Sociālie partneri ar izglītības un zinātnes ministri pārrunās profesionālās izglītības izaicinājumus
Foto: Sociālie partneri ar izglītības un zinātnes ministri pārrunās profesionālās izglītības izaicinājumus
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji šodien tiekas ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu līdz šim īstenotās aktivitātes profesionālās izglītības un darba tirgus tuvināšanai, aktualizētu Nozaru ekspertu padomju (NEP) turpmākās darbības pamatprincipus un pārrunātu karjeras atbalsta pasākumus profesionālajā izglītībā.
Patlaban Saeimā notiek darbs pie Profesionālās izglītības likuma, kā arī jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda projektu ietvaros paredzēts turpināt profesionālās izglītības satura reformu, kuras pamatā ir profesionālās izglītības prestiža paaugstināšana sabiedrībā, tās pieejamības un konkurētspējas veicināšana. Viena no reformas prioritātēm ir darba vidē balstītu mācību kā profesionālās izglītības pamatprincipa ieviešana. Reformas īstenošanā nozīmīga loma ir Nozaru ekspertu padomēm (NEP), kurās regulāri tiekas un aktuālos izglītības jautājumus pārrunā 12 dažādu tautsaimniecības nozaru eksperti.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Nozaru ekspertu padomju līdzšinējais darbs ir ļāvis būtiski uzlabot profesionālo izglītību noteiktās jomās, veidot darba tirgum nepieciešamas jaunas izglītības programmas un nostiprināt praktisko iemaņu apguvi reālā darba vidē. Tomēr plašākam karjeras atbalstam nepieciešama ciešāka darba tirgus un profesionālās izglītības mijiedarbība. Audzēkņus nepieciešams aktīvāk informēt par darba tirgu, kas ir ne tikai darba devēju, bet arī audzēkņu interesēs - lai viņu izglītības izvēle būtu balstīta uz aktuālām darba tirgus tendencēm un pēc izglītības iegūšanas varētu atrast iegūtajām kompetencēm atbilstošu darbu. Karjeras atbalsta informatīvajām aktivitātēm jābūt iespējami plašākām, lai sasniegtu lielāku jauniešu skaitu."
Pateicoties Eiropas Sociālā fonda finansētajām mācību programmām un stipendijām, profesionālajā izglītībā uzņemto audzēkņu skaits Latvijā pēdējos gados ir samērā stabils. Tomēr atsevišķās nozarēs studējošo skaits nepieaug un tam ir tendence pat samazināties – īpaši tas vērojams, piemēram, kokrūpniecībā (mežsaimniecībā un kokapstrādē), ķīmiskajā rūpniecībā, pārtikas rūpniecībā un lauksaimniecībā, kā arī tūrisma un skaistumkopšanas sektoros.
Tikšanās laikā ar izglītības un zinātnes ministri LDDK plāno pārrunāt karjeras atbalsta pasākumus turpmākai profesionālās izglītības attīstībai un popularizēšanai jauniešu vidū. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka no visiem jauniešiem – reģistrētajiem bezdarbniekiem 70% ir vidējā vispārējā un zemāka izglītība. Darba devēji uzsver, ka "nauda seko skolēnam" principa dēļ saasinājusies konkurence starp vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm, kas neveicina profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaita pieaugumu, bet līdz ar to ilgtermiņā – apgrūtina jauniešu iesaisti darba tirgū, par ko liecina iepriekš minētie bezdarba rādītāji.
Kā būtiskus risinājumus LDDK uzsver iespējami plašākas darba tirgus informācijas (pieprasīto profesiju, to specifikas un izaugsmes iespēju) publiskošanu, iespēju mācību procesā iepazīties ar attiecīgajās nozarēs strādājošiem perspektīviem uzņēmumiem kā potenciālajām nākotnes darbavietām, kā arī – nepieciešamību rast atbalsta iespējas darba devējiem, kuri ir gatavi aktīvi un sistemātiski iesaistīties jauno speciālistu izglītošanā (piemēram, iesaistoties darba vidē balstītu mācību procesā un nodrošinot profesijas praktisko iemaņu apguves iespējas uzņēmumā ilgtermiņā).
