa. Optimizēt sākotnējās izmaksas iespējams materiālu pozīcijās, taču jautājums - vai tas atmaksāsies ilgtermiņā ēkas ekspluatācijas laikā?
Foto: Siltināšanas risinājumi – teorija un prakse; autors: Siltināšanas risinājumi – teorija un prakseMontāžas nianses
1.Siltināšanas darbus nevajadzētu veikt, ja gaisa temperatūra ir zemāka par +5 grādiem vai augstāka par +30 grādiem, lai šķidrie maisījumi pildītu savu funkciju un nezaudētu nepieciešamo elastību. Siltināšanas sistēma montāžas procesā japasargā no mitruma un nokrišņu ietekmes, tātad darbus nevajadzētu veikt lietainā laikā, kā arī nevajadzētu materiālus ilgstoši uzglabāt būvlaukumā zem klajas debess.
2.Pirms siltināšanas darbu uzsākšanas, vēlams, lai būtu pabeigti "slapjie" iekšdarbi; būtu uzklāts jumta segums un izveidota lietus ūdens aizvadīšanas sistēma, lai ūdens netiktu klāt fasādei; noteikti jābūt ieliktiem logiem un durvīm.
3.Rūpīgi jāsagatavo fasādes virsma, tai jābūt sausai.
4.Siltumizolācijas materiālu līmē pie fasādes virsmas, veidojot ķieģeļu mūrim analogu šuvju sējumu – pamīšus. Ja ēkas stūros paliek nelielas spraugas, tās rūpīgi aizpilda ar siltumizolācijas materiāla atgriezumiem.
5.Pāri siltumizolācijas materiālam klāj armējošo slāni, vēlams divās kārtās, tā iegūstot papildus noturību un elastību. Armējošais slānis kalpo kā amortizators, kas mājas sēšanās laikā (jaunām ēkām šis posms ir aptuveni 2 gadi) neļauj fasādes dekoratīvajā apdarē izveidoties plaisām.
6.Izveido iecerēto fasādes dekoratīvo apdari, kas būtiski uzlabo mājas dizainu.
Ja ir labvēlīgi laika apstākļi, standarta Lietuviešu projekta 5stāvu dzīvojamās mājas siltināšana aizņem aptuveni 20 dienas , vēl tāds pats laiks nepieciešams fasādes dekoratīvās apdares izveidei.
Derīgi zināt:
1.Ja ēka ir nosiltināta, pieaug tās vērtība nekustamā īpašuma tirgū.
2.Speciālisti rekomendē kā siltuma izolācijas materiālu izvēlēties vismaz 100 mm biezu minerālu vati vai eko vati. Putupolistirols ir lētāks, taču neelpojošs materiāls, arī tā kalpošanas laiks ir mazāks kā minerālu vatēm. Turklāt minerālvate ir ugunsdrošs materiāls.
3.Grūtāk iestrādāt un izveidot gludu virsmu no 50 mm biezas minerālu vates, jo tā ir lokana. Ērtāk strādāt ar 100 mm biezu minerālvati, un arī siltuma ekonomija būs ievērojami lielāka.
4.Ja siltumizolācija jāveido renovējamām daudzdzīvokļu ēkām, vēlams siltināt visas fasādes, nevis tikai gala sienas. Siltinot tikai gala sienas, iegūtais efekts ir minimāls.
