Somu zinātnieki nesaskata draudus videi, Ozolsalā ceļot celulozes rūpnīcu
Somu zinātnieki, kas vakar piedalījās AS "Baltic Pulp" organizētajā zinātnieku diskusijā, neprognozē būtisku kaitējumu videi, ja Jēkabpils rajona Krustpils pagasta Ozolsalā tiktu uzcelta "Baltic Pulp" celulozes rūpnīca.
Somu zinātnieki, kas vakar piedalījās AS "Baltic Pulp" organizētajā zinātnieku diskusijā, neprognozē būtisku kaitējumu videi, ja Jēkabpils rajona Krustpils pagasta Ozolsalā tiktu uzcelta "Baltic Pulp" celulozes rūpnīca.
Kā aģentūru LETA informēja "Baltic Pulp" projekta sekretārs Grigorijs Rozentāls, vakar notikušajās diskusijās piedalījās aptuveni 20 zinātnieki no Latvijas un Somijas, kuri apmainījās viedokļiem par celulozes balināšanas tehnoloģiju un Ozolsalas celulozes rūpnīcas iespējamo ietekmi uz Daugavu.
Helsinku Tehniskās universitātes emeritētais profesors celulozes ražošanas tehnoloģijā Johans Guliksens (Johan Gullichsen) savā referātā aprakstīja dažādu celulozes balināšanas tehnoloģiju ietekmi uz vidi un tautsaimniecību. Saskaņā ar profesora Guliksena teikto vispiemērotākā balināšanas tehnoloģija "Baltic Pulp" rūpnīcai ir elementāro hloru nesaturošā metode (ECF), ņemot vērā ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus.
Guliksens norādīja, ka pasaulē ar pilnībā hloru nesaturošo metodi (TCF) ražotā celuloze veido tikai 5% no kopējās balinātās celulozes daudzuma. Kopš 1995.gada praktiski visa papildu ražošanas jauda ir balstīta uz ECF tehnoloģiju gan pasaulē, gan Skandināvijas valstīs, sacīja zinātnieks. ECF tehnoloģija samazina nepieciešamo koksnes un enerģijas daudzumu, vienlaikus nodrošinot teicamas kvalitātes celulozes ražošanu, kas rada vismazāko ietekmi uz apkārtējo vidi.
Zoofizioloģijas, ekoloģijas, ģenētikas un bioķīmijas zinātņu maģistrs Juka Tana (Jukka Tana), kurš pārstāv kompāniju "AF-IPK/Environmental Research Group", iepazīstināja ar bioloģisko pētījumu veikšanas pamatprincipiem, ņemot zivju paraugus. Tana vēlreiz apstiprināja, ka celulozes rūpnīcas darbības rezultātā nebūs konstatējamu izmaiņu izšķīdušā skābekļa koncentrācijā Daugavas ūdenī un nelielais organisko vielu daudzuma pieaugums nepalielinās eitrofikāciju.
Pēc somu zinātnieka domām, nav sagaidāma rūpnīcas izmešu ietekme uz zivsaimniecību. Lietojot ECF balināšanu, toksiskie dioksīna savienojumi neveidojas. Savukārt mono un dihlorsavienojumu koncentrācija, kuri dabā sastopami upēs bez jebkādiem rūpnieciskiem izmešiem, būs ievērojami zem tā līmeņa, kas varētu izsaukt negatīvu iedarbību, apgalvoja Tana.
Vairākums hloru saturošu vielu, ko konstatē absorbēto organiski saistīto halogenīdu (AOX) mērījumos, upē dabiski noārdīsies. Zinātnieks neprognozē negatīvu ietekmi uz Rīgas pilsētas un citu pie upes izvietoto apdzīvoto vietu dzeramā ūdens kvalitātē. Pēc viņa teiktā, pateicoties labvēlīgajiem dabiskajiem apstākļiem, Daugava un Pļaviņu ūdenskrātuve spēs nodrošināt salīdzinoši nelielā organisko vielu papildu daudzuma pašattīrīšanos. Šie somu zinātnieka sniegtie rezultāti balstoties uz mērījumiem, kas veikti uz vietas Daugavā un atspoguļo pašreizējo stāvokli, kā arī uz novērojumiem plaša diapazona bioloģiskajos pētījumos, kas izdarīti līdzīgos apstākļos Kanādā un Skandināvijā.
Ar referātu uzstājās arī Latvijas Universitātes fizikas zinātņu doktors Uldis Bethers, kurš demonstrēja Pļaviņu HES ūdenskrātuves ekosistēmas trīsdimensiju modelēšanu. Modelī iekļautais upes posms ir no Zeļķu tilta pie Jēkabpils līdz Pļaviņu HES Aizkrauklē. Tika modelēta upes caurtece, ieskaitot vēja ietekmi, un dažādu vielu daudzums upē - ķīmiskais skābekļa patēriņš, organiskās vielas, izšķīdušais skābeklis, suspendētās cietās daļiņas, AOX un aļģes.
Tika modelēta vasaras mazūdens perioda caurplūde, lai attēlotu pašreizējo stāvokli. Bekters prognozēja celulozes rūpnīcas maksimālo ietekmi, balstoties uz vasaras mazūdens situāciju ar maksimālajiem rūpnīcas dienas izmešu daudzumiem ūdenī. Šie maksimālie dienas izmešu daudzumi bija par vienu trešdaļu lielāki nekā gada vidējais rādītājs. Turklāt tika izvērtēta ārkārtēja notekūdeņu situācija rūpnīcas avārijas rezultātā.
Behtera demonstrētā modeļa rezultāti ļāva secināt, ka celulozes rūpnīcas ietekme uz dažādu vielu fona koncentrāciju upē ir niecīga pat avārijas gadījumā. Vienīgais izņēmums ir AOX, kas uzrāda hlororganisko savienojumu daudzumu. Tas divkāršosies pie rūpnīcas notekūdeņu ievadīšanas vietas salīdzinājumā ar zemo dabisko fona koncentrāciju.
Kā uzskata organizētāji - "Baltic Pulp", diskusijas bija auglīgas un notika augstā zinātniskā līmenī. Uzņēmums aicina visas interešu grupas iesaistīties šādā apspriešanā.
"Pēdējā laikā sabiedrībā ir daudz diskutēts par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā. Ir izteikta zināma kritika pat par "Baltic Pulp" darba kvalitāti un stilu saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu," norādīja "Baltic Pulp" izpilddirektors Juka Laitinens (Jukka Laitinen).
Šī iemesla dēļ firmas vadība uzskatījusi, ka ļoti svarīgi rīkot akadēmiskas diskusijas augstā profesionālā līmenī starp Latvijas un Somijas zinātniekiem, lai varētu atklāti apspriest izvirzītos jautājumus un šaubu momentus.
Kā ziņots, rīt Rīgas Kongresu namā notiks atklāta apspriede par celulozes un papīra ražošanas kombinātu Kurzemes piekrastē.
Interesenti tiks iepazīstināti ar šīs koncepcijas ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem aspektiem. Koncepcijas ietvaros plānotās "Baltic Pulp" Ozolsalas celulozes rūpnīcas vietā tiks piedāvāts būvēt alternatīvu ražotni Kurzemes piekrastē. Rīgas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas neatkarīgo ekspertu grupa ir atzinusi, ka "Baltic Pulp" iecerētās rūpnīcas darbības dēļ pasliktināsies Daugavas ūdens kvalitāte, to nebūs iespējams pilnībā attīrīt un izmantot kā dzeramo ūdeni.
Šo atklāto apspriedi par celulozes un papīra ražošanas kombinātu Kurzemes piekrastē organizē Rīgas dome, Vides ministrija, Latvijas Zinātņu akadēmija, sabiedriskā organizācija "Zaļā zeme" un Privāto mežu īpašnieku asociācija.
Apspriede sāksies plkst.10, bet pēc tās - plkst.12.30 - paredzēta preses konference.
Andrejs Mēters LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja "Baltic Pulp" projekta sekretārs Grigorijs Rozentāls, vakar notikušajās diskusijās piedalījās aptuveni 20 zinātnieki no Latvijas un Somijas, kuri apmainījās viedokļiem par celulozes balināšanas tehnoloģiju un Ozolsalas celulozes rūpnīcas iespējamo ietekmi uz Daugavu.
Helsinku Tehniskās universitātes emeritētais profesors celulozes ražošanas tehnoloģijā Johans Guliksens (Johan Gullichsen) savā referātā aprakstīja dažādu celulozes balināšanas tehnoloģiju ietekmi uz vidi un tautsaimniecību. Saskaņā ar profesora Guliksena teikto vispiemērotākā balināšanas tehnoloģija "Baltic Pulp" rūpnīcai ir elementāro hloru nesaturošā metode (ECF), ņemot vērā ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus.
Guliksens norādīja, ka pasaulē ar pilnībā hloru nesaturošo metodi (TCF) ražotā celuloze veido tikai 5% no kopējās balinātās celulozes daudzuma. Kopš 1995.gada praktiski visa papildu ražošanas jauda ir balstīta uz ECF tehnoloģiju gan pasaulē, gan Skandināvijas valstīs, sacīja zinātnieks. ECF tehnoloģija samazina nepieciešamo koksnes un enerģijas daudzumu, vienlaikus nodrošinot teicamas kvalitātes celulozes ražošanu, kas rada vismazāko ietekmi uz apkārtējo vidi.
Zoofizioloģijas, ekoloģijas, ģenētikas un bioķīmijas zinātņu maģistrs Juka Tana (Jukka Tana), kurš pārstāv kompāniju "AF-IPK/Environmental Research Group", iepazīstināja ar bioloģisko pētījumu veikšanas pamatprincipiem, ņemot zivju paraugus. Tana vēlreiz apstiprināja, ka celulozes rūpnīcas darbības rezultātā nebūs konstatējamu izmaiņu izšķīdušā skābekļa koncentrācijā Daugavas ūdenī un nelielais organisko vielu daudzuma pieaugums nepalielinās eitrofikāciju.
Pēc somu zinātnieka domām, nav sagaidāma rūpnīcas izmešu ietekme uz zivsaimniecību. Lietojot ECF balināšanu, toksiskie dioksīna savienojumi neveidojas. Savukārt mono un dihlorsavienojumu koncentrācija, kuri dabā sastopami upēs bez jebkādiem rūpnieciskiem izmešiem, būs ievērojami zem tā līmeņa, kas varētu izsaukt negatīvu iedarbību, apgalvoja Tana.
Vairākums hloru saturošu vielu, ko konstatē absorbēto organiski saistīto halogenīdu (AOX) mērījumos, upē dabiski noārdīsies. Zinātnieks neprognozē negatīvu ietekmi uz Rīgas pilsētas un citu pie upes izvietoto apdzīvoto vietu dzeramā ūdens kvalitātē. Pēc viņa teiktā, pateicoties labvēlīgajiem dabiskajiem apstākļiem, Daugava un Pļaviņu ūdenskrātuve spēs nodrošināt salīdzinoši nelielā organisko vielu papildu daudzuma pašattīrīšanos. Šie somu zinātnieka sniegtie rezultāti balstoties uz mērījumiem, kas veikti uz vietas Daugavā un atspoguļo pašreizējo stāvokli, kā arī uz novērojumiem plaša diapazona bioloģiskajos pētījumos, kas izdarīti līdzīgos apstākļos Kanādā un Skandināvijā.
Ar referātu uzstājās arī Latvijas Universitātes fizikas zinātņu doktors Uldis Bethers, kurš demonstrēja Pļaviņu HES ūdenskrātuves ekosistēmas trīsdimensiju modelēšanu. Modelī iekļautais upes posms ir no Zeļķu tilta pie Jēkabpils līdz Pļaviņu HES Aizkrauklē. Tika modelēta upes caurtece, ieskaitot vēja ietekmi, un dažādu vielu daudzums upē - ķīmiskais skābekļa patēriņš, organiskās vielas, izšķīdušais skābeklis, suspendētās cietās daļiņas, AOX un aļģes.
Tika modelēta vasaras mazūdens perioda caurplūde, lai attēlotu pašreizējo stāvokli. Bekters prognozēja celulozes rūpnīcas maksimālo ietekmi, balstoties uz vasaras mazūdens situāciju ar maksimālajiem rūpnīcas dienas izmešu daudzumiem ūdenī. Šie maksimālie dienas izmešu daudzumi bija par vienu trešdaļu lielāki nekā gada vidējais rādītājs. Turklāt tika izvērtēta ārkārtēja notekūdeņu situācija rūpnīcas avārijas rezultātā.
Behtera demonstrētā modeļa rezultāti ļāva secināt, ka celulozes rūpnīcas ietekme uz dažādu vielu fona koncentrāciju upē ir niecīga pat avārijas gadījumā. Vienīgais izņēmums ir AOX, kas uzrāda hlororganisko savienojumu daudzumu. Tas divkāršosies pie rūpnīcas notekūdeņu ievadīšanas vietas salīdzinājumā ar zemo dabisko fona koncentrāciju.
Kā uzskata organizētāji - "Baltic Pulp", diskusijas bija auglīgas un notika augstā zinātniskā līmenī. Uzņēmums aicina visas interešu grupas iesaistīties šādā apspriešanā.
"Pēdējā laikā sabiedrībā ir daudz diskutēts par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā. Ir izteikta zināma kritika pat par "Baltic Pulp" darba kvalitāti un stilu saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu," norādīja "Baltic Pulp" izpilddirektors Juka Laitinens (Jukka Laitinen).
Šī iemesla dēļ firmas vadība uzskatījusi, ka ļoti svarīgi rīkot akadēmiskas diskusijas augstā profesionālā līmenī starp Latvijas un Somijas zinātniekiem, lai varētu atklāti apspriest izvirzītos jautājumus un šaubu momentus.
Kā ziņots, rīt Rīgas Kongresu namā notiks atklāta apspriede par celulozes un papīra ražošanas kombinātu Kurzemes piekrastē.
Interesenti tiks iepazīstināti ar šīs koncepcijas ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem aspektiem. Koncepcijas ietvaros plānotās "Baltic Pulp" Ozolsalas celulozes rūpnīcas vietā tiks piedāvāts būvēt alternatīvu ražotni Kurzemes piekrastē. Rīgas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas neatkarīgo ekspertu grupa ir atzinusi, ka "Baltic Pulp" iecerētās rūpnīcas darbības dēļ pasliktināsies Daugavas ūdens kvalitāte, to nebūs iespējams pilnībā attīrīt un izmantot kā dzeramo ūdeni.
Šo atklāto apspriedi par celulozes un papīra ražošanas kombinātu Kurzemes piekrastē organizē Rīgas dome, Vides ministrija, Latvijas Zinātņu akadēmija, sabiedriskā organizācija "Zaļā zeme" un Privāto mežu īpašnieku asociācija.
Apspriede sāksies plkst.10, bet pēc tās - plkst.12.30 - paredzēta preses konference.
Andrejs Mēters LETA
Copyright © LETA