Šonedēļ atklās akustiskās koncertzāles skiču projekta konkursa otrās kārtas uzvarētājus
Ceturtdien, 11.maijā, iecerēts noteikt Rīgā plānotās akustiskās koncertzāles skiču projekta konkursa otrās kārtas uzvarētājus, šodien žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL).
Ceturtdien, 11.maijā, iecerēts noteikt Rīgā plānotās akustiskās koncertzāles skiču projekta konkursa otrās kārtas uzvarētājus, žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL).
Savukārt plašākai sabiedrībai konkursa uzvarētājus plānots atklāt dienu vēlāk - 12.maijā, kad Dekoratīvās un lietišķās mākslas muzejā notiks atklāta žūrijas sēde, aģentūrai LETA atzina pašvaldībā.
Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" rīkotā akustiskās koncertzāles starptautiskā skiču projektu konkursa otrajai kārtai ir iesniegti 11 projekti, un pašlaik notiek to izvērtēšana.
Konkursa otrajai kārtai kvalificējās arhitektu biroji "CoopHimmelb(l)au" no Austrijas, "Kada Wittfeld Architektur" no Vācijas, "Behnisch, Behnisch & Partner Architekten" no Vācijas, AS "Henning Larsens Tegnestue" no Dānijas, "SZK - Sīlis, Zābers, Kļava" no Latvijas, "Z4/ "Standardsituation"/"B+G Ingenieure" no Latvijas, Venta Didrihsona arhitektūras studija no Latvijas, projektēšanas grupa "Arhitektonika" no Latvijas, projektēšanas birojs "Arhis" no Latvijas, arhitektu birojs "Sarma & Norde" no Latvijas un "Snøhetta" no Norvēģijas.
Starptautiskā skiču projekta konkursa žūrija izvērtē anonīmus darbus, kas apzīmēti ar devīzi un neidentificē pretendentu. Piedāvājums un devīzes atšifrējums tika iesniegts atsevišķi slēgtā aploksnē, kuru atvērs konkursa iepirkuma komisija pēc žūrijas komisijas lēmuma par uzvarētāju un godalgu fonda sadalījumu. Saskaņā ar likumu žūrijas komisijas darbs ir slēgts, un arhitektu darbi publiski būs pieejami pēc žūrijas darba beigām.
Skiču projekti tiek izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem: koncertzāles skices arhitektūras kvalitāte vērtējumā veidos 30 punktus, apkārtējās teritorijas attīstības redzējuma kvalitāte - 20 punktus, atbilstība konkursa prasībām - 30 punktus, bet atbilstība budžetam - 20 punktus.
Atbilstoši konkursa nolikumam pretendentiem otrajā kārtā bija jāiesniedz paskaidrojuma raksts, kurā bija jābūt informācijai par koncertzāles apbūves parametriem, pilsētbūvnieciskajam un arhitektūras pamatojumam, informācijai par izmantojamajiem materiāliem un konstrukcijām, kā arī cita būtiska informācija.
Pretendentiem bija jāiesniedz arī makets mērogā 1:500, AB dambja un apkārtnes attīstības redzējums, ģenerālais plāns ar teritorijas iekārtošanas un apzaļumošanas koncepcija mērogā 1:500, plāni mērogā 1:200 ar telpu nosaukumiem un to platībām, fasāžu zīmējumi mērogā 1:200, lietoto apdares materiālu un detaļu specifikācija ar piemēriem no pasaules prakses, raksturīgie ēkas griezumi mērogā 1:200, sienu, pārsegumu un jumta konstrukciju atšifrējumi, divas interjera perspektīvas, eksterjera perspektīvas no raksturīgajiem skatu punktiem un būvdarbu izmaksu pārskats pa būves kārtām, ko iespējams noteikt skiču projekta stadijā.
Otrajā kārtā pretendentu iesniegtos piedāvājumus vērtē žūrijas komisija, kuras priekšsēdētāja ir kultūras ministre Helēna Demakova (TP), viņas vietnieks būs Rīgas domes priekšsēdētājs Aksenoks, bet komisijā strādās arī austriešu arhitekts un Insbrukas universitātes profesors Folkers Ginke, Venēcijas biennāles 9.starptautiskās arhitektūras izstādes kurators un mākslas zinātnieks Kurts Forsters, Kolumbijas universitātes profesors pilsētplānotājs un transporta plānošanas speciālists Sigurds Grava, Igaunijas Mākslas akadēmijas profesors arhitekts Leonhards Lapins, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, Saeimas deputāts un komponists Raimonds Pauls (TP), Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Pēteris Strancis.
Žūrijas darbā kā eksperti tika pieaicināts UNESCO pārstāvis, Starptautiskās pieminekļu padomes (ICOMOS) eksperts Jens Kristiāns Holsts un "Theatre Projects Consultants ltd." pārstāvji.
Katram dalībniekam par dalību konkursā tiks samaksāti 20 000 eiro (14 056 lati), bet balvu fonds būs 90 000 eiro (63 252 lati).
Jaunajā akustiskajā koncertzālē, kuru iecerēts būvēt uz AB dambja, paredzēts izmitināt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), Valsts akadēmisko kori un kamerorķestri. Plānots, ka koncertzāli veidos viena liela un viena mazāka zāle, publiskā zona, kā arī telpas mūziķu ikdienas darbam - mēģinājumu telpas, garderobes, administratīvās telpas, tehniskās telpas, bibliotēka, arhīvu telpas, noliktavu telpas un citas.
Lielā zāle paredzēta 2835 kvadrātmetru platībā ar 1500 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 120 mūziķi. Paredzēts, ka tajā atradīsies arī ērģeles. Mazā zāle iecerēta 1205 kvadrātmetru platībā ar 400 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 40-50 mūziķi.
Koncertzāle būs paredzēta galvenokārt akadēmiskās mūzikas atskaņošanai. Lielo zāli arhitektiem uzdots veidot piemērotu romantiskas simfoniskās mūzikas un vokālās mūzikas atskaņošanai, bet mazo zāli - kamermūzikas atskaņošanai, taču ar nosacījumu, ka tajā būtu iespējams atskaņot arī elektronisko mūziku un rīkot dažādus pasākumus.
Koncertzāle būtu ikdienā sabiedrībai atvērta - cilvēku plūsmu ārpus koncertu laika nodrošinātu ierakstu veikali, kafejnīcas un restorāni.
Tiek lēsts, ka akustiskā koncertzāle uz AB dambja izmaksās 30 miljonus latu.
Savukārt plašākai sabiedrībai konkursa uzvarētājus plānots atklāt dienu vēlāk - 12.maijā, kad Dekoratīvās un lietišķās mākslas muzejā notiks atklāta žūrijas sēde, aģentūrai LETA atzina pašvaldībā.
Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" rīkotā akustiskās koncertzāles starptautiskā skiču projektu konkursa otrajai kārtai ir iesniegti 11 projekti, un pašlaik notiek to izvērtēšana.
Konkursa otrajai kārtai kvalificējās arhitektu biroji "CoopHimmelb(l)au" no Austrijas, "Kada Wittfeld Architektur" no Vācijas, "Behnisch, Behnisch & Partner Architekten" no Vācijas, AS "Henning Larsens Tegnestue" no Dānijas, "SZK - Sīlis, Zābers, Kļava" no Latvijas, "Z4/ "Standardsituation"/"B+G Ingenieure" no Latvijas, Venta Didrihsona arhitektūras studija no Latvijas, projektēšanas grupa "Arhitektonika" no Latvijas, projektēšanas birojs "Arhis" no Latvijas, arhitektu birojs "Sarma & Norde" no Latvijas un "Snøhetta" no Norvēģijas.
Starptautiskā skiču projekta konkursa žūrija izvērtē anonīmus darbus, kas apzīmēti ar devīzi un neidentificē pretendentu. Piedāvājums un devīzes atšifrējums tika iesniegts atsevišķi slēgtā aploksnē, kuru atvērs konkursa iepirkuma komisija pēc žūrijas komisijas lēmuma par uzvarētāju un godalgu fonda sadalījumu. Saskaņā ar likumu žūrijas komisijas darbs ir slēgts, un arhitektu darbi publiski būs pieejami pēc žūrijas darba beigām.
Skiču projekti tiek izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem: koncertzāles skices arhitektūras kvalitāte vērtējumā veidos 30 punktus, apkārtējās teritorijas attīstības redzējuma kvalitāte - 20 punktus, atbilstība konkursa prasībām - 30 punktus, bet atbilstība budžetam - 20 punktus.
Atbilstoši konkursa nolikumam pretendentiem otrajā kārtā bija jāiesniedz paskaidrojuma raksts, kurā bija jābūt informācijai par koncertzāles apbūves parametriem, pilsētbūvnieciskajam un arhitektūras pamatojumam, informācijai par izmantojamajiem materiāliem un konstrukcijām, kā arī cita būtiska informācija.
Pretendentiem bija jāiesniedz arī makets mērogā 1:500, AB dambja un apkārtnes attīstības redzējums, ģenerālais plāns ar teritorijas iekārtošanas un apzaļumošanas koncepcija mērogā 1:500, plāni mērogā 1:200 ar telpu nosaukumiem un to platībām, fasāžu zīmējumi mērogā 1:200, lietoto apdares materiālu un detaļu specifikācija ar piemēriem no pasaules prakses, raksturīgie ēkas griezumi mērogā 1:200, sienu, pārsegumu un jumta konstrukciju atšifrējumi, divas interjera perspektīvas, eksterjera perspektīvas no raksturīgajiem skatu punktiem un būvdarbu izmaksu pārskats pa būves kārtām, ko iespējams noteikt skiču projekta stadijā.
Otrajā kārtā pretendentu iesniegtos piedāvājumus vērtē žūrijas komisija, kuras priekšsēdētāja ir kultūras ministre Helēna Demakova (TP), viņas vietnieks būs Rīgas domes priekšsēdētājs Aksenoks, bet komisijā strādās arī austriešu arhitekts un Insbrukas universitātes profesors Folkers Ginke, Venēcijas biennāles 9.starptautiskās arhitektūras izstādes kurators un mākslas zinātnieks Kurts Forsters, Kolumbijas universitātes profesors pilsētplānotājs un transporta plānošanas speciālists Sigurds Grava, Igaunijas Mākslas akadēmijas profesors arhitekts Leonhards Lapins, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, Saeimas deputāts un komponists Raimonds Pauls (TP), Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Pēteris Strancis.
Žūrijas darbā kā eksperti tika pieaicināts UNESCO pārstāvis, Starptautiskās pieminekļu padomes (ICOMOS) eksperts Jens Kristiāns Holsts un "Theatre Projects Consultants ltd." pārstāvji.
Katram dalībniekam par dalību konkursā tiks samaksāti 20 000 eiro (14 056 lati), bet balvu fonds būs 90 000 eiro (63 252 lati).
Jaunajā akustiskajā koncertzālē, kuru iecerēts būvēt uz AB dambja, paredzēts izmitināt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), Valsts akadēmisko kori un kamerorķestri. Plānots, ka koncertzāli veidos viena liela un viena mazāka zāle, publiskā zona, kā arī telpas mūziķu ikdienas darbam - mēģinājumu telpas, garderobes, administratīvās telpas, tehniskās telpas, bibliotēka, arhīvu telpas, noliktavu telpas un citas.
Lielā zāle paredzēta 2835 kvadrātmetru platībā ar 1500 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 120 mūziķi. Paredzēts, ka tajā atradīsies arī ērģeles. Mazā zāle iecerēta 1205 kvadrātmetru platībā ar 400 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 40-50 mūziķi.
Koncertzāle būs paredzēta galvenokārt akadēmiskās mūzikas atskaņošanai. Lielo zāli arhitektiem uzdots veidot piemērotu romantiskas simfoniskās mūzikas un vokālās mūzikas atskaņošanai, bet mazo zāli - kamermūzikas atskaņošanai, taču ar nosacījumu, ka tajā būtu iespējams atskaņot arī elektronisko mūziku un rīkot dažādus pasākumus.
Koncertzāle būtu ikdienā sabiedrībai atvērta - cilvēku plūsmu ārpus koncertu laika nodrošinātu ierakstu veikali, kafejnīcas un restorāni.
Tiek lēsts, ka akustiskā koncertzāle uz AB dambja izmaksās 30 miljonus latu.
