"Šis ir simetrisks gads. Simetrija ir viens no kompozīcijas pamatveidiem. Tā ir arhitektoniska. Ja gada zīme ir tik simetriska, arhitektiem ir vienkārši jābūt veiksmīgam gadam," prognozē Juris Poga

Foto: "Šis ir simetrisks gads. Simetrija ir viens no kompozīcijas pamatveidiem. Tā ir arhitektoniska. Ja gada zīme ir tik simetriska, arhitektiem ir vienkārši jābūt veiksmīgam gadam," prognozē Juris Poga; autors: "Šis ir simetrisks gads. Simetrija ir viens no kompozīcijas pamatveidiem. Tā ir arhitektoniska. Ja gada zīme ir tik simetriska, arhitektiem ir vienkārši jābūt veiksmīgam gadam," prognozē Juris Poga

Intervija ar Latvijas Arhitektu asociācijas prezidentu Juri Pogu.

Kāds arhitektiem bijis aizvadītais- 2001 gads?
Ja skatāmies no darba daudzuma, kas bija jāpadara, tad, manuprāt, arhitektiem šis gads bija bagātīgs. Aizvadītajā gadā pabeigti daudzi lieli objekti, piemēram, lidostas "Rīga" izlidošanas termināls, Latvijas Bankas naudas glabātava, operas teātra piebūves 2. kārta u.c.

Kā Jūs vērtējat pagājušā gada būves no arhitektoniskā viedokļa?
Arhitektūra ir cieši saistīta ar stāvokli sabiedrībā- laba un moderna arhitektūra nevar parādīties, ja sabiedrība nav gatava to pieņemt.
Visumā lielāko daļu pagājušā gada objektu vērtēju kā pozitīvus. Mūsu arhitekti seko līdzi pasaules tendencēm, tas parādās arī viņu darbos. Mūsu arhitekti ir arī konkurētspējīgi ar ārzemju arhitektiem.

Vai Latvijas arhitekti ir piedalījušies konkursos ārzemēs?
Man gan šādu ziņu nav. Domāju, ka vispirms ir jāizcīna un jānotur pozīcijas tepat Latvijā. Lielākā daļa mūsu arhitektu pagaidām vēl tikai veido savas karjeras, lai sasniegtu tādu līmeni, kāds ir pasaules labākajiem arhitektiem, piemēram, R. Piano, Rodžersam u.c. Latvijā ienāk arī ārzemju arhitekti, visspēcīgāk šajā ziņā sevi parādījis M. fon Gerkans, vairāki viņa projekti ir realizēti Jūrmalā. Uzskatu, ka lielu arhitektu ienākšana Latvijā vērtējama tikai pozitīvi, tas tikai ceļ mūsu arhitektūras līmeni.

Vai nevajadzētu tomēr vairāk ļaut strādāt vietējiem arhitektiem?
Ja mēs noslēgsimies, arhitekti drīzāk zaudēs konkurētspēju. Sacensība ir nepieciešama, lai varētu notikt izaugsme.

Kādas ir tās lielākās problēmas, ar kurām nākas saskarties?
Ir viena liela, it kā neredzama lieta, kas ir fons tam visam- ir jāsakārto telpa, vide ap to, ko mēs saucam par arhitektūru. Aizvadītais gads šajā ziņā bijis saspringts- mums izveidojās sadarbība ar VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju) Būvniecības likuma tapšanas sakarā. Gada sākumā uzsākām sadarboties arī ar Rīgas Domi, uzskatām, ka ir pēdējais brīdis, lai izstrādātu Rīgas centra saglabāšanas un attīstības plānu. Uzskatu, ka visas šīs lietas notiek pārāk lēni un atkal esam zaudējuši vienu gadu. Reāla plānošana joprojām nav aizsākta, līdz ar to arhitektiem šādā nesakārtotā vidē ir grūti strādāt. Tas ir negatīvais fons, kas rada nepatīkamu atmosfēru ne tikai arhitektu vidū vien, bet arī visā sabiedrībā. Arhitekta uzdevums ir izpildīt sabiedrības pasūtījumu, ja vide nav sakārtota, arī projekts var nebūt veiksmīgs.
Piedaloties vispasaules arhitektu savienības sanāksmē Stambulā, kur tika iztirzāts jautājums par arhitektu prestiža krišanos sabiedrībā tika atzīts, ka paši arhitekti pie tā ir vainīgi, jo ir pārāk aizrāvušies ar savām personīgajām idejām un ir piemirsuši arhitekta galveno pienākumu- kalpot sabiedrībai. Arhitekta mērķis ir nevis pašizpausties, bet sniegt pakalpojumu sabiedrībai. Sanāksmē tika izvirzīts interesants lozungs: Mazāk estētikas, vairāk ētikas! Tas nozīmē, ka estētiku vajag vairāk balstīt uz ētiku.
10 pasīvie plānošanas gadi valstī ir noveduši pie tā, ka esam zaudējuši labus plānotājus. Tā pamazām kļūst par lielu problēmu. Gada nogalē VARAM ministrs Makārovs savā uzrunā būvniekiem teica, ka nākamajā gadā ministrija domās par to, kā uzlabot situāciju izglītības jomā (neskatoties uz to, ka ir arī Izglītības un zinātnes ministrija). Profesionālās izglītības jomā pašlaik valda katastrofa. Nevarīgi speciālisti nevarēs sniegt labus pakalpojumus. Daudzi tagad brauc studēt uz ārzemēm. Jautājums: Vai viņi pēc tam gribēs atgriezties? Šīs lietas ir jārisina nacionālā līmenī.

Kā Jūs raugāties uz to, ka ir tik liela atšķirība tajā, kā būvniecība notiek Rīgā un kā ārpus tās?
Augusta beigās Arhitektu savienības valde kopā ar lielāko pilsētu arhitektiem devās dažu dienu ekskursijā pa Latvijas novadiem. Bijām Valmierā, Rēzeknē, Liepājā un Ventspilī. Mūsu mērķis bija iepazīties ar stāvokli ārpus Rīgas. Bez šaubām reģionos problēmas izskan citā līmenī, bet arī tur cilvēki strādā un ir prieks redzēt, kā tur tiek risināti jautājumi. Situācija tur nav nemaz tik bēdīga, kā daudziem šķiet. Ir izbūvētas, piemēram, ledus halles Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī u.c. Kā ļoti labs piemērs minama Ventspils- pilsēta ļoti veiksmīgi attīstās. Ventspilī notika Baltijas valstu Arhitektu savienības izbraukuma sēde, kolēģi ļoti atzinīgi novērtēja to, ka tik mazā pilsētā realizēti tik daudzi vērā ņemami projekti- Ventspils pils, autoostas rekonstrukcija, moderni kempingi u.c.

Jūs minējāt labus piemērus, taču skaitļi tomēr pierāda pretējo- vairāk kā puse būvdarbu notiek Rīgā, tās apkaimē...
Jā, bet šeit vajadzētu ņemt vērā arī ekonomisko potenciālu un to, cik liela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā. Tādā ziņā viss ir kārtībā. Vienīgais, kas Rīgai traucē sakārtoties- Rīga ir lielais interešu sadures punkts. Ir pagājuši 10 gadi kopš neatkarības iegūšanas, taču pilsētas attīstības plāns vēl nav izstrādāts, tas rada sajūtu, ka kādam ir izdevīgi to visu aizkavēt. Rodas netīras spēles sajūta.
Pozitīvi ir tas, ka sāk parādīties sociālās programmas, to realizācijas. Viena no šādām programmām ir skolu rekonstrukcija visā Latvijā, te ir daudz labu piemēru.
Tagad atkal sāk runāt par mājokļu problēmām, dzīvokļu izbūvēm. Ir sajūta, ka notiek kaut kāda ekonomiskā atveseļošanās.

Kādas tendences esat pamanījis šajā gadā?
Šis gads iezīmējies kā tāds lielo tirdzniecības centru būvēšanas gads, arhitekti gan tur nav vainīgi (smejas). Tirdzniecības centri tiek būvēti fantastiskos mērogos. Mēs esam pārdzīvojuši vairākus tādus posmus: 90. gadu sākumā tika būvētas būdiņas, pēc tam daudz būvēja pagrabus, vēlāk mazās kafejnīcas, piparbodītes, tam sekoja benzīntanki un tagad ir lielveikalu vilnis. Arī lielveikalu līmenis arvien uzlabojas, pasūtītāji saprot, ka viņiem ir jābūvē kaut kas īpašs, varens, lai varētu piesaistīt klientus. Sākotnējais primitīvo tirdzniecības angāru būvēšanas laiks ir beidzies, tagad svarīga ir arī veikala čaula. Kā labus piemērus šeit varu minēt tirdzniecības centru "Mego Max" Krasta ielā un tirdzniecības centru "Alfa". Parādās arī interesanti autosaloni- "Subaru", "Toyota" centri.

Šobrīd populāras ir stikla un metāla konstrukcijas. Kā Jums šķiet, vai tās savā veidā nenomāc vēsturiskās, skaistās celtnes?
Es domāju, ka katrs laiks nāk ar savām tradīcijām. Katra laika stilistika ir cieši saistīta ar tehnoloģijām un vispārējo gaumes sapratni. Šodienas arhitektūras priekšplānā ir izvirzījies patiesīguma nosacījums. Patiesīgumu arhitekti cenšas panākt ar formām, pielietotajiem materiāliem un konstrukcijām. Tas viss cieši sasaucas ar mūsdienu sabiedrību, kurā valda demokrātija, sava veida caurspīdīgums. Šī paša iemesla dēļ šobrīd vairs nav modē apmetums, jo tas it kā slēpj to, kas atrodas zem tā. Būvniecības tehnoloģijas ir sasniegušas tādu līmeni, kad būvelementi kalpo reizē arī kā dizaina elementi. Reizēm ir grūti nošķirt, kur beidzas interjers un sākas pati būve. Būve vairs nav tikai kā čaula interjeram.
Šodien ir jābūvē tā, kā būvē šodien. Jādomā arī par to, lai šodien uzceltai celtnei pēc gadsimta vai diviem būtu kaut kāda arhitektoniska vērtība, lai celtne vēstītu par šo laiku.

Būvfirmu vidū valda diezgan sīva konkurence. Vai arī arhitektu starpā ir liela konkurence?
Patiesību sakot, reāli šobrīd ir arhitektu deficīts. Daudzi konkursi nesasniedz rezultātu, jo nav arhitekta. Arhitektu savienībā ienāk daudz sūdzību par negodīgiem konkursiem, uzskatu, ka arhitektiem darba ir pietiekami, lai varētu piedalīties korektos konkursos. Bieži vien pasūtītājs skatās, kur tiks uzprojektēts lētāk, pat nepainteresējoties, kas tiks uzprojektēts. Arhitektam ir jābūt labām idejām. Domāju, ka Ministru Kabinetam šīs lietas ir rūpīgāk jāizskata- arhitektu konkurss ir ideju konkurss, un par idejām ir jāmaksā.

Mūsu sarunas sākumā Jūs minējāt, ka moderna arhitektūra var veidoties tikai tad, kad sabiedrība ir gatava to pieņemt. Cik gatava pieņemt modernu arhitektūru, Jūsuprāt, ir Latvijas sabiedrība?
Spriežot pēc rakstiem laikrakstos, kuros parādās sabiedrības viedoklis, domāju, ka daudzi cilvēki ir ceļojuši un zina, kas ir laba arhitektūra.

Ko Jūs gaidāt no šī gada?
Vasarā Berlīnē notiks vispasaules arhitektu kongress, arī kārtējais arhitektu savienības kongress, kas notiek vienu reizi trijos gados. Gads būs notikumiem bagāts. Latvijā šis gads tiek prognozēts ar dinamisku attīstību, tātad darbs būs.
Es visiem kolēģiem saku, ka šis ir simetrisks gads. Simetrija ir viens no kompozīcijas pamatveidiem. Tā ir arhitektoniska. Ja gada zīme ir tik simetriska, arhitektiem ir vienkārši jābūt veiksmīgam gadam. Gribas novēlēt, lai arhitektiem šajā gadā pietiek darba un labu ideju! Ja arhitektiem būs idejas, celtniekiem būs darbs un sabiedrībai tiks skaistums.


Linda Tunte
www.building.lv