Šlesers: lēmums par celulozes rūpnīcas būvniecību Latvijā jāpieņem šā gada laikā
Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers uzskata, ka lēmums par to, vai Jēkabpils rajona Ozolsalā būvēt celulozes rūpnīcu, būtu jāpieņem šā gada laikā.
Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers uzskata, ka lēmums par to, vai Jēkabpils rajona Ozolsalā būvēt celulozes rūpnīcu, būtu jāpieņem šā gada laikā.
Pēc tikšanās ar celulozes rūpnīcas projekta galvenā investora - Somijas kompānijas "Metsaliitto" - vadību Šlesers šodien žurnālistiem sacīja, ka celulozes rūpnīcas būvniecībā galvenais būs vides aspekts. Pārrunājot projektu ar "Metsaliitto" pārstāvjiem, premjera biedram sniegta informācija, ka plānotajā celulozes rūpnīcā visas tehnoloģijas atbildīs vides prasībām un ka rūpnīcas notekūdeņi nevarētu tā piesārņot Daugavu, lai ūdens piesārņojums pārsniegtu noteiktās normas.
Kā norādīja Šlesers, lai izbeigtu spekulācijas par rūpnīcas iespējamo kaitējumu videi, ar "Metsaliitto" ir panākta vienošanās par Latvijas delegācijas braucienu uz Somiju. Šlesers uzskata, ka delegācijas sastāvā vajadzētu iekļaut ne tikai politiķus un ministrus, bet arī žurnālistus, lai kopā ar vides speciālistiem izpētītu to, kādu ietekmi uz vidi atstāj Somijā jau strādājošās celulozes rūpnīcas.
Premjera biedrs informēja, ka šodien ar "Metsaliitto" pārstāvjiem ir pārrunāta arī iespēja blakus celulozes rūpnīcai būvēt papīra ražotni. Investors informējis, ka papīra ražotnei būtu jābūt pietiekami lielai, lai tās darbība būtu ekonomiski izdevīga. Tomēr, ja būvētu lielu papīra ražotni, nopietni nepieciešams apsvērt saražotās produkcijas noieta iespējas.
Kā sacīja Šlesers, sākotnēji tika lēsts, ka pusi papīra rūpnīcā saražotā varētu realizēt Latvijā, bet otru pusi - eksportēt. Taču, ja būvētu lielu papīra rūpnīcu, Latvijā būtu iespējams realizēt tikai 5% no tajā saražotā apjoma. Līdz ar to investoram ir rūpīgi jāapsver iespējamās papīra ražotnes produkcijas noiets, ņemot vērā to, ka šobrīd Eiropā papīra rūpnīcas nav pilnībā noslogotas.
Šlesers norādīja, ka vēl ir vairāki jautājumi, kas būtu jāpārrunā ar "Metsaliitto" pārstāvjiem, jo pirms kāda lēmuma pieņemšanas valdībā ir rūpīgi jāsagatavojas - jāizdomā visas atbildes uz iespējamiem jautājumiem.
Dace Kārkliņa LETA
Copyright © LETA
Pēc tikšanās ar celulozes rūpnīcas projekta galvenā investora - Somijas kompānijas "Metsaliitto" - vadību Šlesers šodien žurnālistiem sacīja, ka celulozes rūpnīcas būvniecībā galvenais būs vides aspekts. Pārrunājot projektu ar "Metsaliitto" pārstāvjiem, premjera biedram sniegta informācija, ka plānotajā celulozes rūpnīcā visas tehnoloģijas atbildīs vides prasībām un ka rūpnīcas notekūdeņi nevarētu tā piesārņot Daugavu, lai ūdens piesārņojums pārsniegtu noteiktās normas.
Kā norādīja Šlesers, lai izbeigtu spekulācijas par rūpnīcas iespējamo kaitējumu videi, ar "Metsaliitto" ir panākta vienošanās par Latvijas delegācijas braucienu uz Somiju. Šlesers uzskata, ka delegācijas sastāvā vajadzētu iekļaut ne tikai politiķus un ministrus, bet arī žurnālistus, lai kopā ar vides speciālistiem izpētītu to, kādu ietekmi uz vidi atstāj Somijā jau strādājošās celulozes rūpnīcas.
Premjera biedrs informēja, ka šodien ar "Metsaliitto" pārstāvjiem ir pārrunāta arī iespēja blakus celulozes rūpnīcai būvēt papīra ražotni. Investors informējis, ka papīra ražotnei būtu jābūt pietiekami lielai, lai tās darbība būtu ekonomiski izdevīga. Tomēr, ja būvētu lielu papīra ražotni, nopietni nepieciešams apsvērt saražotās produkcijas noieta iespējas.
Kā sacīja Šlesers, sākotnēji tika lēsts, ka pusi papīra rūpnīcā saražotā varētu realizēt Latvijā, bet otru pusi - eksportēt. Taču, ja būvētu lielu papīra rūpnīcu, Latvijā būtu iespējams realizēt tikai 5% no tajā saražotā apjoma. Līdz ar to investoram ir rūpīgi jāapsver iespējamās papīra ražotnes produkcijas noiets, ņemot vērā to, ka šobrīd Eiropā papīra rūpnīcas nav pilnībā noslogotas.
Šlesers norādīja, ka vēl ir vairāki jautājumi, kas būtu jāpārrunā ar "Metsaliitto" pārstāvjiem, jo pirms kāda lēmuma pieņemšanas valdībā ir rūpīgi jāsagatavojas - jāizdomā visas atbildes uz iespējamiem jautājumiem.
Dace Kārkliņa LETA
Copyright © LETA