Šogad ceļu būvniecībai tērēts 41 miljons latu
Šogad dažādiem ceļu būvniecības darbiem tērēts aptuveni 41 miljons latu, kas ir par 16 miljoniem latu vairāk nekā pērn, kad ceļu būvniecībai tika iztērēti 25 miljoni latu, šodien žurnālistus informēja VAS "Latvijas valsts ceļi" Ražošanas pārvaldes direktors Andris Lapsiņš.
Šogad dažādiem ceļu būvniecības darbiem tērēts aptuveni 41 miljons latu, kas ir par 16 miljoniem latu vairāk nekā pērn, kad ceļu būvniecībai tika iztērēti 25 miljoni latu, šodien žurnālistus informēja VAS "Latvijas valsts ceļi" Ražošanas pārvaldes direktors Andris Lapsiņš.
Līdz šā gada beigām plānots pabeigt darbus aptuveni 194 kilometru garumā, savukārt līdz 2003.gada beigām darbi bija paveikti 244 kilometru garumā. Šogad par pabeigtiem uzskatītie darbi izmaksās 30,3 miljonus latu, savukārt atlikušie līdzekļi tiek izlietoti projektos, kurus plānots pabeigt turpmākajos gados.
Kā skaidroja Lapsiņš, salīdzinot paveiktos būvdarbus un ieguldīto naudu, parādās tendence, ka tiek atjaunots mazāk kilometru, izlietojot lielākus līdzekļus. Tas liecina par to, ka ar katru gadu arvien vairāk tiek remontēti ceļi, kas ir vairāk bojāti.
Šogad būvniecība tiks paveikta uz grants ceļiem septiņu kilometru garumā, uz melnā seguma ceļiem - 126 kilometru garumā, savukārt melnais segums tiks uzklāts 61 kilometram grants ceļu.
Tika rekonstruēti arī desmit tilti, no kuriem lielākais ir tilts pār Amatu Melturos.
Sākotnēji ceļu būvniecībai šogad bija plānots izlietot aptuveni 45 miljonus latu, taču četri miljoni latu netika izlietoti, jo neveiksmīgi beidzās izsludinātais konkurss par Saulkrastu apvedceļa būvniecību.
Izmaksu ziņā lielākie projekti saistīti ar uzlabojumiem "Via Baltica" maršrutā un Austrumu-Rietumu koridorā. Piemēram, dažādi rekonstrukcijas darbi autoceļa "Via Baltica" Baltezera posmā izmaksājuši aptuveni desmit miljonus latu, bet lidostas "Rīga" pievedceļa otrajai kārtai iztērēti 2,7 miljoni latu.
LETA jau ziņoja, ka konkursā par Saulkrastu apvedceļa pirmā posma būvniecību netika izvēlēts neviens pretendents, jo konkursa prasībām atbilstošie piedāvājumi bijuši pārāk dārgi. Pieņemts lēmums nākamgad izsludināt konkursu par pirmajiem diviem būvdarbu posmiem.
"Latvijas valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume šodien žurnālistus informēja, ka nākamgad lielākie darbi saistīti ar projektiem, kuriem paredzēts Eiropas Savienības finansējums. Piemēram, nākamgad iecerēts pabeigt lielu daļu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu, izlietojot aptuveni 29 miljonus latu. Izmantojot Kohēzijas fonda līdzekļus, plānots realizēt Saulkrastu apvedceļa projektu, iecerēti arī Eiropas transporta tīkla TEN (Trans European Network) projekti vairākos ceļu posmos.
Straume pagaidām nevarēja pateikt, kādi projekti un cik lielā vērtībā tiks realizēti no Latvijas iekšējā finansējuma, jo tie vēl atrodas saskaņošanas stadijā. Viņš piebilda, ka galvenās problēmas saistītas ar ievērojamu būvdarbu sadārdzinājumu, līdz ar to daudzas ieceres ir jāpārskata.
Līdz šā gada beigām plānots pabeigt darbus aptuveni 194 kilometru garumā, savukārt līdz 2003.gada beigām darbi bija paveikti 244 kilometru garumā. Šogad par pabeigtiem uzskatītie darbi izmaksās 30,3 miljonus latu, savukārt atlikušie līdzekļi tiek izlietoti projektos, kurus plānots pabeigt turpmākajos gados.
Kā skaidroja Lapsiņš, salīdzinot paveiktos būvdarbus un ieguldīto naudu, parādās tendence, ka tiek atjaunots mazāk kilometru, izlietojot lielākus līdzekļus. Tas liecina par to, ka ar katru gadu arvien vairāk tiek remontēti ceļi, kas ir vairāk bojāti.
Šogad būvniecība tiks paveikta uz grants ceļiem septiņu kilometru garumā, uz melnā seguma ceļiem - 126 kilometru garumā, savukārt melnais segums tiks uzklāts 61 kilometram grants ceļu.
Tika rekonstruēti arī desmit tilti, no kuriem lielākais ir tilts pār Amatu Melturos.
Sākotnēji ceļu būvniecībai šogad bija plānots izlietot aptuveni 45 miljonus latu, taču četri miljoni latu netika izlietoti, jo neveiksmīgi beidzās izsludinātais konkurss par Saulkrastu apvedceļa būvniecību.
Izmaksu ziņā lielākie projekti saistīti ar uzlabojumiem "Via Baltica" maršrutā un Austrumu-Rietumu koridorā. Piemēram, dažādi rekonstrukcijas darbi autoceļa "Via Baltica" Baltezera posmā izmaksājuši aptuveni desmit miljonus latu, bet lidostas "Rīga" pievedceļa otrajai kārtai iztērēti 2,7 miljoni latu.
LETA jau ziņoja, ka konkursā par Saulkrastu apvedceļa pirmā posma būvniecību netika izvēlēts neviens pretendents, jo konkursa prasībām atbilstošie piedāvājumi bijuši pārāk dārgi. Pieņemts lēmums nākamgad izsludināt konkursu par pirmajiem diviem būvdarbu posmiem.
"Latvijas valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume šodien žurnālistus informēja, ka nākamgad lielākie darbi saistīti ar projektiem, kuriem paredzēts Eiropas Savienības finansējums. Piemēram, nākamgad iecerēts pabeigt lielu daļu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu, izlietojot aptuveni 29 miljonus latu. Izmantojot Kohēzijas fonda līdzekļus, plānots realizēt Saulkrastu apvedceļa projektu, iecerēti arī Eiropas transporta tīkla TEN (Trans European Network) projekti vairākos ceļu posmos.
Straume pagaidām nevarēja pateikt, kādi projekti un cik lielā vērtībā tiks realizēti no Latvijas iekšējā finansējuma, jo tie vēl atrodas saskaņošanas stadijā. Viņš piebilda, ka galvenās problēmas saistītas ar ievērojamu būvdarbu sadārdzinājumu, līdz ar to daudzas ieceres ir jāpārskata.