Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks = Rīdzinieks!
Sabiedrības izglītošana ir viens no trijiem Rīgas pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» darbības virzieniem, tāpēc sadarbībā ar biedrību «Latvijas Arhitektu savienība» šī gada 10. un 24. septembrī, Pasaules arhitektūras dienā – 7. oktobrī – un 22. oktobrī Rīgas pilsētas arhitekta (1879–1915) Reinholda Georga Šmēlinga (1840—1917) darbavietā Dzirnavu ielā 60a–21 – tika organizēti semināri-darbnīcas, kurās Rīgas un Pierīgas sākumskolu un mākslas skolu skolotāji tika apmācīti sarunai ar skolēniem par pilsētvides veidošanas principiem.
Četru semināru cikla deviņdesmit dalībnieki – skolotāji – saņēma Rīgas izglītības un informatīvi metodiskā centra un Latvijas Nacionālā kultūras centra apliecinājumus profesionālās kvalifikācijas pilnveides jomā, kas pastarpināti norāda uz programmas autoru un pedagogu kvalifikāciju un profesionalitāti. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra atsauksmē par semināriem cita starpā secināts, ka sadarbības mērķis ir sasniegts – pedagogi apguvuši sarunai par pilsētvidi nepieciešamās prasmes, kā rezultātā tiek aktivizēta skolēnu radošā domāšana un praktiskās iemaņas un veidoti labvēlīgi apstākļi skolēnu pašapziņai un pašizpausmei, kā arī pašiniciatīvai profesijas izvēlē.
Ar Rīgas pilsētas arhitekta biroja atbalstu Latvijas Arhitektu savienības izglītības programmā «Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks» pedagogiem tika sagatavota īpaša metode «Istaba parkā», lai ierādītu, kā skolotājiem ar bērniem sarunāties par pilsētvidi. Jo pilsēta, pirmkārt, ir veids, kā top telpa starp celtnēm un attiecības starp cilvēkiem. Pilsētvide ik dienu ietekmē pilsētnieku uzvedību. Kādi ir pilsētu raksturi? Darbīgi un skaļi vai miermīlīgi un klusi, ērti un deformēti, droši un bīstami, svaigi un smacīgi, harmoniski un haotiski. Visvisādi, tāpat kā cilvēkiem, kuri apvienojas ģimenēs dažādos sastāvos. Ar abiem vecākiem vai tikai tēti, ar vecvecāku četrotni vai vienu stingru omi, ar brāļiem, māsām vai individuālā lolojumā, ar vai bez mājdzīvnieka. Pēc kādu kritēriju kartes viņi nokļūs saskanīgas kopdzīves vietā? Mājoklis ir telpiski saliekams modelis dzīvotspējai kopā. Mājoklis ir modulis pilsētas struktūrā, kur pavairots vai palielināts «mans» kļūst «mūsu». Kopā ar arhitektiem pedagogi izspēlē ģimeniskus rēbusus, kam sekojoši risina mājvietas plānošanas uzdevumus, lai iznākumus pēc līdzībām pārnestu pilsētas mērogā. Piemēram, Domu laukums ir Rīgas viesistaba, Saeimas nams – tīņa istaba, Centrāltirgus – virtuve.
Dalībnieki vispirms tika iepazīstināti ar arhitektu līdzšinējo praktisko ieguldījumu skolēnu un skolotāju apmācībā, sekojot pārliecībai, ka apbūvētā vide ietekmē ikvienu cilvēku ik dienu, pat līdz tam, ka nosaka viņa uzvedību, un arhitektūras un pilsētvides izglītība palīdz iepazīt, vērtēt un argumentēti kritizēt pašu apdzīvoto telpu. Tās izveide ir nebeidzams process, kurā ar vērošanu, analizēšanu un attēlošanu jāsāk līdzdarboties jau no mazotnes, ar to attīstot vispusīgu radoši kritisko domāšanu. Projekts «Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks» sākts 2009. gadā, lai apbūvētās vides veidošanas mākslā ievadītu bērnus un skolu jauniešus, lai veicinātu nākamo pieaugušo – lietotāju, pasūtītāju un likumdevēju – izpratni par arhitektūru un pilsētvidi, jo harmonisku to var veidot tikai labi informēta sabiedrība.
Šī gada semināros arhitekti nodeva iepriekš sagatavotus divu nodarbību – apbūvētās vides veidošanas vingrinājumu – metodiskos materiālus, pēc kuriem skolotāji vienkāršiem paņēmieniem tās kā skolas mācību stundas var novadīt patstāvīgi. Nodarbība «Ēkas mākslinieciskais tēls» domāta, lai iepazīstinātu skolēnus ar apbūvētās vides valodas īpašajiem vārdiem un izteiksmes līdzekļiem, kuru lietojot viņi varētu sākt līdzdarboties pilsētvides veidošanā, to izzinoši vērojot, analizējot un attēlojot. Nodarbībā «Arhitektūras valoda» skolēniem tiek parādīti trīs nozīmīgākie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, kas arhitektūru kā mākslu atšķir starp citām radošajām nozarēm un kuri, citi vai tie paši, – vieno; mūzikas alfabēts sastāv no notīm, to raksta akordu vārdiem, matemātikas – no cipariem, tās teikumi ir formulas; apbūvētas vides valodai svarīgas trīs pazīmes – telpa, apjoms, ritms, un valoda ir sazināšanās veids, lai saprastos. Prezentācijā «Pilsēta» semināru ievadā vides un pilsētnieku attiecību daudzveidīgās izpausmes tika raksturotas ar attēliem un apzīmējumiem vārdos, pēc tās skolotāji grupās pēc vienas metodes analizēja noteiktus ģimeņu modeļus un to locekļu vajadzības mājvietā.
Pievēršanās skolotāju auditorijai izglītības programmā «Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks» ir nozīmīgs Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Latvijas Arhitektu savienības sadarbības raksturlielums. Latvijas Nacionālā kultūras centra atsauksmē semināru vērtība saskatīta izglītības programmas «Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks» pamatos – komandas darbā, veltot laiku un pūles kopīgam mērķim, – un atzīts, ka arhitekti «intuitīvi atraduši jēgpilnu veidu, kā mācīt un aizraut, rosinot darbnīcas dalībniekus domāt par apkārtējo vidi un arhitektūru». Nodarbību intensīvais temps, aizrautība, spēles prieks ir iedvesmojis un rosinājis pedagogus tūlīt izmēģināt tikko apgūto ar skolēniem klasē. Tās vadīja arhitekti Viktorija Barinova, Zigmārs Jauja, Indra Ķempe, Renāte Pablaka, Reinis Saliņš, Nora Saulespurēna, Ieva Skadiņa un Igors Suhovilovs.
Gan Rīgas pilsētas arhitekta birojs, gan partneri – biedrība «Latvijas Arhitektu savienība» – Rīgas skolu pedagogiem kā jauno pilsētnieku – rīdzinieku – audzinātājiem par pilsēttelpas veidošanas principiem runās arī turpmāk. Veids, kādā tas notiks, var arī mainīties, paturot prātā semināru cikla novērtējumā ietvertās idejas par metodisko materiālu sagatavošanu, arhitektiem sadarbojoties ar mācību līdzekļu autoriem – pedagogiem –, kā arī atsevišķa ar arhitektūru saistīta mācību priekšmeta iekļaušanu pamata un vidējās izglītības standartos vai attiecīgo tematu integrēšanu citos mācību priekšmetos. Rīgas pilsētas arhitekta biroja ieskatā Rīgas pedagogu kvalifikācija pilsētvides jautājumos sistēmiskā veidā iekļaujama Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra darbakārtībā.