Siltumsūknis ir brīnišķīga iekārta, kuru ieliek mājā līdzīgi kā ledusskapi. Tā darbībai nepieciešama tikai saules un elektroenerģija

Foto: Siltumsūknis ir brīnišķīga iekārta, kuru ieliek mājā līdzīgi kā ledusskapi. Tā darbībai nepieciešama tikai saules un elektroenerģija; autors: Siltumsūknis ir brīnišķīga iekārta, kuru ieliek mājā līdzīgi kā ledusskapi. Tā darbībai nepieciešama tikai saules un elektroenerģija

Intervija ar "Divine Heat Company" direktoru Stefanu Vestbergu.

Pirmo reizi uz Latviju Stefans Vestbergs atbrauca 1997. gadā kopā ar kori. Kādus gadus vēlāk viņš pārcēlās uz dzīvi šeit. Pirms tam līdz 2000. gadam Stefans dzīvoja Zviedrijā un tur ievāca daudz informācijas par siltumsūkņiemun to darbības principiem. Tā radās ideja sākt siltumsūkņu popularizēšanu un pārdošanu Latvijas tirgū. Tika nodibināts savs uzņēmums, sameklēti sadarbības partneri un nu jau aizvadītas pirmās visnotaļ veiksmīgās darba sezonas.

Kāds ir siltumsūkņu darbības princips?
Tā ir brīnišķīga iekārta, kuru ieliek mājā līdzīgi kā ledusskapi. Tā darbībai nepieciešama saules un elektroenerģija. Siltuma sūknis sastāv no četriem komponentiem: iztvaicētāja, kondensatora, izplešanās vārsta un kompresora. Visas daļas ir savienotas cauruļvadu sistēmā noslēgtā lokā, pa kuru cirkulē aukstuma aģents, kas zināmās loka daļās atrodas šķidrā stāvoklī un citās- gāzveida. Ar izplešanās vārstu regulējot spiedienu, panāk, ka aukstuma aģents vēlamajā temperatūrā sāk vārīties. Elektronenerģija tiek izmantota, lai kompresorā saspiestu gāzi.

Kā un no kurienes tiek iegūta nepieciešamā enerģija?
Mājas apsildīšanai ir ekonomiski izmantot zemes virskārtā uzkrāto saules enerģiju. Svarīgi ir precīzi aprēķināt, cik kilovatus var iegūt noteiktā zemes platībā. Nozīme ir arī grunts sastāvam. Mitra zeme piesaista vairāk enerģijas nekā sausa smilts. Saules atdotā enerģīja uzkrājas arī ūdenstilpnēs.

Vai jūs sākumā nebiedēja mazais Latvijas tirgus, konkurence?
Pirms 3 gadiem sāku plānot šīs sistēmas ieviešanu Latvijā, tobrīd neatradu firmas, kas te piedāvātu ko līdzīgu.

Kā atradāt sadarbības partnerus, piegādātājus? Vai viņiem šīs tirgus ir interesants?
Zviedrijā ir 7 vai 8 siltumsūkņu ražotāji. Kad mēģināju sākt Latvijā biznesu, apmeklēju visus Zviedrijas ražotājus un piecas no turienes firmām bija ieinteresētas pārdot preces Latvijā. Ciešāka sadarbība uzreiz izveidojās ar firmu NIBE- otro lielāko siltumsūkņu ražotāju Zviedrijā. NIBE ražotne ir jaunākā un modernākā Ziedrijā. Produktu kvalitāte tiek vairākārt pārbaudīta. NIBE siltumsūkņiem ir visaugstākais lietderības koeficients, tie strādā klusāk un ir zemākas cenas nekā citiem. Pēc tikšanās ar NIBE pārstāvjiem uzreiz sapratu, ka vēlos sadarboties tieši ar viņiem. NIBE siltumsūkņu klāstā ikviens var atrast savam mājoklim piemērotāko.

Kādi līdz šīm bijuši jūsu lielākie un interesantākie objekti Latvijā?
Viens no mūsu interesantākajiem objektiem bija cūku ferma firmai "Druvas unguri". Šajā fermā nonāk pāris nedēļu veci sivēni, kas nošķirti no mātēm. Tur bija ļoti būtiski panākt nepieciešamo mitrumu un siltumu- vietās, kur sivēni ēd, bija jānodrošina nedaudz zemāka temperatūra. Siltumu tur ņēmām no sivēnu izkārnījumiem, kas sakrājās renē kūts vidū, tajā ielikām garas polietelēna caurules, kas uzņēma siltumu no mēsliem. Ar šo siltumu tika sasildīts ūdens siltajām grīdām. Tur ir ļoti liels lietderības koeficients. Šī metode noteikti ir izdevīga lopkopībā. Salīdzinot ar citām apkures sistēmām siltumsūkņi ir arī droši, jo tajos ieksā nekas nedeg, nav augstas temperatūras un spiediena.

Foto: Siltumsūknis ir brīnišķīga iekārta, kuru ieliek mājā līdzīgi kā ledusskapi. Tā darbībai nepieciešama tikai saules un elektroenerģija; autors: Siltumsūknis ir brīnišķīga iekārta, kuru ieliek mājā līdzīgi kā ledusskapi. Tā darbībai nepieciešama tikai saules un elektroenerģija

Sistēma darbojas ar elektrību. Kas notiek, ja elektrība pazūd?
Ja elektrība pazūd, sistēma uz to laiku pārstāj darboties. Kad elektrība atkal ir, sistēma turpina darboties iepriekšējā režīmā, nekādas problēmas tas nerada.

Parasti sistēmas, kas ekspluatācijā izmaksā lēti, pašas izmaksā dārgi. Vai tā ir arī jūsu gadījumā?
Salīdzinot ar citu sistēmu izmaksām, šīs ir nedaudz augstākas. Taču, izvēloties, piemēram, šķidro kurināmo nepieciešama speciāla kurtuve, katli kur uzglabāt kurināmo, ventilācijas telpa. Tas nemaz nebūs lētāk par siltumsūkņiem. Siltumsūkņi ekpluatācijā ir uz pusi lētāki nekā škidrais kurināmais. Pāris gadu laikā tas atmaksāsies.

Cik ilgi kalpo siltumsūkņu sistēma?
Sistēma neizdeg, jo tajā nav augstas temperatūras. 10 līdz 15 gadu laikā ir jāmaina šķidrā kurināma katli, bet siltumsūkņi var kalpot arī 30 gadus- līdzīgi kā ledusskapis. Bez tam- mums ir jadomā arī par nākotni, jādomā ka saglabāt resursus, nedrīkstam dzīvot tikai šodienai.

Kā jus vērtējat Latvijas cilvēku izpratni? Cik labi viņi izprot šo sistēmu priekšrocības?
Kad šī sistēma parādījās Zviedrijā, sākumā to izvēļējās tikai viens cilvēks. Tikai pēc gada arī viņa kaimiņi to atzina par labu esam, un pieprasījums pamazām pieauga. Tad šo sistēmu cenas bija vēl ļoti augstas. Mēs Latvijā strādājam tikai otro gadu. Uzskatu, ka viss vēl ir priekšā. Tagad arvien vairāk cilvēku sāk izrādīt interesi. Varu teikt, ka šoruden mums ir ļoti daudz ko darīt.

Tātad pašlaik tomēr lielākoties vēl turpinās iepazīstināšana ar produktu kā tādu.
Jā, siltumsūkņi šeit ir jauna lieta. Tas nav produkts, kura reklāmu ielikt avīzē un gaidīt labus rezultātus. Tā tas patiesībā ir ar jebkuru jaunu preci. Pašlaik mums ir lieli izdevumi, lai iepazīstinātu ar preci, bet es pat neceru, ka tas atmaksāsies īsā laikā. Rīgā pašlaik ir pārstāvētas piecas firmas, kas piedāvā siltumsūkņus. Mēs viņu vidū esam vienīgie, kas nodarbojas ar produkta popularizēšanu un reklāmu. Esam izveidojuši informatīvos materiālus latviešu valodā. Konkurentiem tādu nav. Man pat šķiet, ka konkurentu mums Latvijā ir par maz. Ja mūsu būtu vairāk, sabiedrības izglītošana būtu vienkāršāka. Visiem siltumsūkņu tirgotājiem ir jāiet uz vienu mērķi- sūkņu popularizēšanu. Šobrīd Latvijā jau aptuveni deviņdesmit mājās ir uzstādīti siltumsūkņi.

Kas jūs pašu savulaik pamudināja palikt Latvijā un vai nenožēlojat šo lēmumu?
Kad pirmo reizi atbraucu uz Latviju un izdzirdēju skanam dziesmu "Pūt vējiņi", ieraudzīju Latvijas skaisto dabu, sapratu, ka man šeit patīk. Kā jau teicu, pirmo reizi Latviju apmeklēju kopā ar kori. Un palikšanu nenožēloju ne brīdi, jo Latvijas skaistā daba mani sajūsmina joprojām.

Vai arī tagad vēl dziedat korī?
Diemžēl ne. Es protu vārdu tikai minētajai dziesmai "Pūt vējiņi", citas dziesmas tik labi nezinu. Taču dziedāt es gribētu. Varbūt ar laiku.

Jūs patiešām labi runājat latviešu valodā. Kā to ir izdevies iemācīties?
Vai tad es runāju labi? Man liekas, ka es vienkārši labi tēloju, ka protu runāt. (Smejas.) Kad sāku dzīvot Latvijā valodu nezināju vispār, sākumā strādāju nakts maiņā degvielas uzpildes stacijā "Statoil". Tur pa nakti, kamēr nebija klientu, darbinieki tērzēja savā starpā. Man ļoti gribējās viņus saprast, tāpēc uzmanīgi klausījos un tā pamazām iemācījos latviešu valodu. Man joprojām nav ne jausmas, kā jūs liekat tās garumzīmes un mīkstinājuma zīmes. Arī vardu locījumus es lietoju intuitīvi, salīdzinot ar līdzīgiem teikumiem, kurus esmu dzirdējis konkrēto vārdu.

Linda Tunte,
www.building.lv