Šovasar plāno pabeigt divu Bauskas pils mūra sienu un torņu konservāciju
Ja tiks piešķirts nepieciešamais finansējums, šovasar varētu pabeigt divu 15.gadsimta Bauskas cietokšņa sienu un torņu konservāciju, aģentūru LETA informēja Bauskas pils muzeja galvenais krājumu glabātājs Jānis Grūbe.
Ja tiks piešķirts nepieciešamais finansējums, šovasar varētu pabeigt divu 15.gadsimta Bauskas cietokšņa sienu un torņu konservāciju, aģentūru LETA informēja Bauskas pils muzeja galvenais krājumu glabātājs Jānis Grūbe.
Kā sacīja Grūbe, patlaban darbs turpinās pie divu starpsienu un dienvidu tornīša konservācijas, ko veic Čehijas firmas pārstāvji pēc vienas no pasaulē labākajām konservācijas metodēm. Šī metode paredz mūra augšdaļas nosegšanu ar velēnām, "patlaban cietokšņa augšdaļa izskatās gandrīz kā apzaļumota", stāstīja Grūbe.
Cietokšņa drupu konservācijā tiek izmantotas vēsturiskas metodes - nostiprināšanas darbos lietoti tie materiāli, kas ir mūra oriģinālā - ar speciālu ķieģeļu drumstalām sajauktas kaļķa javas. Atsevišķās vietās tiks izmantoti arī piemēroti akmeņi.
Grūbe sacīja, ka patlaban nelielas neskaidrības ir ar projekta līdzfinansējumu no Latvijas puses, tādēļ arī nav zināms, vai šovasar izdosies pilnībā pabeigt divu sienu un divu tornīšu konservāciju. Līdzekļu varētu pietrūkt rietumu torņa konservācijai.
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) programmas "Kultūra 2000" ietvaros maijā sākta Bauskas cietokšņa drupu dienvidu sienas, torņa un rietumu sienas konservācija.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, konservāciju ES projekta ietvaros veic Čehijas firmas "Miloš Galenda" speciālisti. Cietokšņa drupu dienvidu sienas, torņa un rietumu sienu konservāciju plānots pabeigt līdz oktobrim, darbu veikšanai tiek piesaistīti arī vietējie bezdarbnieki, stāstīja Skanis.
Iepriekš bija plānots, ka šī projekta finansējuma - aptuveni Ls 60 000 - ietvaros šogad Čehijas firmas speciālisti veiks divu sienu un torņa konservāciju, novēršot drupu destrukturizācijas turpināšanos. Pēc Skaņa teiktā, visu pilsdrupu konservācijai būtu nepieciešams daudz vairāk līdzekļu, kurus varētu gūt, 2004.gadā atkārtoti piedaloties ES projektu konkursā par finansējuma piešķiršanu nekustamo kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanā.
Bauskas cietokšņa drupas patlaban ir kritiskā stāvoklī un, ņemot vērā lielo apmeklētāju skaitu, kas ir aptuveni 23 000 cilvēku gadā, tās ir arī potenciāli bīstamas, jo krītoši akmeņi vai pat sienu nogruvumi var apdraudēt cietokšņa apmeklētājus un garāmgājējus, informēja Bauskas pils muzeja direktors.
Indra Sprance LETA
Copyright © LETA
Kā sacīja Grūbe, patlaban darbs turpinās pie divu starpsienu un dienvidu tornīša konservācijas, ko veic Čehijas firmas pārstāvji pēc vienas no pasaulē labākajām konservācijas metodēm. Šī metode paredz mūra augšdaļas nosegšanu ar velēnām, "patlaban cietokšņa augšdaļa izskatās gandrīz kā apzaļumota", stāstīja Grūbe.
Cietokšņa drupu konservācijā tiek izmantotas vēsturiskas metodes - nostiprināšanas darbos lietoti tie materiāli, kas ir mūra oriģinālā - ar speciālu ķieģeļu drumstalām sajauktas kaļķa javas. Atsevišķās vietās tiks izmantoti arī piemēroti akmeņi.
Grūbe sacīja, ka patlaban nelielas neskaidrības ir ar projekta līdzfinansējumu no Latvijas puses, tādēļ arī nav zināms, vai šovasar izdosies pilnībā pabeigt divu sienu un divu tornīšu konservāciju. Līdzekļu varētu pietrūkt rietumu torņa konservācijai.
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) programmas "Kultūra 2000" ietvaros maijā sākta Bauskas cietokšņa drupu dienvidu sienas, torņa un rietumu sienas konservācija.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, konservāciju ES projekta ietvaros veic Čehijas firmas "Miloš Galenda" speciālisti. Cietokšņa drupu dienvidu sienas, torņa un rietumu sienu konservāciju plānots pabeigt līdz oktobrim, darbu veikšanai tiek piesaistīti arī vietējie bezdarbnieki, stāstīja Skanis.
Iepriekš bija plānots, ka šī projekta finansējuma - aptuveni Ls 60 000 - ietvaros šogad Čehijas firmas speciālisti veiks divu sienu un torņa konservāciju, novēršot drupu destrukturizācijas turpināšanos. Pēc Skaņa teiktā, visu pilsdrupu konservācijai būtu nepieciešams daudz vairāk līdzekļu, kurus varētu gūt, 2004.gadā atkārtoti piedaloties ES projektu konkursā par finansējuma piešķiršanu nekustamo kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanā.
Bauskas cietokšņa drupas patlaban ir kritiskā stāvoklī un, ņemot vērā lielo apmeklētāju skaitu, kas ir aptuveni 23 000 cilvēku gadā, tās ir arī potenciāli bīstamas, jo krītoši akmeņi vai pat sienu nogruvumi var apdraudēt cietokšņa apmeklētājus un garāmgājējus, informēja Bauskas pils muzeja direktors.
Indra Sprance LETA
Copyright © LETA
