Šlesers grib būvēt savrupmājas Jūrmalas kāpu zonā
Sabiedrības vērtējumam ir nodots detālplāns teritorijai Jūrmalā, Pumpuros, kur viens no Latvijas Pirmās partijas (LPP) līderiem, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers 2,3 hektārus lielā zemes gabalā pie jūras vēlas būvēt vairākas savrupmājas.
Sabiedrības vērtējumam ir nodots detālplāns teritorijai Jūrmalā, Pumpuros, kur viens no Latvijas Pirmās partijas (LPP) līderiem, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers 2,3 hektārus lielā zemes gabalā pie jūras vēlas būvēt vairākas savrupmājas.
Kā raksta laikraksts "Diena", vides speciālistus uztraucot Šlesera vēlme daļu apbūves iespiest kāpu zonā, kas būtu visvairāk saudzējama.
Bijušo kempingu "Pumpuri" ar zemi 2,3 hektāru platībā Upes ielā 1a Jūrmalas dome pārdeva 90.gadu vidū, vēlāk to iegādājās Šlesers. Vairākus gadus Šleseru ģimene kempinga mājiņās par saviem līdzekļiem rīkoja vasaras nometnes maznodrošinātiem bērniem un bērnunamu audzēkņiem.
Tagad lielākā daļa mājiņu pārvērtušās par graustiem, zemsedzi vietām bojā veci pamati, taču zemes gabalā ir daudz vecu priežu un īpaši pievilcīgu to padara līdzās esošā jūra.
Detālplāns piedāvā teritoriju sadalīt četros zemes gabalos, katrā paredzot savrupmāju līdz trīs stāvu augstumam un saimniecības ēkas. Lielākajā zemes gabalā iecerēta arī viesu māja, lapene un tenisa korti. Apbūves blīvums plānots 12%.
Zemes gabals atrodas jauktas atpūtas un dzīvojamā teritorijā, no tā aptuveni ceturto daļu aizņem krasta kāpu aizsargjosla bez apbūves. Detālplāns piedāvā šo kāpu aizsargjoslu precizēt, izslēdzot to no zemes gabala un paredzot šajā vietā apbūvi, kas ir pretrunā ar Teritorijas plānošanas likumu un domes lēmumu par detālplāna izstrādi, laikraksts noskaidrojis Jūrmalas būvvaldē.
"Šāda koriģēšana ir iespējama, ja tam ir pamatojums un apbūve notiek uz vecajiem pamatiem, taču šajā gadījumā jaunā apbūve ir daudz plašāka," sacījusi plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Rita Ansule.
Prasību saglabāt kāpu aizsargjoslu bez apbūves detālplāna tapšanā izvirzījusi arī Lielrīgas reģionālā vides pārvalde un Valsts meža dienests. Kāpu mežniecības mežzine Dzintra Svikle laikrakstam sacījusi, ka kāpu apbūve nav pieļaujama. "Tieši otrādi, šī vieta būtu visvairāk saudzējama, bet diemžēl mūsu ieteikumus bieži vien neņem vērā," teikusi Svikle.
Par izstrādāto skiču projektu arī esot saņemts negatīvs Vides aizsardzības nodaļas atzinums. Cik koku būtu jānocērt būvniecības laikā, no detālplāna neesot noprotams. Būvvalde norāda, ka veco priežu meža teritorijā ir paredzētas pārāk lielas ceļu un laukumu platības.
Savukārt Šlesers uzskata, ka attīstības iecere ir "videi draudzīga", jo teritorija tiks sakārtota un apbūves blīvums, domājams, samazināsies, teikts viņa iesniegumā būvvaldei.
Par detālplāna apstiprināšanu būs jālemj domei. Laikraksts atgādina, ka gan Šlesers, gan Jūrmalas mērs Juris Hlevickis ir LPP biedri. Savukārt ar domes attīstības komitejas priekšsēdētāju un uzņēmēju Aleksandru Bašarinu Šleseru saista ne tikai piederība vienai partijai, bet arī kopīgi 2001.gadā dibinātā SIA "Jūras parks".
Kā raksta laikraksts "Diena", vides speciālistus uztraucot Šlesera vēlme daļu apbūves iespiest kāpu zonā, kas būtu visvairāk saudzējama.
Bijušo kempingu "Pumpuri" ar zemi 2,3 hektāru platībā Upes ielā 1a Jūrmalas dome pārdeva 90.gadu vidū, vēlāk to iegādājās Šlesers. Vairākus gadus Šleseru ģimene kempinga mājiņās par saviem līdzekļiem rīkoja vasaras nometnes maznodrošinātiem bērniem un bērnunamu audzēkņiem.
Tagad lielākā daļa mājiņu pārvērtušās par graustiem, zemsedzi vietām bojā veci pamati, taču zemes gabalā ir daudz vecu priežu un īpaši pievilcīgu to padara līdzās esošā jūra.
Detālplāns piedāvā teritoriju sadalīt četros zemes gabalos, katrā paredzot savrupmāju līdz trīs stāvu augstumam un saimniecības ēkas. Lielākajā zemes gabalā iecerēta arī viesu māja, lapene un tenisa korti. Apbūves blīvums plānots 12%.
Zemes gabals atrodas jauktas atpūtas un dzīvojamā teritorijā, no tā aptuveni ceturto daļu aizņem krasta kāpu aizsargjosla bez apbūves. Detālplāns piedāvā šo kāpu aizsargjoslu precizēt, izslēdzot to no zemes gabala un paredzot šajā vietā apbūvi, kas ir pretrunā ar Teritorijas plānošanas likumu un domes lēmumu par detālplāna izstrādi, laikraksts noskaidrojis Jūrmalas būvvaldē.
"Šāda koriģēšana ir iespējama, ja tam ir pamatojums un apbūve notiek uz vecajiem pamatiem, taču šajā gadījumā jaunā apbūve ir daudz plašāka," sacījusi plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Rita Ansule.
Prasību saglabāt kāpu aizsargjoslu bez apbūves detālplāna tapšanā izvirzījusi arī Lielrīgas reģionālā vides pārvalde un Valsts meža dienests. Kāpu mežniecības mežzine Dzintra Svikle laikrakstam sacījusi, ka kāpu apbūve nav pieļaujama. "Tieši otrādi, šī vieta būtu visvairāk saudzējama, bet diemžēl mūsu ieteikumus bieži vien neņem vērā," teikusi Svikle.
Par izstrādāto skiču projektu arī esot saņemts negatīvs Vides aizsardzības nodaļas atzinums. Cik koku būtu jānocērt būvniecības laikā, no detālplāna neesot noprotams. Būvvalde norāda, ka veco priežu meža teritorijā ir paredzētas pārāk lielas ceļu un laukumu platības.
Savukārt Šlesers uzskata, ka attīstības iecere ir "videi draudzīga", jo teritorija tiks sakārtota un apbūves blīvums, domājams, samazināsies, teikts viņa iesniegumā būvvaldei.
Par detālplāna apstiprināšanu būs jālemj domei. Laikraksts atgādina, ka gan Šlesers, gan Jūrmalas mērs Juris Hlevickis ir LPP biedri. Savukārt ar domes attīstības komitejas priekšsēdētāju un uzņēmēju Aleksandru Bašarinu Šleseru saista ne tikai piederība vienai partijai, bet arī kopīgi 2001.gadā dibinātā SIA "Jūras parks".