Skaista un noturīga fasāde
Mūsdienās specializētajās krāsu nodaļās pieejams plašs fasāžu krāsošanas sistēmu klāsts, kas ļauj izvēlēties piemērotāko un atbilstošāko variantu. Fasāžu krāsošanas sistēmas ietver attiecīgu grunts veidu un krāsas.
Skaista un noturīga fasāde |
||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||
Mūsdienās
specializētajās krāsu nodaļās pieejams plašs fasāžu krāsošanas sistēmu
klāsts, kas ļauj izvēlēties piemērotāko un atbilstošāko variantu.
Fasāžu krāsošanas sistēmas ietver attiecīgu grunts veidu un krāsas.
Pamats Izvēloties atbilstošo krāsu sistēmu, nepieciešams ņemt vērā vairākus faktorus: materiāls (apmetums, koks, metāls utt.), vide (ēka atrodas nomaļus vai intensīvas satiksmes tuvumā.), pamata segums (klāts ar tepi, krāsots, sarūsējis u.c.), pamatnes esošais stāvoklis (mitruma, pelējuma ietekme). Pastāv vairāki krāsošanas sistēmu veidi, katram no tiem raksturīgas attiecīgas specifiskas īpašības, piemēram, tvaika caurlaidība, izturība pret mitrumu, izturību pret dubļiem, ilgmūžība. Tvaika caurlaidība – īpaši svarīgs parametrs, krāsojot vecu ēku fasādes. Mitrums ir viens no lielākajiem krāsojuma kvalitātes ienaidniekiem. Sienā esošajam mitrumam jāiztvaiko. Ja fasāde klāta ar tvaika necaurlaidīgu krāsu, mitrums sāk uzkrāties zem krāsas plēvītes, vispirms veidojot krāsas slānī pūšļus, ar laiku izraisot krāsas lobīšanos. Svarīgs parametrs ir krāsas noturība pret mitrumu. Ja krāsa nav izturīga pret mitrumu, ūdens iesūcas sienā, taču, kad gaiss ir iesilis, mitrums izgaro. Mitrumam cirkulējot turp un atpakaļ, krāsas slānis dilst un virsmu nepieciešams pārkrāsot. Ja mitrums ir iesūcies un nav paguvis izgarot, iestājoties salam, ūdens plešas un siena vai krāsas slānis sāk plaisāt. Ja krāsa ir noturīga pret dubļiem, fasāde ilgi saglabājas tīra. Šāda īpašība piemīt mitruma noturīgām krāsām. Atsevišķu veidu krāsām ir raksturīga īpaša spēja atgrūst putekļus. Nozīmīga īpašība ir krāsas noturība pret ultravioleto staru iedarbību. Ja noturība ir zema, tonis saules staru ietekmē izbalē un fasāde zaudē vizuālo pievilcību. Saistvielas Krāsas tehniskās iezīmes lielā mērā atkarīgas no izmantotās saistvielas. Visvairāk izplatītās ir akrila, silikāta un silikona sveķu krāsas. Apvienojot šos krāsu veidus ar aprakstītajām krāsu īpašībām, iegūst šādu tabulu:
Akrila krāsa. Šīm krāsām par saistvielu tiek izmantoti akrila sveķi un tās ir vispopulārākais krāsas veids fasāžu krāsošanai. Akrila sveķi ir salīdzinoši lēta un plaši pieejama izejviela. Akrila krāsas ir kvalitatīvas un labi klājas. Jāņem vērā, ka šīs krāsas jāklāj tikai uz pilnīgi sausas pamatnes. Akrila krāsu mīnusi, ar kuriem jārēķinās: iespēja, ka spilgtas krāsas laika gaitā zaudēs spilgtumu, kā arī tās salīdzinoši ar citiem krāsu veidiem nav tik ilgmūžīgas, tātad fasādes atjaunošanas darbi būs jāveic biežāk. Silikāta krāsa. Silikāta krāsās par saistvielu tiek izmantots kālija silikāts. Atšķirībā no citām krāsām, silikāta krāsas uz virsmas nevis veido plēvīti, bet reaģē ar pamatni. Šis faktors garantē to, ka krāsa nelobīsies arī tajā gadījumā, ja no sienām izdalīsies liels mitruma daudzums. Silikāta krāsas ir tvaiku caurlaidīgas. Relatīvs mīnuss šās grupas krāsām ir to zemā noturība pret netīrumiem. Fasādes, kas krāsotas ar silikāta krāsām, samērā ātri kļūst netīras. Silikāta krāsas visbiežāk izmanto vecpilsētās, kur sienu hidroizolācija ir salīdzinoši vāja un tās ir mitras. Vēsturisko ēku fasādēs bieži ir izmantots kaļķa apmetums, kuru nedrīkst pārklāt ar akrila krāsām, un tad vispiemērotākās ir silikāta krāsas. Silikona sveķu krāsas. Šo krāsu saistviela ir silikona sveķi. Šās grupas krāsas ir kvalitatīvas un tajās ir apvienotas visas vislabākās akrila un silikāta krāsu iezīmes. Pirmkārt, silikona sveķu krāsas ir tvaiku caurlaidīgas, tādēļ ar tām var klāt arī problemātisku fasāžu sienas. Silikona sveķu krāsas ir noturīgas pret mitrumu, tāpēc nav jāraizējas, ka apkārtējā vidē esošais mitrums varētu iesūkties fasādes sienā. Silikona sveķu krāsas ir elastīgas, tādēļ krāsošanas rezultātā nosedzas arī fasādē esošās smalkās plaisas. Uz virsmas, kas klāta ar silikona sveķu krāsām, nekrājas putekļi un netīrumi, turklāt silikona sveķu krāsas ir ilgmūžīgas. Padomi: 1. Krāsai jābūt pēc iespējas dabīgai. Tas nozīmē, ka tai pievienots iespējami mazāk šķīdinātāju. Viss, kas nav ūdens, ir šķīdinātājs. Dažās valstīs Eiropā ir aizliegts strādāt ar alkīda krāsām, jo to izgarojumi ir kaitīgi cilvēka veselībai. 2. Būtiski, lai krāsa būtu sedzoša, lai tā nebūtu stipri atšķaidīta un to nevajadzētu klāt 10 reizes. Krāsa ir aizsargājošs un dekoratīvs elements, un tās galvenās funkcijas ir nosegt virsmu un to aizsargāt. 3. Lai pareizi izvēlētos krāsu, jāsāk ar instrukcijas izlasīšanu uz kārbas. Tomēr vislabāk ir aprunāties speciālistu, kas ieteiks konkrētam gadījumam vispiemērotāko krāsu. 4. Pirms virsmas krāsošanas tā rūpīgi jāizpēta. Svaigam, apmestam betonam jānostāv vismaz mēnesi. Pēc tam virsma jāatbrīvo no putekļiem. Ja nepieciešams, virsmu špaktelē, pēc tam to gruntē un krāso. Ja uz virsmas ir vecas krāsas slānis, no tā jāatbrīvojas. Var jau, protams, jauno slāni klāt pāri vecajam, bet jārēķinās ar to, ka apakšējam slānim loboties, deformēsies arī jaunais krāsas slānis. Ja virsmu sagatavo pareizi, krāsas slānis kalpo ilgi. 5. Vispiemērotākais laiks krāsošanai ir vēls vakars un agrs rīts, kā arī tad, kad nelīst un nespīd saule. Vēlamā gaisa temperatūra – ne zemāka par +5º C. Problēmas ar krāsas slāņa uzklāšanu var rasties, ja spīd spoža saule vai ja gaisa temperatūra ir zemāka par 0º C, kā arī lietus laikā. Apstrādājamā virsma nedrīkst būt sakarsusi. Jo tā siltāka, jo krāsā esošais šķīdinātājs vai ūdens ātrāk iztvaiko. Tas negatīvi ietekmē gala rezultātu – ātri izžūstot, krāsa kļūst trausla. Jo ilgāk krāsas slānis žūst, jo tas ir elastīgāks un pastāv mazāk iespēju, ka tas plaisās. 6. Pēc krāsošanas aktuāls kļūst palikušās krāsas uzglabāšanas jautājums. Pēc krāsas kārbas atvēršanas tiek likvidēts iepakojuma vakuums. Protams, palikušo krāsu var uzglabāt, taču jārēķinās ar iztvaikošanu. Tāpēc der zināt, kāds šķīdinātājs ir krāsas sastāvā un analogu šķīdinātāju nelielā kārtiņā vēlams pārliet palikušajai krāsai iepakojumā. Tādējādi laika gaitā iztvaiko šis šķīdinātājs, nevis krāsa. Krāsu jāuzglabā vēsumā un nedrīkst pieļaut tās sasalšanu vai iepakojuma atrašanos tiešos saules staros. |