Šīns: Latvijā varētu bankrotēt aptuveni piektā daļa ģimeņu, kas ņēmušas hipotekāros kredītus
Latvijā varētu bankrotēt aptuveni piektā daļa ģimeņu, kas ņēmušas hipotekāros kredītus, pirmdien žurnālā "Lietišķā Diena" publicētā intervijā prognozē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Edgars Šīns.
Latvijā varētu bankrotēt aptuveni piektā daļa ģimeņu, kas ņēmušas hipotekāros kredītus, pirmdien žurnālā "Lietišķā Diena" publicētā intervijā prognozē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Edgars Šīns.
Viņš sacījis, ka Amerikā sagaida aptuveni 25 miljonu ģimeņu bankrotus, bet Latvijā "kārtīgi samaksāt par šīm izpriecām" varētu aptuveni piektā daļa no 200 tūkstošiem ģimeņu, kas ņēmušas hipotekāros kredītus.
"Tie ir apmēram 200 tūkstoši ģimeņu, kas iesaistījušās hipotekārajā kreditēšanā, kas bija paļāvušās, ka notiekošais ir loģisks, saprotams, no valsts puses pieskatīts saprāta robežās. Acīmredzot daļa šo ģimeņu rēķinu maksās ar to, ka kādu laiku viņu saistības būs lielākas nekā īpašuma vērtība, ar to, ka bankas viņiem atņems īpašumus un viņi vēl paliks uz visu mūžu parādā," žurnālam teicis Šīns.
Viņš arī paudis viedokli, ka Latvija nevar atļauties šādu masveida bankrotēšanu. "Mēs esam maza valstiņa, viens otru pazīstam, un es stipri šaubos, ka valdošā koalīcija to varēs no politiskā viedokļa pieļaut, vēlēšanas ir tuvu. Tas būtu daudz vairāk un sliktāk nekā denacionalizēto namu īrnieku izlikšana. Tas skartu ne tikai Rīgu, bet visu Latviju," sacījis Šīns.
Uzņēmējs norādījis, ka cena, kuru normāla, strādājoša Latvijas ģimene, kas nav ļoti turīga un maksā nodokļus, var atļauties maksāt par mājokli, ir ne vairāk kā 500 latu par kvadrātmetru, bet nesenajos trakajos laikos cilvēki bija spiesti maksāt 1300-1400 latu par kvadrātmetru.
"Ekonomikā nav sāpīgāka un ilgstošāka procesa kā atbrīvošanās no ieķīlātajiem īpašumiem," "Lietišķajai Dienai" sacījis Šīns. "Tas ir sāpīgi, tas ir personiski, tas ir ļoti grūti. Tas nav tā, kā uzņēmums, kas vienkārši bankrotē, mēs visi noskurināmies un sakām - nu jā, uzņēmējs varbūt meklēja labāko veidu, kā pievienot vērtību, nu nesanāca, nekas, citreiz varbūt. Ģimenēm tas ir pa īstam."
Uz jautājumu, kas vainojams pie tā, ka eiforija nekustamo īpašumu tirgū beidzās, Šīns teicis, ka vēlētos, lai atbildību uzņemas līdzšinējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps. "Es ļoti gribētu, lai Cērpa kungs uzņemas atbildību. Es pat reiz publiski salamājos ar viņu, mēģinādams iestāstīt, ka šo ārprātu nevajadzētu pieļaut. Viņš man teica, sejā smiedamies, ka viņu uztrauc tas, kā bankas aizņemas no cilvēkiem, bet pilnīgi neuztrauc tas, kā cilvēki aizņemas naudu no bankām. Te nu mēs esam!" žurnālam teicis Šīns.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pērnā gada vidū nekustamo īpašumu tirgus, kas iepriekš bija strauji audzis gan apjomos, gan cenās, sabremzējās - tajā samazinājās gan cenas, gan aktivitāte. Patlaban piedāvājums dzīvokļu tirgū pārsniedz pieprasījumu, jo potenciālie nekustamā īpašuma pircēji nogaida.
Viņš sacījis, ka Amerikā sagaida aptuveni 25 miljonu ģimeņu bankrotus, bet Latvijā "kārtīgi samaksāt par šīm izpriecām" varētu aptuveni piektā daļa no 200 tūkstošiem ģimeņu, kas ņēmušas hipotekāros kredītus.
"Tie ir apmēram 200 tūkstoši ģimeņu, kas iesaistījušās hipotekārajā kreditēšanā, kas bija paļāvušās, ka notiekošais ir loģisks, saprotams, no valsts puses pieskatīts saprāta robežās. Acīmredzot daļa šo ģimeņu rēķinu maksās ar to, ka kādu laiku viņu saistības būs lielākas nekā īpašuma vērtība, ar to, ka bankas viņiem atņems īpašumus un viņi vēl paliks uz visu mūžu parādā," žurnālam teicis Šīns.
Viņš arī paudis viedokli, ka Latvija nevar atļauties šādu masveida bankrotēšanu. "Mēs esam maza valstiņa, viens otru pazīstam, un es stipri šaubos, ka valdošā koalīcija to varēs no politiskā viedokļa pieļaut, vēlēšanas ir tuvu. Tas būtu daudz vairāk un sliktāk nekā denacionalizēto namu īrnieku izlikšana. Tas skartu ne tikai Rīgu, bet visu Latviju," sacījis Šīns.
Uzņēmējs norādījis, ka cena, kuru normāla, strādājoša Latvijas ģimene, kas nav ļoti turīga un maksā nodokļus, var atļauties maksāt par mājokli, ir ne vairāk kā 500 latu par kvadrātmetru, bet nesenajos trakajos laikos cilvēki bija spiesti maksāt 1300-1400 latu par kvadrātmetru.
"Ekonomikā nav sāpīgāka un ilgstošāka procesa kā atbrīvošanās no ieķīlātajiem īpašumiem," "Lietišķajai Dienai" sacījis Šīns. "Tas ir sāpīgi, tas ir personiski, tas ir ļoti grūti. Tas nav tā, kā uzņēmums, kas vienkārši bankrotē, mēs visi noskurināmies un sakām - nu jā, uzņēmējs varbūt meklēja labāko veidu, kā pievienot vērtību, nu nesanāca, nekas, citreiz varbūt. Ģimenēm tas ir pa īstam."
Uz jautājumu, kas vainojams pie tā, ka eiforija nekustamo īpašumu tirgū beidzās, Šīns teicis, ka vēlētos, lai atbildību uzņemas līdzšinējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps. "Es ļoti gribētu, lai Cērpa kungs uzņemas atbildību. Es pat reiz publiski salamājos ar viņu, mēģinādams iestāstīt, ka šo ārprātu nevajadzētu pieļaut. Viņš man teica, sejā smiedamies, ka viņu uztrauc tas, kā bankas aizņemas no cilvēkiem, bet pilnīgi neuztrauc tas, kā cilvēki aizņemas naudu no bankām. Te nu mēs esam!" žurnālam teicis Šīns.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pērnā gada vidū nekustamo īpašumu tirgus, kas iepriekš bija strauji audzis gan apjomos, gan cenās, sabremzējās - tajā samazinājās gan cenas, gan aktivitāte. Patlaban piedāvājums dzīvokļu tirgū pārsniedz pieprasījumu, jo potenciālie nekustamā īpašuma pircēji nogaida.