Smagas diskusijas ar UNESCO
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas kārtējā sesijā, kas norisinājās no 2. līdz 10.jūlijam Kvebekā, tika izskatīts jautājums par Rīgas vēsturisko centru. Plānotā Pārdaugavas apbūve izraisīja visai asas diskusijas.
Foto: Smagas diskusijas ar UNESCO; autors: Smagas diskusijas ar UNESCOUNESCO Pasaules mantojuma komitejas kārtējā sesijā, kas norisinājās no 2. līdz 10.jūlijam Kvebekā, tika izskatīts jautājums par Rīgas vēsturisko centru. Plānotā Pārdaugavas apbūve izraisīja visai asas diskusijas.
Organizācijas speciālisti uzstāj, ka jāsamazina atļautais ēku augstums un arī apbūves blīvums. Jāatgādina, ka UNESCO savulaik stipri iebilda arī pret "Saules akmens" celtniecību pašā Daugavas krastā, taču, nedaudz izmainot projektu, izdevās atrast kompromisu.
Atbilstoši arhitektu iecerei vislielākais augstceltņu puduris Pardaugavā slietos Kalnciema ielas apkārtnē. Pilsētas arhitekta biroja direktors Jānis Dripe uzsver, ka citās pasaules metropolēs atļautie ēku augstumi ir stipri lielāki. Ja Rīgas pašvaldība neradīs vienošanos ar UNESCO, jārēķinās ar nopietnām sekām - vairāki investori un projektu attīstītāji var iesūdzēt pilsētu tiesā par to, ka mainīti atļautās būvniecības nosacījumi. Šādas izmaiņas neveicinātu uzticību Rīgas domei un atbaidītu citus potenciālos naudas devējus.
Jāpiebilst, ka ambiciozos plānus bez apjomīgu privāto līdzekļu piesaistes īstenot ir nereāli. Rīgai jākonkurē investīciju piesaistē ar citām Baltijas jūras reģiona pilsētām, piemēram, Kopenhāgenu vai Stokholmu.
Turpretī, ja UNESCO prasības netiks pildītas, Rīgas vēsturiskajam centram draud izslēgšana no Pasaules kultūras mantojuma saraksta. "Varbūt kādam liekas, ka tās ir mūsu lokālās problēmas, bet tā tas nav. Mēs esam arī pasaules vēstures un kultūras sastāvdaļa," atgādina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Sarmīte Pīka. Viņa atzīst, ka sarunas ar UNESCO ir asas, taču Rīga ir labākā situācijā nekā Tallina vai Viļņa, kur pieļauti ievērojami lielāki pārkāpumi.
J. Dripe uzskata, ka šobrīd ir izdevies panākt UNESCO komitejas izpratni par Rīgas veiktajiem uzlabojumiem plānojumā. Latvijas delegācija ir vērsusi uzmanību, ka Rīgas centra attīstības jautājumi jāskata Baltijas un citu Eiropas galvaspilsētu kontekstā. Tomēr Komiteja neatsakās no jau agrāk paustās negatīvās nostājas pret augsceltnēm.
Galvenais arhitekts mierina jauno projektu attīstītājus ar domu, ka pasaules mantojuma vietās kvalitatīva attīstība nevar notikt steigā. Būvniecības ieceru vairākkārtīga izvērtēšana šādos gadījumos ir starptautiski pieņemta prakse.
