Šlesers aicina aktivizēt "Gaismas pils" projektu, pārskatīt zemes atpirkšanas jautājumu risināšanu
Šodien Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers tikšanās laikā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāju Viesturu Tamužu un valdes locekli Karinu Pētersoni atzinis, ka nepieciešams aktivizēt LNB jaunās ēkas celtniecības projektu.
Šodien Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers tikšanās laikā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāju Viesturu Tamužu un valdes locekli Karinu Pētersoni atzinis, ka nepieciešams aktivizēt LNB jaunās ēkas celtniecības projektu.
Šlesers nolēmis ierosināt valdībā pārskatīt institūciju, kas būs atbildīga par "Gaismas pils" būvniecībai paredzētās zemes atpirkšanas jautājumiem. Līdz šim tas bija uzticēts Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai (VNĪA), aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta biedra palīdze Inga Pelša.
Šlesers jau 2002.gada 17.decembra Ministru kabineta sēdē sacīja, ka jaunās LNB ēkas celtniecības uzsākšana ir joprojām apgrūtināta, jo zeme paredzētajā LNB celtniecības vietā nav valsts īpašumā un nav atrisināti ar tās atgūšanu saistītie jautājumi.
Ministru prezidenta biedrs LNB projekta pārstāvjiem šodien apliecinājis, ka personīgi atbalsta LNB jaunās ēkas celtniecību paredzētajā vietā un uzskata, ka nepieciešams nekavējoties uzsākt darbu pie LNB projekta tehniskās izstrādes un zemes jautājumu risināšanas.
"Vairāk nekā 10 gadi jau pagājuši, spriežot par jaunas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecības nepieciešamību. Ilgāk vilcināties nedrīkst, un ir nepieciešama ātra rīcība. Valdībai jāuzdod konkrēti uzdevumi apzināt kopējo atgūstamās zemes vērtību un sākt atbilstošu līgumu slēgšanu ar īpašniekiem, un, tiklīdz kā būs pieejamie līdzekļi, uzsākt zemes atsavināšanu," uzsvēris Šlesers.
Saskaņā ar iepriekšējās Andra Bērziņa valdības lēmumu ar LNB jaunās ēkas būvniecības jautājumiem nodarbojas VNĪA. Valdība nepaguva uzdot aģentūrai risināt arī zemes jautājumus.
Tādēļ Šlesers ierosinās vienā no nākamajām Ministru kabineta sēdēm lemt par to, kam uzdot zemes jautājumu risināšanu. Šobrīd Šlesers redz divus risinājumus - atstāt šo jautājumu risināšanu VNĪA vai arī veidot jaunu atbildīgo struktūru.
Kā ziņots, 2002.gada 17.decembrī Ministru kabinets skatīja Kultūras ministrijas (KM) prioritātes 2003.gadam. Valdības sēdē Šlesers izteicās, ka vispirms būtu jāatrisina ar zemi saistītie jautājumi un tikai tad varēšot domāt par LNB ēkas būvniecības projektu un naudas piešķiršanu.
Pēc LNB direktora Andra Vilka sniegtās informācijas, jaunās LNB vajadzībām kopā nepieciešami 35 000 kvadrātmetru zemes. Iecerētajā zemes gabalā viena trešdaļa ir Rīgas pašvaldības īpašums, viena trešdaļa - privātīpašums, bet atlikušo trešdaļu veido nepieprasītā zeme, kas nākotnē var nonākt valsts īpašumā.
Balstoties uz savu iepriekšējo pieredzi, Šlesers atzina, ka tas, ka zeme ir apgrūtināta, nozīmējot, ka zemes nav vispār. Šlesers uzskata, ka vispirms būtu jāatrisina ar zemi saistītie jautājumi un tikai tad varēšot domāt par LNB ēkas būvniecības projektu.
"Vai tā "Gaismas pils" gaisā karāsiesģ" vaicāja Šlesers, norādot, ka par naudas piešķiršanu LNB projektam vajadzētu lemt pēc zemes jautājumu atrisināšanas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valdība atbalstot LNB projekta īstenošanu.
Ministru prezidents Einars Repše norādīja, ka gadījumā, ja neizdotos iegūt ieplānoto zemes gabalu, LNB varētu būvēt arī citā vietā.
Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA
Šlesers nolēmis ierosināt valdībā pārskatīt institūciju, kas būs atbildīga par "Gaismas pils" būvniecībai paredzētās zemes atpirkšanas jautājumiem. Līdz šim tas bija uzticēts Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai (VNĪA), aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta biedra palīdze Inga Pelša.
Šlesers jau 2002.gada 17.decembra Ministru kabineta sēdē sacīja, ka jaunās LNB ēkas celtniecības uzsākšana ir joprojām apgrūtināta, jo zeme paredzētajā LNB celtniecības vietā nav valsts īpašumā un nav atrisināti ar tās atgūšanu saistītie jautājumi.
Ministru prezidenta biedrs LNB projekta pārstāvjiem šodien apliecinājis, ka personīgi atbalsta LNB jaunās ēkas celtniecību paredzētajā vietā un uzskata, ka nepieciešams nekavējoties uzsākt darbu pie LNB projekta tehniskās izstrādes un zemes jautājumu risināšanas.
"Vairāk nekā 10 gadi jau pagājuši, spriežot par jaunas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecības nepieciešamību. Ilgāk vilcināties nedrīkst, un ir nepieciešama ātra rīcība. Valdībai jāuzdod konkrēti uzdevumi apzināt kopējo atgūstamās zemes vērtību un sākt atbilstošu līgumu slēgšanu ar īpašniekiem, un, tiklīdz kā būs pieejamie līdzekļi, uzsākt zemes atsavināšanu," uzsvēris Šlesers.
Saskaņā ar iepriekšējās Andra Bērziņa valdības lēmumu ar LNB jaunās ēkas būvniecības jautājumiem nodarbojas VNĪA. Valdība nepaguva uzdot aģentūrai risināt arī zemes jautājumus.
Tādēļ Šlesers ierosinās vienā no nākamajām Ministru kabineta sēdēm lemt par to, kam uzdot zemes jautājumu risināšanu. Šobrīd Šlesers redz divus risinājumus - atstāt šo jautājumu risināšanu VNĪA vai arī veidot jaunu atbildīgo struktūru.
Kā ziņots, 2002.gada 17.decembrī Ministru kabinets skatīja Kultūras ministrijas (KM) prioritātes 2003.gadam. Valdības sēdē Šlesers izteicās, ka vispirms būtu jāatrisina ar zemi saistītie jautājumi un tikai tad varēšot domāt par LNB ēkas būvniecības projektu un naudas piešķiršanu.
Pēc LNB direktora Andra Vilka sniegtās informācijas, jaunās LNB vajadzībām kopā nepieciešami 35 000 kvadrātmetru zemes. Iecerētajā zemes gabalā viena trešdaļa ir Rīgas pašvaldības īpašums, viena trešdaļa - privātīpašums, bet atlikušo trešdaļu veido nepieprasītā zeme, kas nākotnē var nonākt valsts īpašumā.
Balstoties uz savu iepriekšējo pieredzi, Šlesers atzina, ka tas, ka zeme ir apgrūtināta, nozīmējot, ka zemes nav vispār. Šlesers uzskata, ka vispirms būtu jāatrisina ar zemi saistītie jautājumi un tikai tad varēšot domāt par LNB ēkas būvniecības projektu.
"Vai tā "Gaismas pils" gaisā karāsiesģ" vaicāja Šlesers, norādot, ka par naudas piešķiršanu LNB projektam vajadzētu lemt pēc zemes jautājumu atrisināšanas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valdība atbalstot LNB projekta īstenošanu.
Ministru prezidents Einars Repše norādīja, ka gadījumā, ja neizdotos iegūt ieplānoto zemes gabalu, LNB varētu būvēt arī citā vietā.
Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA
