Šīs projekts no citiem līdzīgu ēku projektiem atšķiras ar to, ka tika projektēta ēka tikai vienas firmas vajadzībām
Foto: Šīs projekts no citiem līdzīgu ēku projektiem atšķiras ar to, ka tika projektēta ēka tikai vienas firmas vajadzībām
Uz jautājumiem atbild arhitektu biroja "Tectum" arhitekts Alvis Zlaugotnis.
Uz jautājumiem atbild arhitektu biroja "Tectum" arhitekts Alvis Zlaugotnis
Ar ko ir specifisks šis projekts?
Šīs projekts no citiem līdzīgu ēku projektiem atšķiras ar to, ka tika projektēta ēka tikai vienas firmas vajadzībām. Tā nav iestāde, kuru apmeklēs daudz cilvēku, tā nav arī biroju īres nams.
Kā, Jūsuprāt, komplekss iederas kopējā vidē?
Plašas ārtelpas (Brīvības - Vairoga ielas krustojums un stadions) kā arī lielas ēkas un būves (VEF kultūras pils, Vairoga ielas tilts, rūpnīcas VEF apbūve, vagonrūpnīca) nosaka šīs vietas pilsētbūvniecisko mērogu. Jaunā ēka ar savu apjomu atbilst šim mērogam.
Kā jaunā ēka sadzīvos ar veco VEF kultūras pili?
Jaunā ēka izbeidz VEF kultūras pils ēkas apjoma absolūto dominēšanu pilsētas telpā šajā vietā. Tās priekšlaukums pavērsts pret pils ēku tā, ka abas ēkas veido kopīgu labiekārtotu sabiedriski izmantojamu ārtelpu.
Kāda ir šī objekta specifika, kas tajā jauns, nebijis?
Būtiskākais ir ēkas iekšējās telpiskās struktūras risinājums ar ātriju centrā. Ātrija norobežojošās sienas sākot no trešā stāva ir veidotas no liekta stikla pilnā stāva augstumā.
Kādas bija sākotnējās pasūtītāja prasības šai celtnei?
Pirms projektēšanas uzsākšanas tika saņemta telpu programma, kur bija norādīts, ka celtniecību nepieciešams veikt pa kārtām, vispirms būvējot tehniskā nodrošinājuma ēku. Sākotnēji bija prasība ēku kompleksā izvietot arī 70.0m augstu torni sakaru iekārtu izvietošanai, bet vēlāk šī prasība tika noņemta.
Vai veidojot projektu sadarbojāties arī ar kādām citām firmām?
Projekts tapa no 1999.gada līdz 2000.gadam. Projekta izstrādāšanā piedalījās:
interjers - SIA "INRA DIZAINS", "AKA" BIROJS, SIA "COPPA LTD",
būvkonstrukcijas - IU "BŪVKONSTRUKCIJAS",
elektroiekārtas, gāzes apgāde - IU "KĀRLIS",
vēdināšana, kondicionēšana - SIA "RAMAKS",
ūdensapgāde un kanalizācija - SIA "JENSEN CONSULT ARHIS INŽENIERI",
apkure - SIA "N&T",
automātiskā dzēšanas sistēma - SIA "VOLEKS CENTRS",
ugunsdrošības signalizācija - SIA "ENTRA".
To, ka ēka izskatās tāda, kāda viņa ir, noteica vairāki iemesli. Izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju nonācām pie secinājuma, ka būtiskākie faktori, kas būtu jāņem vērā, ir skats no Brīvības un Vairoga ielas krustojuma, skats no Vairoga ielas tilta, skats no Ropažu ielas (iela ar vienvirziena kustību) un VEF kultūras pils - ēka, kas ar savu būvapjomu dominē pār apkārtējo telpu.
Projektējamo LMT administratīvo ēku izvietojām tā, lai tās galvenā ieeja un priekšlaukums uztvertos no Brīvības un Vairoga ielas krustojuma, no Vairoga ielas tilta un kopā ar VEF kultūras pili veidotu vienotu labiekārtotu sabiedriski izmantojamu pilsētas telpu.
LMT ēku kompleksa izvietojumu noteica arī tas, ka celtniecība bija jāveic pa kārtām, pie tam vispirms bija nepieciešams būvēt tehniskā nodrošinājuma ēku, kuru izvietojām gruntsgabala dziļumā gar robežu. Daudzstāvu administratīvā ēka un zemākā tehniskā nodrošinājuma ēkas veido perimetrālu apbūvi ar iekšējo pagalmu, kas nepieciešams firmas iekšējai saimniekošanai.
Administratīvās ēkas iekšējās telpiskās struktūras galvenais akcents ir ātrijs. Tam apkārt izvietojas darba telpas, atpūtas zonas, liftu halle, panorāmas lifts, fojē un vestibili. Ātrijam ir arī simboliska nozīme - tas ļauj firmas darbiniekiem sajust vienam otru, sajust, ka organisms darbojas, ka viņi ir tam piederīgi. Ātrija sienas veidotas no liektiem stikliem ar virsgaismu augšā, kas ienes telpā dienas gaismu un mainoties saules apgaismojumam, kas atstarojas stiklos, lielā telpa kļūst dzīva.
Ēkas fasādes veidotas no stikla un metāla. Šī ēka ir vienas privātas firmas biroja ēka, un ir lietas, ko šī firma negrib parādīt uz ārpusi, tāpēc pielietots atstarojošs stikls, kas rada norobežošanās sajūtu. Apjoma akcentētākā daļa ar izvirzīto kāpņu telpu un slīpo stiklojumu tai blakus pavērsta pret Brīvības un Vairoga ielas krustojumu. Slīpais stiklojums beidzas ar struktūru, kas tur mastu, kurš simbolizē mobilo telefonu sakaru stabilitāti un kur sākotnēji bija paredzēts izvietot tehniskas iekārtas, bet tomēr tas netika izdarīts.
Ar ko ir specifisks šis projekts?
Šīs projekts no citiem līdzīgu ēku projektiem atšķiras ar to, ka tika projektēta ēka tikai vienas firmas vajadzībām. Tā nav iestāde, kuru apmeklēs daudz cilvēku, tā nav arī biroju īres nams.
Kā, Jūsuprāt, komplekss iederas kopējā vidē?
Plašas ārtelpas (Brīvības - Vairoga ielas krustojums un stadions) kā arī lielas ēkas un būves (VEF kultūras pils, Vairoga ielas tilts, rūpnīcas VEF apbūve, vagonrūpnīca) nosaka šīs vietas pilsētbūvniecisko mērogu. Jaunā ēka ar savu apjomu atbilst šim mērogam.
Kā jaunā ēka sadzīvos ar veco VEF kultūras pili?
Jaunā ēka izbeidz VEF kultūras pils ēkas apjoma absolūto dominēšanu pilsētas telpā šajā vietā. Tās priekšlaukums pavērsts pret pils ēku tā, ka abas ēkas veido kopīgu labiekārtotu sabiedriski izmantojamu ārtelpu.
Kāda ir šī objekta specifika, kas tajā jauns, nebijis?
Būtiskākais ir ēkas iekšējās telpiskās struktūras risinājums ar ātriju centrā. Ātrija norobežojošās sienas sākot no trešā stāva ir veidotas no liekta stikla pilnā stāva augstumā.
Kādas bija sākotnējās pasūtītāja prasības šai celtnei?
Pirms projektēšanas uzsākšanas tika saņemta telpu programma, kur bija norādīts, ka celtniecību nepieciešams veikt pa kārtām, vispirms būvējot tehniskā nodrošinājuma ēku. Sākotnēji bija prasība ēku kompleksā izvietot arī 70.0m augstu torni sakaru iekārtu izvietošanai, bet vēlāk šī prasība tika noņemta.
Vai veidojot projektu sadarbojāties arī ar kādām citām firmām?
Projekts tapa no 1999.gada līdz 2000.gadam. Projekta izstrādāšanā piedalījās:
interjers - SIA "INRA DIZAINS", "AKA" BIROJS, SIA "COPPA LTD",
būvkonstrukcijas - IU "BŪVKONSTRUKCIJAS",
elektroiekārtas, gāzes apgāde - IU "KĀRLIS",
vēdināšana, kondicionēšana - SIA "RAMAKS",
ūdensapgāde un kanalizācija - SIA "JENSEN CONSULT ARHIS INŽENIERI",
apkure - SIA "N&T",
automātiskā dzēšanas sistēma - SIA "VOLEKS CENTRS",
ugunsdrošības signalizācija - SIA "ENTRA".
To, ka ēka izskatās tāda, kāda viņa ir, noteica vairāki iemesli. Izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju nonācām pie secinājuma, ka būtiskākie faktori, kas būtu jāņem vērā, ir skats no Brīvības un Vairoga ielas krustojuma, skats no Vairoga ielas tilta, skats no Ropažu ielas (iela ar vienvirziena kustību) un VEF kultūras pils - ēka, kas ar savu būvapjomu dominē pār apkārtējo telpu.
Projektējamo LMT administratīvo ēku izvietojām tā, lai tās galvenā ieeja un priekšlaukums uztvertos no Brīvības un Vairoga ielas krustojuma, no Vairoga ielas tilta un kopā ar VEF kultūras pili veidotu vienotu labiekārtotu sabiedriski izmantojamu pilsētas telpu.
LMT ēku kompleksa izvietojumu noteica arī tas, ka celtniecība bija jāveic pa kārtām, pie tam vispirms bija nepieciešams būvēt tehniskā nodrošinājuma ēku, kuru izvietojām gruntsgabala dziļumā gar robežu. Daudzstāvu administratīvā ēka un zemākā tehniskā nodrošinājuma ēkas veido perimetrālu apbūvi ar iekšējo pagalmu, kas nepieciešams firmas iekšējai saimniekošanai.
Administratīvās ēkas iekšējās telpiskās struktūras galvenais akcents ir ātrijs. Tam apkārt izvietojas darba telpas, atpūtas zonas, liftu halle, panorāmas lifts, fojē un vestibili. Ātrijam ir arī simboliska nozīme - tas ļauj firmas darbiniekiem sajust vienam otru, sajust, ka organisms darbojas, ka viņi ir tam piederīgi. Ātrija sienas veidotas no liektiem stikliem ar virsgaismu augšā, kas ienes telpā dienas gaismu un mainoties saules apgaismojumam, kas atstarojas stiklos, lielā telpa kļūst dzīva.
Ēkas fasādes veidotas no stikla un metāla. Šī ēka ir vienas privātas firmas biroja ēka, un ir lietas, ko šī firma negrib parādīt uz ārpusi, tāpēc pielietots atstarojošs stikls, kas rada norobežošanās sajūtu. Apjoma akcentētākā daļa ar izvirzīto kāpņu telpu un slīpo stiklojumu tai blakus pavērsta pret Brīvības un Vairoga ielas krustojumu. Slīpais stiklojums beidzas ar struktūru, kas tur mastu, kurš simbolizē mobilo telefonu sakaru stabilitāti un kur sākotnēji bija paredzēts izvietot tehniskas iekārtas, bet tomēr tas netika izdarīts.