Skatīs Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu
Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja šodien izskatīs Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un attīstības plānu, kas iezīmē kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmas.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja šodien izskatīs Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un attīstības plānu, kas iezīmē kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmas.
Kā nozīmīgākās un aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības plānā tiek norādītas Vecrīgas panorāma un siluets, Vecrīgas ielu pilsētbūvnieciskās kompozīcijas tradīcija, 17.-19. gadsimta Vecrīgas gludais apmetums, kas ir raksturīga Rīgas ēku apdare, kanāls, parki un dārzi tā krastos, Jūgendstila ēkas, 18.-20.gadsimta koka apbūves elementi, Rīgas pils, Alberta iela, Rīgas centrāltirgū saglabātie dirižabļu angāri, Rīgas sarkanie spīķeri, Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne, Rīgas 1.slimnīca.
RVC saglabāšanas un attīstības plānā teikts, ka Vecrīgas dienvidu daļa lēni mirst, jo nonākusi pilsētbūvnieciskas "aklās zarnas" situācijā. To nešķērso tranzīta ceļi, nav tipiskās Vecrīgas videi raksturīgās pievilcības, un tā nekad tur vairs nebūs, jo "Jaunā vecpilsēta" kā biznesa projekts nespēs kompensēt "veco Vecrīgu".
Spīķeru kvartāli ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kuram nav adekvāta izmantojuma. Pašlaik notiek šo ēku un vides degradācija funkcionāli neatbilstoša lietojuma dēļ. Notiekošais ir pretējs RVC mērķiem.
Plānā norādīts - jo vairāk tiks attīstīta autoosta, jo lielāks šķērslis tā būs gājēju dienvidu tranzītam. Arī ilgāka atteikšanās no 13.janvāra ielas transformācijas padarīs gājējiem grūtāku tās šķērsošanu dienvidu virzienā.
Plānā atzīts - jo ilgāk nekas netiks mainīts Rīgas centrāltirgū, jo grūtāk būs panākt pozitīvas izmaiņas tajā. "Drīz tūristiem tur vairs nebūs ko darīt," teikts plānā.
RVC saglabāšanas un attīstības plāna pirmās redakcijas anotācijā teikts, ka, pieaugot attīstības aktivitātēm pilsētas centrā, pēdējos gados ierosinātas un realizētas vairākas RVC pārveidošanas ieceres, neievērojot kultūras pieminekļu saglabāšanas intereses. Arī sabiedrībā izraisījās neapmierinātība un diskusijas par jauno arhitektūru, pārbūvi, ēku modernizāciju šajā teritorijā.
RVC pēdējos gados saasinājušās tehnogēnās problēmas - pieaugusi transporta intensitāte, novecojušas inženiertehniskās komunikācijas, kā arī turpinājusies lielveikalu, autostāvvietu, sporta laukumu un līdzīgu lielu objektu "ienākšana" RVC bez pilsētvides izmaiņu analīzes.
Lai veicinātu RVC saglabāšanu un attīstību, nepieciešams pieņemt virkni pašvaldības dokumentu, arī apstiprināt teritorijas plānojumu. Tam jānodrošina raksturīgā kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību saglabāšana, pilsētas centra attīstība par aktīvu mūsdienīgu valsts pārvaldes, darījumu, tūrisma, tirdzniecības, atpūtas vietu un dzīves vidi. Nepieciešams arī nodrošināt pilsētas centru ar attīstītu, drošu, videi nekaitīgu un ērtu transporta sistēmu.
RVC saglabāšanas un attīstības plānā uzsvērta RVC būtiskā loma Rīgā. Lai gan tā ir neliela daļa pilsētas, RVC uzņēmumos un iestādēs nodarbināto skaits sasniedz 128 700, kas ir 39,2% no Rīgas pilsētā strādājošajiem. Arī uzņēmumu darījumu apjoms un investīcijas sasniedz 32,8% no kopējā apjoma Rīgā.
Būtiskākā RVC funkcija ir valsts un pašvaldības pārvaldes iestāžu koncentrēšanās nelielā teritorijā. Šeit atrodas Saeima, Ministru kabinets, Augstākā tiesa, Rīgas dome un tās struktūrvienības.
RVC attīstības vīzijā norādīts, ka Rīga 2025.gadā būs nozīmīga un multikulturāla Baltijas jūras reģiona metropole ekonomikas, zinātnes un kultūras jomā ar izglītotiem un kvalificētiem darbiniekiem, sakārtotu transporta sistēmu, kā arī kvalitatīvu dzīves un darba vidi.
RVC attīstības vispārējie mērķi ir veicināt pilsētas kā Rīgas reģiona metropoles un Latvijas galvaspilsētas attīstību, veicināt pilsētas pārvaldes, darījumu un pakalpojumu funkcijas decentralizāciju, saglabāt tai raksturīgās kultūrvēsturiskās vērtības, veicināt detālplānu izstrādi un saglabāt publisko ārtelpu.
Plānā norādīts, ka RVC, samazinoties administratīvās pārvaldes iestāžu skaitam, būtiski palielināsies mājokļu īpatsvars. Vecrīga nākotnē veidojama kā tipiska pilsētas reprezentācijas vieta, samazinot sīko ikdienas darījumu un administratīvās aktivitātes. Paredzēta arī Rīgas ostas teritorijas novirzīšana tuvāk Daugavas lejtecei, izveidojot jaunu, vērtīgu publisko ārtelpu.
Vadlīnijās uzsvērts decentralizācijas process. Lai nezaudētu valsts pārvaldes institūciju izvietojumu nelielā teritorijā, kas nodrošina efektīvāku koordināciju, to pārvietošana notiks uz teritoriju Uzvaras parka rajonā Pārdaugavā.
Kā viena no kultūrvēsturiskās vides autentiskuma saglabāšanas iespējām norādīta RVC kvartālu pasu ieviešana. Šīs pases tiks sagatavotas kā atsevišķas rokasgrāmatas, kurās būs apkopota informācija par kvartāla un tā ēku vēsturisko attīstību, kvartāla juridisko, administratīvo un būvnormatīvo situāciju u.c. Kultūrvēsturiskie pieminekļi tiks fiksēti fotoattēlos.
Plānā izceltas vairākas problēmas, kas ietekmē RVC attīstību. Piemēram, strādājošo koncentrācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās centrā palielina transporta problēmas pilsētā. Veidojas sastrēgumi ielās no rīta un vakaros, kad cilvēki dodas uz darbu un no tā mājup. RVC ielas ir pārblīvētas ar automašīnām ielu malās.
RVC teritorija tiek intensīvi izmantota. Kopējā vidējā apbūves intensitāte ir gandrīz 120%. Ņemot vērā lielo neizmantoto teritoriju, apbūves intensitāte nākotnē vēl palielināsies.
RVC nākotnē paredzēts nepieļaut jaunu lielveikalu būvi, taču tie attīstīsies RVC aizsardzības zonā un citur Rīgā. Savukārt turpinās pieaugt mazumtirdzniecības veikalu skaits, palielināsies arī to dažādība.
Plāns paredz turpināt pētījumus transporta jomā. Tiks pētītas Rīgā iebraucošo vieglo automašīnu izvietošanas iespējas ārpus pilsētas centrālās daļas, tiks izvērtēta iespēja veidot publisko garāžu un biļešu sistēmu, lai vieglo automašīnu pasažieri varētu turpināt ceļu ar sabiedrisko transportu.
Kā galvenās transporta jomas problēmas tiek norādīts pārvadu trūkums pāri Daugavai un maģistrālo apvedceļu trūkums. Problēmas rada arī tas, ka RVC ielu platumu nosaka saglabājamā vēsturiskā apbūve.
Vīzijā līdz 2025.gadam iecerēts uzbūvēt Daugavas šķērsojumu transporta plūsmai no Hanzas ielas, kā arī Zemgales tiltu. Paredzēts atslogot vēsturisko centru no automašīnām, ievērojama daļa transportlīdzekļu tikšot atstāti ietilpīgās autostāvvietās ārpus pilsētas centra. Plānots izveidot veloceliņu sistēmu, 11.novembra krastmalu pārveidot par pievilcīgu publisko ārtelpu ar gājēju kustību.
Kā norādīts Pilsētas attīstības departamenta pievienotajā vēstulē, līdz 17.maijam notiek RVC saglabāšanas un attīstības plāna sabiedriskā apspriešana. Savukārt kā plāna pēdējās redakcijas apstiprināšanas termiņš ir noteikts šā gada 1.jūlijs.
Kā nozīmīgākās un aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības plānā tiek norādītas Vecrīgas panorāma un siluets, Vecrīgas ielu pilsētbūvnieciskās kompozīcijas tradīcija, 17.-19. gadsimta Vecrīgas gludais apmetums, kas ir raksturīga Rīgas ēku apdare, kanāls, parki un dārzi tā krastos, Jūgendstila ēkas, 18.-20.gadsimta koka apbūves elementi, Rīgas pils, Alberta iela, Rīgas centrāltirgū saglabātie dirižabļu angāri, Rīgas sarkanie spīķeri, Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne, Rīgas 1.slimnīca.
RVC saglabāšanas un attīstības plānā teikts, ka Vecrīgas dienvidu daļa lēni mirst, jo nonākusi pilsētbūvnieciskas "aklās zarnas" situācijā. To nešķērso tranzīta ceļi, nav tipiskās Vecrīgas videi raksturīgās pievilcības, un tā nekad tur vairs nebūs, jo "Jaunā vecpilsēta" kā biznesa projekts nespēs kompensēt "veco Vecrīgu".
Spīķeru kvartāli ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kuram nav adekvāta izmantojuma. Pašlaik notiek šo ēku un vides degradācija funkcionāli neatbilstoša lietojuma dēļ. Notiekošais ir pretējs RVC mērķiem.
Plānā norādīts - jo vairāk tiks attīstīta autoosta, jo lielāks šķērslis tā būs gājēju dienvidu tranzītam. Arī ilgāka atteikšanās no 13.janvāra ielas transformācijas padarīs gājējiem grūtāku tās šķērsošanu dienvidu virzienā.
Plānā atzīts - jo ilgāk nekas netiks mainīts Rīgas centrāltirgū, jo grūtāk būs panākt pozitīvas izmaiņas tajā. "Drīz tūristiem tur vairs nebūs ko darīt," teikts plānā.
RVC saglabāšanas un attīstības plāna pirmās redakcijas anotācijā teikts, ka, pieaugot attīstības aktivitātēm pilsētas centrā, pēdējos gados ierosinātas un realizētas vairākas RVC pārveidošanas ieceres, neievērojot kultūras pieminekļu saglabāšanas intereses. Arī sabiedrībā izraisījās neapmierinātība un diskusijas par jauno arhitektūru, pārbūvi, ēku modernizāciju šajā teritorijā.
RVC pēdējos gados saasinājušās tehnogēnās problēmas - pieaugusi transporta intensitāte, novecojušas inženiertehniskās komunikācijas, kā arī turpinājusies lielveikalu, autostāvvietu, sporta laukumu un līdzīgu lielu objektu "ienākšana" RVC bez pilsētvides izmaiņu analīzes.
Lai veicinātu RVC saglabāšanu un attīstību, nepieciešams pieņemt virkni pašvaldības dokumentu, arī apstiprināt teritorijas plānojumu. Tam jānodrošina raksturīgā kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību saglabāšana, pilsētas centra attīstība par aktīvu mūsdienīgu valsts pārvaldes, darījumu, tūrisma, tirdzniecības, atpūtas vietu un dzīves vidi. Nepieciešams arī nodrošināt pilsētas centru ar attīstītu, drošu, videi nekaitīgu un ērtu transporta sistēmu.
RVC saglabāšanas un attīstības plānā uzsvērta RVC būtiskā loma Rīgā. Lai gan tā ir neliela daļa pilsētas, RVC uzņēmumos un iestādēs nodarbināto skaits sasniedz 128 700, kas ir 39,2% no Rīgas pilsētā strādājošajiem. Arī uzņēmumu darījumu apjoms un investīcijas sasniedz 32,8% no kopējā apjoma Rīgā.
Būtiskākā RVC funkcija ir valsts un pašvaldības pārvaldes iestāžu koncentrēšanās nelielā teritorijā. Šeit atrodas Saeima, Ministru kabinets, Augstākā tiesa, Rīgas dome un tās struktūrvienības.
RVC attīstības vīzijā norādīts, ka Rīga 2025.gadā būs nozīmīga un multikulturāla Baltijas jūras reģiona metropole ekonomikas, zinātnes un kultūras jomā ar izglītotiem un kvalificētiem darbiniekiem, sakārtotu transporta sistēmu, kā arī kvalitatīvu dzīves un darba vidi.
RVC attīstības vispārējie mērķi ir veicināt pilsētas kā Rīgas reģiona metropoles un Latvijas galvaspilsētas attīstību, veicināt pilsētas pārvaldes, darījumu un pakalpojumu funkcijas decentralizāciju, saglabāt tai raksturīgās kultūrvēsturiskās vērtības, veicināt detālplānu izstrādi un saglabāt publisko ārtelpu.
Plānā norādīts, ka RVC, samazinoties administratīvās pārvaldes iestāžu skaitam, būtiski palielināsies mājokļu īpatsvars. Vecrīga nākotnē veidojama kā tipiska pilsētas reprezentācijas vieta, samazinot sīko ikdienas darījumu un administratīvās aktivitātes. Paredzēta arī Rīgas ostas teritorijas novirzīšana tuvāk Daugavas lejtecei, izveidojot jaunu, vērtīgu publisko ārtelpu.
Vadlīnijās uzsvērts decentralizācijas process. Lai nezaudētu valsts pārvaldes institūciju izvietojumu nelielā teritorijā, kas nodrošina efektīvāku koordināciju, to pārvietošana notiks uz teritoriju Uzvaras parka rajonā Pārdaugavā.
Kā viena no kultūrvēsturiskās vides autentiskuma saglabāšanas iespējām norādīta RVC kvartālu pasu ieviešana. Šīs pases tiks sagatavotas kā atsevišķas rokasgrāmatas, kurās būs apkopota informācija par kvartāla un tā ēku vēsturisko attīstību, kvartāla juridisko, administratīvo un būvnormatīvo situāciju u.c. Kultūrvēsturiskie pieminekļi tiks fiksēti fotoattēlos.
Plānā izceltas vairākas problēmas, kas ietekmē RVC attīstību. Piemēram, strādājošo koncentrācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās centrā palielina transporta problēmas pilsētā. Veidojas sastrēgumi ielās no rīta un vakaros, kad cilvēki dodas uz darbu un no tā mājup. RVC ielas ir pārblīvētas ar automašīnām ielu malās.
RVC teritorija tiek intensīvi izmantota. Kopējā vidējā apbūves intensitāte ir gandrīz 120%. Ņemot vērā lielo neizmantoto teritoriju, apbūves intensitāte nākotnē vēl palielināsies.
RVC nākotnē paredzēts nepieļaut jaunu lielveikalu būvi, taču tie attīstīsies RVC aizsardzības zonā un citur Rīgā. Savukārt turpinās pieaugt mazumtirdzniecības veikalu skaits, palielināsies arī to dažādība.
Plāns paredz turpināt pētījumus transporta jomā. Tiks pētītas Rīgā iebraucošo vieglo automašīnu izvietošanas iespējas ārpus pilsētas centrālās daļas, tiks izvērtēta iespēja veidot publisko garāžu un biļešu sistēmu, lai vieglo automašīnu pasažieri varētu turpināt ceļu ar sabiedrisko transportu.
Kā galvenās transporta jomas problēmas tiek norādīts pārvadu trūkums pāri Daugavai un maģistrālo apvedceļu trūkums. Problēmas rada arī tas, ka RVC ielu platumu nosaka saglabājamā vēsturiskā apbūve.
Vīzijā līdz 2025.gadam iecerēts uzbūvēt Daugavas šķērsojumu transporta plūsmai no Hanzas ielas, kā arī Zemgales tiltu. Paredzēts atslogot vēsturisko centru no automašīnām, ievērojama daļa transportlīdzekļu tikšot atstāti ietilpīgās autostāvvietās ārpus pilsētas centra. Plānots izveidot veloceliņu sistēmu, 11.novembra krastmalu pārveidot par pievilcīgu publisko ārtelpu ar gājēju kustību.
Kā norādīts Pilsētas attīstības departamenta pievienotajā vēstulē, līdz 17.maijam notiek RVC saglabāšanas un attīstības plāna sabiedriskā apspriešana. Savukārt kā plāna pēdējās redakcijas apstiprināšanas termiņš ir noteikts šā gada 1.jūlijs.