"Skonto būve": valsts pasūtījumi nebūs glābšanas rinķis būvfirmām
Latvijas būvkompānijām šogad valsts un pašvaldību pasākumi diez vai būs glābšanas riņķis, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina Latvijā lielākās būvfirmas "Skonto būve" prezidents Guntis Rāvis.
Latvijas būvkompānijām šogad valsts un pašvaldību pasākumi diez vai būs glābšanas riņķis, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina Latvijā lielākās būvfirmas "Skonto būve" prezidents Guntis Rāvis.
"Ja mēs skatāmies, kādi varētu būt 2008.gada iespējamie valsts pasūtījumi, tad tur nekāds dižs glābšanas riņķis nemaz nav neredzams. Ja valdība lems, ka būtu jāceļ jaunā Nacionālās bibliotēkas ēka, viennozīmīgi Latvijas celtniecības nozarei tas būtu pluss, taču nekādā gadījumā ne glābšanas riņķis, jo bibliotēkas pasūtījuma radītais apgrozījums būtu tikai 20 līdz 30 miljoni latu gadā. Nu, bet kas mūsdienās būvkompānijām ir 20 līdz 30 miljoni latu apgrozījuma pieaugums gadā? Būtībā tas ir triju deviņstāvu māju kompleksa pasūtījums, citiem vārdiem - absolūti nekas!" viņš stāstīja.
Rāvis piebilda, ja rēķinam, ka šā objekta celtniecībai apvienosies vismaz trīs kompānijas, tad vidēji uz vienu kompāniju šis pasūtījums radīs tikai 10 miljonu apgrozījumu gadā. "Protams, tas būs interesants pasūtījums, taču tas nebūs nekāds glābšanas riņķis Latvijas būvniecības tirgum," sacīja uzņēmējs.
Viņaprāt, glābšanas riņķis būtu aptuveni pusmiljardu latu vērts pasūtījums ik gadu, jo Latvijas būvniecības tirgus kopējais apjoms varētu būt pāri pusotram miljardam latu, taču tik lielu būvju pasūtījumu nav.
Rāvis pauda viedokli, ka interesanti būvniekiem bija izsludinātie privāto attīstītāju projekti. "Tie bija iecerēti tiešām lielā skaitā - vismaz 20 līdz 30 šādu projektu. Attīstītāji bija iecerējuši realizēt 100 miljonu latu vērtu projektu uz vienas Rīgas salas, 100 miljonu latu vērtu projektu uz citas Rīgas pussalas, 100 miljonu latu projektu Mežaparkā un vēl daudz kur citur. Ja šos projektus mēs salīdzinām ar valsts projektiem, tad pēc apjoma tie visi atbilst Nacionālās bibliotēkas mēroga projektam, kura būvniecības izmaksas ir 100 līdz 130 miljoni latu," sacīja Rāvis.
Viņš norādīja, ka pie pašreizējās ekonomiskās situācijas neredz iespēju, ka varētu sākties šo privāto attīstītāju īstenošana. "Es domāju, viena vai divu projektu īstenošana varētu sākties 2008.gadā. Reāli es uzskatu, ka šogad no visiem pieteiktajiem projektiem sāksies tikai divu realizēšana," klāstīja Rāvis.
Viņš arī atzina, ka valsts un pašvaldību pasūtījumi būvniekiem nemaz nav tik pateicīgs tirgus segments, kā tas liekas būvuzņēmumiem, kuri līdz šim ar valsts un pašvaldības pasūtījumiem strādājuši mazāk.
"Šajā segmentā būvnieku darbību apgrūtina valdību maiņas, politiķu viedokļu maiņas, projektu apturēšana, kas rit gadiem ilgi, un citas problēmas. Tāpat valsts un pašvaldības pasūtījumos ir savi riski, piemēram, šajos pasūtījumos var tikt aizturēti maksājumi, tāpat uz vairākiem gadiem var tikt apturēts pats projekts, jo līdz ar valdības maiņu rodas cita pieeja pret sākto būvniecību. Tā visa dēļ cieš uzņēmēji," stāstīja Rāvis.
Viņš gan atzina, ka valsts un pašvaldību pasūtījumiem ir arī savi plusi, jo būvniekiem ir zināmas garantijas, ka pasūtītājs par saņemto pakalpojumu tomēr samaksās.
Rāvis sacīja, ka 2007.gads Latvijas būvniekiem bija viens no veiksmīgākajiem gadiem atjaunotās brīvvalsts vēsturē un būvapjomi varētu būt sasnieguši 1,5 miljardus latu, kas ir par aptuveni 30% vairāk nekā 2006.gadā. Savukārt šogad Rāvis prognozēja, ka būvdarbi paliks pērnā gada līmenī vai samazināsies līdz pat 30%.
"Ja mēs skatāmies, kādi varētu būt 2008.gada iespējamie valsts pasūtījumi, tad tur nekāds dižs glābšanas riņķis nemaz nav neredzams. Ja valdība lems, ka būtu jāceļ jaunā Nacionālās bibliotēkas ēka, viennozīmīgi Latvijas celtniecības nozarei tas būtu pluss, taču nekādā gadījumā ne glābšanas riņķis, jo bibliotēkas pasūtījuma radītais apgrozījums būtu tikai 20 līdz 30 miljoni latu gadā. Nu, bet kas mūsdienās būvkompānijām ir 20 līdz 30 miljoni latu apgrozījuma pieaugums gadā? Būtībā tas ir triju deviņstāvu māju kompleksa pasūtījums, citiem vārdiem - absolūti nekas!" viņš stāstīja.
Rāvis piebilda, ja rēķinam, ka šā objekta celtniecībai apvienosies vismaz trīs kompānijas, tad vidēji uz vienu kompāniju šis pasūtījums radīs tikai 10 miljonu apgrozījumu gadā. "Protams, tas būs interesants pasūtījums, taču tas nebūs nekāds glābšanas riņķis Latvijas būvniecības tirgum," sacīja uzņēmējs.
Viņaprāt, glābšanas riņķis būtu aptuveni pusmiljardu latu vērts pasūtījums ik gadu, jo Latvijas būvniecības tirgus kopējais apjoms varētu būt pāri pusotram miljardam latu, taču tik lielu būvju pasūtījumu nav.
Rāvis pauda viedokli, ka interesanti būvniekiem bija izsludinātie privāto attīstītāju projekti. "Tie bija iecerēti tiešām lielā skaitā - vismaz 20 līdz 30 šādu projektu. Attīstītāji bija iecerējuši realizēt 100 miljonu latu vērtu projektu uz vienas Rīgas salas, 100 miljonu latu vērtu projektu uz citas Rīgas pussalas, 100 miljonu latu projektu Mežaparkā un vēl daudz kur citur. Ja šos projektus mēs salīdzinām ar valsts projektiem, tad pēc apjoma tie visi atbilst Nacionālās bibliotēkas mēroga projektam, kura būvniecības izmaksas ir 100 līdz 130 miljoni latu," sacīja Rāvis.
Viņš norādīja, ka pie pašreizējās ekonomiskās situācijas neredz iespēju, ka varētu sākties šo privāto attīstītāju īstenošana. "Es domāju, viena vai divu projektu īstenošana varētu sākties 2008.gadā. Reāli es uzskatu, ka šogad no visiem pieteiktajiem projektiem sāksies tikai divu realizēšana," klāstīja Rāvis.
Viņš arī atzina, ka valsts un pašvaldību pasūtījumi būvniekiem nemaz nav tik pateicīgs tirgus segments, kā tas liekas būvuzņēmumiem, kuri līdz šim ar valsts un pašvaldības pasūtījumiem strādājuši mazāk.
"Šajā segmentā būvnieku darbību apgrūtina valdību maiņas, politiķu viedokļu maiņas, projektu apturēšana, kas rit gadiem ilgi, un citas problēmas. Tāpat valsts un pašvaldības pasūtījumos ir savi riski, piemēram, šajos pasūtījumos var tikt aizturēti maksājumi, tāpat uz vairākiem gadiem var tikt apturēts pats projekts, jo līdz ar valdības maiņu rodas cita pieeja pret sākto būvniecību. Tā visa dēļ cieš uzņēmēji," stāstīja Rāvis.
Viņš gan atzina, ka valsts un pašvaldību pasūtījumiem ir arī savi plusi, jo būvniekiem ir zināmas garantijas, ka pasūtītājs par saņemto pakalpojumu tomēr samaksās.
Rāvis sacīja, ka 2007.gads Latvijas būvniekiem bija viens no veiksmīgākajiem gadiem atjaunotās brīvvalsts vēsturē un būvapjomi varētu būt sasnieguši 1,5 miljardus latu, kas ir par aptuveni 30% vairāk nekā 2006.gadā. Savukārt šogad Rāvis prognozēja, ka būvdarbi paliks pērnā gada līmenī vai samazināsies līdz pat 30%.
