Situācija būvniecībā: esošās un gaidāmās problēmas
Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības (BASP) valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: Būvniecības tirgū turpinās kritums. Vairāk nekā 3000 būvniecības uzņēmumiem ir maksājumu kavējumi un citas finansiālas problēmas. Dramatiskās tendences turpināsies arī nākamgad.
Tā vietā, lai visu uzmanību koncentrētu uz krīzes pārvarēšanu nozarē , Ekonomikas ministrija par galveno uzdevumu sev izvirzījusi nozares normatīvās bāzes sakārtošanu, tā lai uzlabotu Latvijas vietu starptautiskā biznesa konkurētspējas reitingā un plašāk atvērtu durvis ārzemju kompāniju ienākšanai Latvijā.Lai gan diezgan daudzi EM ierosinātie grozījumi ir apsveicami, tomēr daudzi nav pieņemami . īpaši nesaprotama ir ministrijas ietiepība centienos likvidēt būvinženieru sertifikāciju principa svītrošana no likumprojekta u.c. šobrīd jaunasi būvniecības likums ir Saeimā un, pateicoties Tautsaimniecības komisijas prasmei un vēlmei iedziļināties jautājumu būtībā, ir cerība, ka taps nozares vajadzībām atbilstošs likums. Jāteic, ka projekta trūkumu novēršanai BASP kopā ar LBS un citām ieinteresētajām organizācijām izstrādāja alternatīvu Būvniecības likumprojektu, kurš satur 57 Ekonomikas ministrijas likumprojekta labojumus. Kopējais labojumu un papildinājumu skaits, kuri iesniegti Saeimai, ir aptuveni 150.
Tikai intensīvi strādājot, būs iespējams likumu pieņemt līdz šī gada beigām Tomēr ticamāk to varēs "laist gaisā" nākamgad.
. Gaidāms arī nopietns satricinājums būvniecības finansēšanā- reversā FVN maksāšanas kārtība. Iecerēti (un nepieciešami) jauni Vispārīgie būvnoteikumi. Ministru kabinetā jau pieņemti uz "vecā" Būvniecības likuma bāzes veikti esošo "noteikumu" atsevišķu punktu grozījumi. To precizējumi būs jāveic pēc jaunā Būvniecības likuma pieņemšanas . Arī gaidāmie jaunie būvkomersantu reģistrācijas noteikumi būs jāgroza vai vismaz jāprecizē pēc jaunā Būvniecības likuma pieņemšanas. Paredzēts pieņemt (pārstrādāt) arī 29 būvnormatīvus. Tas viss ir nepieciešams, bet nerisina būvindustrijas izdzīvošanas un attīstības problēmas.
Likumdošanas sakarā īpaši jāuzsver vismaz 3 ārkārtīgi nozīmīgas problēmas, kuras rada vai radīs būvniekiem , sevišķi godīgiem, zaudējumus un sarežģījumus.
1.Reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešana, kura izraisīs traucējumus naudas plūsmā. Būvniekiem nāksies iesaistīt būvniecības procesa nodrošināšanai savus līdzekļus. Kā konstatē finanšu konsultante Aiva Zumente, kura BASP uzdevumā veica jaunā likuma ietekmes novērtējumu , "Plānotā PVN piemērošanas kārtība būvniecības pakalpojumiem prasīs arī būtiskas uzskaites sistēmas izmaiņas, papildus nodokļu aprēķinu atbilstības kontroli, tas saistīts arī ar nodokļa rēķinu izrakstīšanu, nenorādot sniegtā būvniecības pakalpojuma nodokļa vērtību, ko paredz likumprojekta 13.5 panta 4 daļa.
Pirms tiek apstiprināta plānotā PVN piemērošanas kārtība būvniecības pakalpojumiem ir nepieciešami papildus skaidrojumi un izvērtēšana to ieviešanai praksē."
2.Neatbilstoša realitātei Būvniecības izmaksu indeksa izmantošana būvdarbu finansēšanā. BASP jau ilgāku laiku cenšas panākt, lai Būvniecības izmaksu indeksa (BII) precīzāk atspoguļotu reālās izmaksas būvniecībā, Tas ir īpaši svarīgi lielos projektos, kuru īstenošanas termiņi ir 2-3 un vairāk gadi (Nacionālā bibliotēka, Dienvidu tilts un tml.). Realitātei neatbilstošas BII rada tiešus zaudējumus būvkompānijām. un pēdējā laikā pat apdraud iespējas pabeigt to vai citu projektu
Būvniecības izmaksu indeksa (BII) sastāv no trim daļām un katrai no tām nedaudz atšķirīgas problēmas.
Būvniecībā nodarbināto strādnieku darba samaksu, ko rēķina ik mēnesi ievērojami atšķiras no darbaspēka izmaksu indeksa, ko aprēķina reizi kvartālā un kura aprēķina bāze ir daudz pilnīgāka. BASP uzskata, ka Valdībai jāatsakās no ikmēneša indeksa aprēķināšanas un kopējā BII tas jāaizvieto ar ceturkšņa indeksu, ko aprēķina atbilstoši attiecīgai ES regulai.
Pamatīgas problēmas būvniekiem rada arī atšķirības izmantoto būvmateriālu faktiskajās un indeksā aprēķinātajās cenās. Dažu materiālu cenās šī atšķirība sasniedz pat 40 un vairāk %. . Mūsuprāt ir nekavējotie rūpīgi jāizvērtē aprēķina metodika un ja nepieciešams tā jāmaina.
Kas attiecas uz trešo BII sastāvdaļu,proti, izmaksām celtniecības mašīnu un mehānismu uzturēšanai un eksplutācijai, tad ņemot vērā, ka atsevišķās būvju kategorijās ( transportbūvēs un tml), kurās mašīnu un mehānismu (arī būvmateriālu) īpatsvars kopējās izmaksās ir neproporcionāli augsts, jāievieš būvniecības izmaksu indeksa korekcijas koeficients
3. Joprojām aktuālā "zemākās cenas " problēma. Par to jau tik daudz rakstīts, ka nevēlos nogurdināt potenciālo lasītāju. Tomēr tas nenozīmē tās nozīmības un aktualitātes zaudēšanu. Gluži otrādi, patreizējā būvniecības apjoma samazināšanās apstākļos, problēma kļuvusi vēl aktuālāka.
Par situāciju būvniecības nozares vadībā var teikt sekojošo:
-neprofesionāla un sadrumstalota, bet centīga būvniecības sektora vadība;
-profesionālas, bet vāji organizētas būvindustrijas nevalstiskās organizācijas;
-būvkompāniju skaita un būvdarbu kopapjoma samazināšanās bez tendences sektoram iekšēji pārstrukturizēties un apvienot būvuzņēmumus;
-valsts pārvaldes nespēja skaidri saredzēt, definēt un risināt būvniecības sektora problēmas.
BASP Valdes priekšsēdētājs Dr.iur prof Valdis Birkavs