Šlesers: Rīgas apvedceļa būvniecība varētu sākties nākamgad
Rīgas apvedceļa būvniecība varētu sākties nākamgad, un tas tiks paplašināts līdz četrām joslām, ceturtdien Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumam "900 sekundes" stāstīja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Rīgas apvedceļa būvniecība varētu sākties nākamgad, un tas tiks paplašināts līdz četrām joslām, ceturtdien Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumam "900 sekundes" stāstīja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Viņš sacīja, ka šobrīd tiek izstrādāts ceļa pārbūves projekts. "Ir pieņemts lēmums būvēt Rīgas apvedceļu četrās joslās. Tas viennozīmīgi nodalīs plūsmas, lai mašīnas nevarētu saskrieties," sacīja ministrs.
Šlesers pastāstīja, ka ir plānots nākotnē līdz četrām joslām paplašināt arī Jūrmalas apvedceļu Ventspils virzienā līdz Slokai. Tiks atīstīts arī Rīgas - "Sēnītes" un Jelgavas virzieni un Ķekavas apvedceļš.
Ministrs atzina, ka vissarežģītākā situācija ir uz Maskavas šosejas, kur vienīgā iespēja ir būvēt jaunu autoceļu, jo esošais ir pārslogots un diezgan līkumains.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka pašreiz Latvijā ir iecerēti pieci automaģistrāļu būvniecības projekti.
Intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" valsts ceļu pārvaldītāja "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume pastāstīja iepriekš sacīja, ka pirmais no šiem projektiem ir Rīgas apvedceļa posma līdz Sēnītei rekonstrukcija, to izveidojot par automaģistrāli. Šis projekts ir iecerēts ne tikai tādēļ, ka tam nepieciešama rekonstrukcija, bet arī lai pārbaudītu publiskās un privātās partnerības sadarbības iespējamību, jo savādāk nav iespējams atrast rekonstrukcijai nepieciešamo naudu, kas kopumā ir aptuveni 150 miljoni latu.
Savukārt otrs automaģistrāles projekts, kas tiek gatavots, ir Rīgas apvedceļš posmā no Pleskavas ceļa līdz Saulkalnei. "Tas pašlaik ir pamatīgi noslogots. Līdz brīdim, kamēr mēs tiksim klāt tā rekonstrukcijai, uz šī ceļa krustojumiem mēs ieviesām luksoforu regulēšanas sistēmu, lai kaut cik atvieglotu dzīvi autovadītājiem. Patlaban tā strādā, un nākamajā intensīvajā ceļu lietošanas sezonā vismaz nebūs tā, ka cilvēki no šī posma nevar tikt ārā," stāstīja Straume.
Viņš norādīja, ka arī šī apvedceļa posma rekonstrukcija tiek gatavota kā valsts un privātās partnerības projekts un 2008.gadā par tā būvdarbiem varētu rīkot izsoli, ja vien labi veiksies ar partneru piesaisti Rīgas apvedceļa posma rekonstrukcijai līdz Sēnītei.
Savukārt trešais projekts, kuru LVC gatavo kā automaģistrāli, ir posms Rīga-Ķekava ar Ķekavas apvedceļu. "Līdz Ķekavai, protams, ir vajadzīgas četras joslas, bet, vai tur būs maģistrāle un vai iestiepsies arī Rīgas robežās, nav zināms, jo tur jau tāpat ir pietiekami daudz vienlīmeņa krustojumu. Taču tālāk aiz atdalīšanās no pašreizējā ceļa Ķekavas apvedceļš varētu būt atbilstošs automaģistrāles parametriem," klāstīja Straume un piebilda, ja apstākļi būs labi un izdosies atrisināt zemju jautājumu, tad 2009.gadā šo projektu varētu mēģināt izsolīt.
Straume kā ceturto automaģistrāles projektu minēja Rīgas-Jelgavas šosejas defektu likvidāciju un novešanu līdz automaģistrāles līmenim. "Es pašreiz nevaru komentēt, cik tas viss maksās, jo par šo projektu vēl nav tik liela skaidrība," pavēstīja LVC vadītājs.
Pēc viņa teiktā, piektais automaģistrāles projekts ir četrjoslu ceļš Priedaine-Sloka. "Šis projekts ir nepieciešams galvenokārt tāpēc, ka tas ir galvenais izvads uz Kurzemi," skaidroja Straume.
LVC izveidots 2004.gada nogalē un pieder valstij. LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.
Viņš sacīja, ka šobrīd tiek izstrādāts ceļa pārbūves projekts. "Ir pieņemts lēmums būvēt Rīgas apvedceļu četrās joslās. Tas viennozīmīgi nodalīs plūsmas, lai mašīnas nevarētu saskrieties," sacīja ministrs.
Šlesers pastāstīja, ka ir plānots nākotnē līdz četrām joslām paplašināt arī Jūrmalas apvedceļu Ventspils virzienā līdz Slokai. Tiks atīstīts arī Rīgas - "Sēnītes" un Jelgavas virzieni un Ķekavas apvedceļš.
Ministrs atzina, ka vissarežģītākā situācija ir uz Maskavas šosejas, kur vienīgā iespēja ir būvēt jaunu autoceļu, jo esošais ir pārslogots un diezgan līkumains.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka pašreiz Latvijā ir iecerēti pieci automaģistrāļu būvniecības projekti.
Intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" valsts ceļu pārvaldītāja "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume pastāstīja iepriekš sacīja, ka pirmais no šiem projektiem ir Rīgas apvedceļa posma līdz Sēnītei rekonstrukcija, to izveidojot par automaģistrāli. Šis projekts ir iecerēts ne tikai tādēļ, ka tam nepieciešama rekonstrukcija, bet arī lai pārbaudītu publiskās un privātās partnerības sadarbības iespējamību, jo savādāk nav iespējams atrast rekonstrukcijai nepieciešamo naudu, kas kopumā ir aptuveni 150 miljoni latu.
Savukārt otrs automaģistrāles projekts, kas tiek gatavots, ir Rīgas apvedceļš posmā no Pleskavas ceļa līdz Saulkalnei. "Tas pašlaik ir pamatīgi noslogots. Līdz brīdim, kamēr mēs tiksim klāt tā rekonstrukcijai, uz šī ceļa krustojumiem mēs ieviesām luksoforu regulēšanas sistēmu, lai kaut cik atvieglotu dzīvi autovadītājiem. Patlaban tā strādā, un nākamajā intensīvajā ceļu lietošanas sezonā vismaz nebūs tā, ka cilvēki no šī posma nevar tikt ārā," stāstīja Straume.
Viņš norādīja, ka arī šī apvedceļa posma rekonstrukcija tiek gatavota kā valsts un privātās partnerības projekts un 2008.gadā par tā būvdarbiem varētu rīkot izsoli, ja vien labi veiksies ar partneru piesaisti Rīgas apvedceļa posma rekonstrukcijai līdz Sēnītei.
Savukārt trešais projekts, kuru LVC gatavo kā automaģistrāli, ir posms Rīga-Ķekava ar Ķekavas apvedceļu. "Līdz Ķekavai, protams, ir vajadzīgas četras joslas, bet, vai tur būs maģistrāle un vai iestiepsies arī Rīgas robežās, nav zināms, jo tur jau tāpat ir pietiekami daudz vienlīmeņa krustojumu. Taču tālāk aiz atdalīšanās no pašreizējā ceļa Ķekavas apvedceļš varētu būt atbilstošs automaģistrāles parametriem," klāstīja Straume un piebilda, ja apstākļi būs labi un izdosies atrisināt zemju jautājumu, tad 2009.gadā šo projektu varētu mēģināt izsolīt.
Straume kā ceturto automaģistrāles projektu minēja Rīgas-Jelgavas šosejas defektu likvidāciju un novešanu līdz automaģistrāles līmenim. "Es pašreiz nevaru komentēt, cik tas viss maksās, jo par šo projektu vēl nav tik liela skaidrība," pavēstīja LVC vadītājs.
Pēc viņa teiktā, piektais automaģistrāles projekts ir četrjoslu ceļš Priedaine-Sloka. "Šis projekts ir nepieciešams galvenokārt tāpēc, ka tas ir galvenais izvads uz Kurzemi," skaidroja Straume.
LVC izveidots 2004.gada nogalē un pieder valstij. LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.