Siltuma izmaksas piespiež Latvijas iedzīvotājus izvēlēties energoefektīvus logus
Latvijā ļaudis ir atskārtuši, ka liela daļa siltuma no mājas aizplūst tieši caur logiem. Tādēļ arvien populārāki kļūst energoefektīvi logi, kas palīdz ietaupīt siltumu. Latvijā lielākais pieprasījums ir pēc energoefektīviem logiem ar divu kameru jeb trīs stiklu paketi, kas arī samazina ielas troksni, kā arī cilvēki pievērš uzmanību, lai logi tiktu pareizi iestrādāti.
"Caur nekvalitatīviem vai slikti iestrādātiem logiem mājoklis zaudē minimums 15-20% no kopējā siltuma," skaidro sertificēts būvinženieris, "Labo logu aģentūras" būvniecības eksperts Juris Biršs. "Energoefektīviem logiem visi elementi – rāmis, stikla pakete, furnitūra ir izstrādāti tā, lai siltuma zudums būtu pēc iespējas mazāks. Šādam logam konstrukcija jeb rāmis ir biezāks, iekšpusē tam ir vairākas kameras. Energoefektivitātes ziņā plastikāta logiem ir lielākas priekšrocības nekā koka logiem, jo izstrādāt energoefektīvu plastikāta loga rāmi ir vienkāršāk. Tieši tāpēc energoefektīvi plastikāta logi ir salīdzinoši lētāki.
Energoefektīvam logam stikla paketei ir – divi, trīs, modernāko tehnoloģiju logiem pat četri stikli. Atkarībā no izmantoto stiklu daudzuma, paketes iekšpusē ir kameras, kas pildītas ar speciālu gāzi – biežāk argonu vai kriptonu. Logs ar šādu stikla paketi arī daudz mazāk laiž cauri ielas troksni. Mēdz būt arī stikla paketes, kas pildītas ar speciālu (daudz smagāku) gāzes pildījumu, tās pilnībā nelaiž cauri ielas troksni un ir arī ļoti energoefektīvas.
Savukārt "Labo logu aģentūras" eksperts Mārtiņš Mālnieks personīgajā pieredzē pārliecinājies, pēc tam, kad mājai esošos logus nomaina pret energoefektīviem logiem, siltuma zudums samazinās pat par 30-40% procentiem. Tiesa, energoefektīvi logi ir apmēram par 30% dārgāki, salīdzinot ar parastajiem. Taču, ņemot vērā, ka kvalitatīvi logi kalpo apmēram 50 gadus, ieguldījums atmaksājas pāris gadu laikā.
Juris Biršs iesaka, pēc kāda principa izvēlēties energoefektīvus logus. Pavaicājiet pārdevējam, kāda ir to U vērtība jeb siltuma caurlaidības koeficients. Jo tas zemāks, jo logs skaitās energoefektīvāks.
Salīdzināšanai - parastam logam U vērtība ir ap 1,5 – 1, 6 w/M2K, savukārt energoefektīvam logam tā ir sākot no 1,0 līdz pat 0,3 w/M2K.
Juris Biršs arī iesaka vienkāršu veidu, kā pašam pārliecināties, cik energoefektīvi ir mājas logi – ar termometru jānomēra temperatūra vietā, kur loga rāmis savienojas ar sienu. Ja āra gaisa temperatūra ir ap -10 grādi, bet iekštelpās tā nav zemāka par + 18 grādiem, var uzskatīt, ka logi pietiekami labi izolē siltumu.
Mārtiņš Mālnieks novērojis, ka cilvēki Latvijā kļuvuši daudz zinošāki logu energoefektivitātes jomā. Ja pirms pieciem gadiem maz interesējās, kāda logiem ir stikla pakete, tad šodien pārsvarā iegādājas logus ar trīs stikliem jeb divkameru stikla paketi. Tās vidējā U vērtība ir 0,6 - 0,7 w/M2K, atkarībā no stikla paketes biezuma. Šādi logi ir piemērotākais risinājums kvalitatīvi nosiltinātai 150 - 200 kvadrātmetru privātmājai. Apsveicami ir arī tas, ka cilvēki sapratuši - logiem jābūt pareizi iestrādātiem. Pats energoefektīvākais logs, ja tas būs nepareizi iestrādāts, laidīs cauri gan aukstumu, gan mitrumu. Tāpēc, liekot mājai vai dzīvoklim logus, cilvēki prasa, lai tie tiktu iestrādāti ar speciālajām montāžas lentēm. Tās uzlabo loga energoefektivitāti par 10%, kā arī ievērojami paildzina montāžas šuvē iestrādāto siltumizolācijas putu kalpošanas mūžu. Savukārt, ja putas netiek pasargātas ar montāžas lentām, vides apstākļu ietekmē tās sairst trīs, piecu gadu laikā, un tad šādi logi vairs neaiztur nedz mitrumu, ne aukstumu.
Vairāk informācijas: www.labologuagentura.lv