Šodienas betona teorija un prakse (1.daļa)
Betons ir skaists, estētisks un funkcionāls materiāls, tā uzskata profesionāļi, kuriem ikdienā nākas strādāt ar betonu. Betonam tiek veltītas konferneces, materiāls tiek pētīts pasules zinātniskajās laboratorijās, kaimiņi igauņi katru gadu rīko konkursu par labāko arhitektūru no betona.
Foto: Šodienas betona teorija un prakse (1.daļa); autors: Šodienas betona teorija un prakse (1.daļa)Betons ir skaists, estētisks un funkcionāls materiāls, tā uzskata profesionāļi, kuriem ikdienā nākas strādāt ar betonu. Betonam tiek veltītas konferneces, materiāls tiek pētīts pasules zinātniskajās laboratorijās, kaimiņi igauņi katru gadu rīko konkursu par labāko arhitektūru no betona.
Betons ir visekoloģiskākais materiāls, visas ražošanai nepieciešamās izejvielas ir dabiskas izcelsmes – smiltis, kaļķakmens, ģipsis. Ja betonu salīdzina ar māla celtniecības materiāliem, kuri arī ietilpst ekoloģisko materiālu grupā, tad betona izgatavošana prasa patērēt krietni mazāk enerģijas kā māls, kuru nepieciešams apdedzināt augstā temperatūrā, lai tas iegūtu noturību. Betonam apdedzina tikai vienu piekto daļu no masas, tas ir cementu. Nevienam citam konstruktīvam materiālam stiprība neizmaksā tik lēti kā betonam, ja tiek provizoriski rēķināts, cik latos izmaksā 1 MPa stiprības nodrošināšana katram celtniecības materiālam. Betons ir absolūti nekaitīgs dabai, arī tā iegūšana neizposta dabu - izstrādātos karjerus iespējams rekultivēt, ierīkojot ūdenstilpi, zaļo zonu, ieaudzējot kokus.
Salīdzinot ar citām konstruktīvo būvmateriālu grupām, betons, pateicoties aktīvai zinātniski pētnieciskai darbībai, attīstās ļoti ātri. Katru gadu tiek izstrādāts arvien augstākas stiprības betona sastāvs, kuram nav ilgi jāgaida, lai nonāktu ražošanā. Vieni no pasaules līderiem betona pētīšanas jomā ir Norvēģijas zinātnieki, ne velti tieši Norvēģijai pieder unikālas betona naftas iegūšanas platformas, kas novietotas jūrā 300 km no krasta un atrodas aptuveni 300 – 400 m zem ūdens.
Betona stiprība atkarīga no ūdens klātbūtnes, kas ir gan ir nepieciešama komponente maisījuma izgatavošanas laikā, taču ietekmē betona konstrukcijas noturību pēc cietēšanas – ūdens iztvaiko un veido kapilārās poras, kas vājina materiālu. Ūdens daudzumu mazina ar dažādām ķīmiskām piedevām –plastifikatoriem. Jo precīzāks daļiņu pakojums betona masā, jo masa ir blīvāka un noturīgāka. Efektīvākā piedeva šobrīd ir mikrosilīcijs, kas aizpilda "tukšumus" starp cementa graudiņiem, neļaujot tur iemitināties ūdens pilieniem. Kādas ir optimālās piedevas "tukšumu" aizpildīšanai pēta speciāla augstākās matemātikas nozare – pakojuma teorija, kuras teorētiskās atziņas izmanto kvalitatīvu būvniecības materiālu sastāva izveidē, piemēram, betona maisījumu izgatavošanai piemeklē šķembas ar tādu granulometriju, lai nodrošinātu minimālu tukšumu tilpumu.
Turpinājums sekos.
