Šodienas betona teorija un prakse (2.daļa)Latvijas Betona savienības (LBS) XVIII zinātniski tehniskā konference.
LBS konferencē uzstāties ar referātiem aicināja pašmāju un ārvalstu profesionāļi. Referenti vēstīja par jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, par betona izgatavošanu un pielietošanu, dalījās arī ar praktisko pieredzi. Īsumā par konferences gaitu un referātiem stāsta LBS vadītājs, Dr.inž. Videvuds A.Lapsa.
Foto: Šodienas betona teorija un prakse (2.daļa)Latvijas Betona savienības (LBS) XVIII zinātniski tehniskā konference.; autors: Šodienas betona teorija un prakse (2.daļa)Latvijas Betona savienības (LBS) XVIII zinātniski tehniskā konference.LBS konferencē uzstāties ar referātiem aicināja pašmāju un ārvalstu profesionāļi. Referenti vēstīja par jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, par betona izgatavošanu un pielietošanu, dalījās arī ar praktisko pieredzi. Īsumā par konferences gaitu un referātiem stāsta LBS vadītājs, Dr.inž. Videvuds A.Lapsa.
No Zviedrijas, Čalmersa Tehnoloģiskās universitātes Gēteborgā uz konferenci bija aicināts prof. emeritus, Dr.h.sc. Ralejs Tepfers, kurš bija sagatavojis referātu par betona impregnēšanu ar silāniem. Auditorija tika iepazīstināta ar praktisku silānu pielietošanu kultūras pieminekļa renovācijā, kurš atrodas nepateicīgā vietā – jūras krastā, tātad pakļauts agresīvai apkārtējai videi ar augstu mitruma un sāls saturu. Renovācija ir noritējusi veiksmīgi, fasādes pēc impregnēšanas ar silāniem atguvusi sākotnējo estētisko izskatu. Silāni ir pielietojami arī Latvijas apstākļos un izmantojami betona konstrukciju defektu novēršanā.
Krieviju konferencē pārstāvēja inž. Irina Grigorjeva, piedāvājot tēmu par monolīto un saliekamo dzelzsbetona konstrukciju un to šuvju hidroizolāciju. Dēļ sastāva, universāls hidroizolācijas materiāls ir penetrons, to iespējams tikpat veiksmīgi izmantot arī kā impregnējošu līdzekli. Penetrona pateicīgākā īpašība ir spēja iesūkties pat mitrā betonā – ķīmiskais sastāvs un fiziskās īpašības nodrošina iespēju plūst pretēji ūdens filtrācijas virzienam (kas vienmēr ir vērsts no iekšpuses uz āru), penetrons izceļas ar augstu noturību agresīvā vidē, ar paaugstinātu salizturību un spēju novērst mitruma infiltrēšanos materiālā. Penetrona izmantošana Latvijā nav sveša lieta, taču līdz šim šo materiālu importēja no ASV. Šobrīd ir atvērta penetrona ražotne Maskavā, kur tiek izmantota analoga ražošanas tehnoloģija, gala produktam ir analoga kvalitāte un tas nozīmē, ka materiāla izmaksas Latvijā varētu kristies, jo samazināsies izdevumi par transportu.
M.sc.ing. Amdžads Khamazs ir bijušais RTU students, šobrīd strādā Damaskā, konferencē kopā ar Dr.inž. Andreju Krasņikovu referēja par nemetālisku šķiedru fibrobetonu, kas ir jaunas paaudzes betona materiāls, pildīts ar smalkām (daudzkārt smalkākām par cilvēka matu) stiklšķiedrām vai oglekļa šķiedrām. Nemetālisku šķiedru fibrobetonam ir raksturīga ārkārtīgi augsta stiprība, funkcionālo pielietojumu zinātnieki redz plānsieniņu čaulu un paneļu izgatavošanā, no tā iespējams izgatavot profilētas loksnes, jumta seguma plāksnes.
M.sc.oec. Jānim Ošlejam ir ievērojama pieredze darbā ar metāla šķiedru fibrobetonu, konferencē tika lasīts referāts, kas balstījās uz zinātnisko un pasaulē zināmo praktisko pieredzi. Referāta tēma bija Zviedrijas grīdu klasifikācijas metode pēc plaisu pieļaujamā izmēra.
Par tērauda šķiedru fibrobetona mikromehāniku referēja Mg.sc.ing. Andrejs Pupurs un B.sc. Līva Rozīte. Referenti analizēja pētījuma rezultātus par fibrošķiedru saķeri ar betona masu un to ietekmi uz stiepes un lieces stiprību. Veikti gan empīriskie pētījumi, gan matemātiskā modelēšana.
RTU Betona mehānikas laboratorijā tiek pētīts augstas tehnoloģijas pašblīvējošs betons, par šo tēmu ar referātu uzstājās Dr.inž.doc. Genādijs Šahmenko. Pašblīvējošās betona masas pēc konsistences ir līdzīgas ūdenim vai eļļai, tās pašieplūst veidņos, betona īpašais sastāvs garantē gaisa burbulīšu pilnīgu izdalīšanos, līdz ar to betona konstrukcijā neveidojas kavernas, kas mazina konstruktīvo noturību. Pašblīvējoša betona masai pēc sacietēšanas veidojas perfekta virsma, tāpēc šo materiālu iespējams izmantot arhitektonisku fasādes elementu izgatavošanai. Izgatavošanas specifika – cementa graudiņi tiek noblīvēti ar mikrosilīciju, kas pazemina ūdens saturu - garantē maksimālu blīvējuma pakāpi un atbilstoši – izcilu stiprību.
Referātu par jaunu betona sūkņu tehnoloģiju – peristaltiskajiem sūkņiem - , kura pašreiz iesniegta Patentu valdē lasīja Dr.inž., vadošais pētnieks V.A.Lapsa. Jauno peristaltisko sūkņu uzbūves princips izstrādāts balstoties uz bioniku – zinātni, kas dabas procesu norises izmanto inženiertehnisku risinājumu izstrādē. Peristaltisko sūkņu darbības princips ir līdzīgs cilvēka zarnu trakta darbības principam.