Šonedēļ galīgajā lasījumā skatīs jauno Ēku energoefektivitātes likumu
Foto: Šonedēļ galīgajā lasījumā skatīs jauno Ēku energoefektivitātes likumu
Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā izskatīs jauno Ēku energoefektivitātes likumu, ar kuru plānots veicināt enerģijas taupīšanu, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisiju, ziņo LETA.
Saeimas prezidijs šodien likumprojekta izskatīšanu iekļāva ceturtdienas, 13.marta, sēdes darba kārtībā.
Likumprojekts noteiks ēku energoefektivitāti, kuru aprēķina, ņemot vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ventilāciju, iebūvētās apgaismes sistēmas, ēkas novietojumu, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
Veicot ēkas energoefektivitātes aprēķinu, ēkas klasificē kā dažādas vienģimenes mājas, daudzdzīvokļu ēkas, biroju ēkas, skolas, bērnudārzus, veselības aprūpes ēkas, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas.
Tagadējām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors, bet jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām - projektētājs. Ēku energosertifikācijai būs nepieciešami 200-300 kvalificētu speciālistu-energoauditoru.
Ēkas energosertifikāts nepieciešams, nododot ēku ekspluatācijā, kā arī energosertifikācija veicama esošām dzīvojamām mājām, ja tiek pretendēts uz valsts atbalsta programmu izmantošanu. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir desmit gadi kopš izsniegšanas dienas. Likumprojektā paredzēts energosertifikācijas ieviešanai trīs gadu pārejas periods.
Līdz ar jaunā likumprojekta ieviešanu samazināsies valsts atkarība no importējamiem energoresursiem, siltuma avotu jauda un atjaunošanas izmaksas, apkures izmaksas, kas nodrošinās valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ekonomiju.
Plaši sākot ēku siltināšanu, iespējama pašmāju būvizstrādājumu intensīvāka izmantošana un ražošana. Ēku siltināšana radīs jaunas darba vietas visu kvalifikāciju būvstrādniekiem un inženiertehniskajiem speciālistiem.
Ieviešot likumprojektu, sabiedrība tiks nodrošināta ar informāciju par ēku energoefektivitāti un ieteikumiem energoresursu taupības pasākumiem. Potenciālais īpašnieks tiks nodrošināts ar informāciju par ēkas energoefektivitāti un paredzamo enerģijas patēriņu ēkas ekspluatācijas laikā.
Tāpat likuma ieviešana stimulēs mājsaimniecības aktīvāk veikt mājokļu siltināšanu, līdz ar to vismaz par 25% samazināsies izdevumi par siltumenerģiju. Ēkas energosertifikācija iekļauta ēkas energoaudita procesā. Ēkas valdītājs maksā par ēkas energoauditu, kas daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai ir no 300 līdz 500 latiem atkarībā no ēkas tehniskajiem parametriem. Samazināsies oglekļa dioksīda izmešu daudzums atmosfērā, tādējādi samazinot kurināmā patēriņu.
Izmaksas ēku energosertificēšanai atkarīgas no izmantotās aprēķina metodikas, kā arī no valsts atbalsta un tirgus situācijas. Dažādās Eiropas Savienības valstīs par atsevišķi stāvošas dzīvojamās ēkas energosertifikāciju jāmaksā no 50 līdz 500 eiro (35 līdz 351 latam).
Likumprojekts noteiks ēku energoefektivitāti, kuru aprēķina, ņemot vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ventilāciju, iebūvētās apgaismes sistēmas, ēkas novietojumu, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
Veicot ēkas energoefektivitātes aprēķinu, ēkas klasificē kā dažādas vienģimenes mājas, daudzdzīvokļu ēkas, biroju ēkas, skolas, bērnudārzus, veselības aprūpes ēkas, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas.
Tagadējām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors, bet jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām - projektētājs. Ēku energosertifikācijai būs nepieciešami 200-300 kvalificētu speciālistu-energoauditoru.
Ēkas energosertifikāts nepieciešams, nododot ēku ekspluatācijā, kā arī energosertifikācija veicama esošām dzīvojamām mājām, ja tiek pretendēts uz valsts atbalsta programmu izmantošanu. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir desmit gadi kopš izsniegšanas dienas. Likumprojektā paredzēts energosertifikācijas ieviešanai trīs gadu pārejas periods.
Līdz ar jaunā likumprojekta ieviešanu samazināsies valsts atkarība no importējamiem energoresursiem, siltuma avotu jauda un atjaunošanas izmaksas, apkures izmaksas, kas nodrošinās valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ekonomiju.
Plaši sākot ēku siltināšanu, iespējama pašmāju būvizstrādājumu intensīvāka izmantošana un ražošana. Ēku siltināšana radīs jaunas darba vietas visu kvalifikāciju būvstrādniekiem un inženiertehniskajiem speciālistiem.
Ieviešot likumprojektu, sabiedrība tiks nodrošināta ar informāciju par ēku energoefektivitāti un ieteikumiem energoresursu taupības pasākumiem. Potenciālais īpašnieks tiks nodrošināts ar informāciju par ēkas energoefektivitāti un paredzamo enerģijas patēriņu ēkas ekspluatācijas laikā.
Tāpat likuma ieviešana stimulēs mājsaimniecības aktīvāk veikt mājokļu siltināšanu, līdz ar to vismaz par 25% samazināsies izdevumi par siltumenerģiju. Ēkas energosertifikācija iekļauta ēkas energoaudita procesā. Ēkas valdītājs maksā par ēkas energoauditu, kas daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai ir no 300 līdz 500 latiem atkarībā no ēkas tehniskajiem parametriem. Samazināsies oglekļa dioksīda izmešu daudzums atmosfērā, tādējādi samazinot kurināmā patēriņu.
Izmaksas ēku energosertificēšanai atkarīgas no izmantotās aprēķina metodikas, kā arī no valsts atbalsta un tirgus situācijas. Dažādās Eiropas Savienības valstīs par atsevišķi stāvošas dzīvojamās ēkas energosertifikāciju jāmaksā no 50 līdz 500 eiro (35 līdz 351 latam).
