Speciālisti: Liepājas centru kā pilsētbūvniecības pieminekli nav iespējams restaurēt
Liepājas pilsētas centru kā pilsētbūvniecības pieminekli nav iespējams restaurēt, bet gan rekonstruēt un nākotnē apbūvēt ar pietāti pret tajā saglabātajām vēstures un arhitektūras vērtībām, pie šādas atziņas nonāca Liepājas pilsētplānošanas plenēra dalībnieki.
Liepājas pilsētas centru kā pilsētbūvniecības pieminekli nav iespējams restaurēt, bet gan rekonstruēt un nākotnē apbūvēt ar pietāti pret tajā saglabātajām vēstures un arhitektūras vērtībām, pie šādas atziņas nonāca Liepājas pilsētplānošanas plenēra dalībnieki.
Vakar Liepājā, viesnīcā "Līva", notika pilsētplānošanas plenērs par Liepājas centra un Rožu laukuma rekonstrukcijas un attīstības iespējām, kurā piedalījās pieredzējuši Rīgas un Liepājas arhitekti, pilsētplānotāji.
Arhitekti plenēra ietvaros apvienojās trīs grupās, kas izstrādāja savus priekšlikumus un vīzijas pilsētas centra attīstībai. Visu trīs grupu priekšlikumos tika piedāvāta transporta shēmas un gājēju kustības maiņa, paredzēta divu līdz trīs stāvu apbūve tā sauktajās tukšajās vietās, kur vēsturiskā apbūve gājusi bojā Otrā pasaules kara laikā, kā arī paredzēti piedāvājumi pilsētas centra apzaļumošanai, saglabājot līdzšinējos stādījumus.
Arhitekti uzsvēra, ka pilsētas centra rekonstrukcijai un jaunajai apbūvei jābūt publiski lietojamai telpai, ne tikai komerciālai. Pašlaik viena no Liepājas centra vājākajām vietām ir bijušais tirdzniecības nams "Kurzeme", kas tā īpašnieka - Norvēģijas meitas uzņēmuma "BRE Liepāja" dēļ jau vairākus gadus stāv tukšs. Šī ēka kā viena no padomju laika ievērojamākajiem celtniecības objektiem Liepājā patlaban iet bojā un atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Arhitekti atzina, ka bijušais tirdzniecības nams kā telpiska vienība ir par augstu pilsētas centra apbūvē.
Plenēra dalībnieki norādīja, ka Liepājas pašvaldība un Būvvalde laikus organizējusi šādu semināru par pilsētas centra daļas un Rožu laukuma attīstības problēmām, lai izbēgtu no situācijas, kāda radusies Rīgā, kur tagad nākoties konstatēt faktu, ka galvaspilsētā Rātlaukums ir piepildīts ar "bezdvēseliskiem būvapjomiem, kuri netiek pilnībā funcionāli noslogoti".
Tāpat plenēra dalībnieki uzsvēra, ka Liepājai nedraud situācija, kāda pēdējos gadus veidojas citās pasaules pilsētās, kur pazūd pilsētas centrs kā sabiedriski un arhitektoniski nozīmīga vieta, jo to izkonkurē nomaļus radušies lielveikali un citas publiskās vietas. Liepājas centrā ir Pedagoģiskā akadēmija, kas nodrošina centru kā sabiedriski nozīmīgu vietu.
LETA jau informēja, ka plenēra dalībnieki ir profesionāli, pieredzējuši arhitekti un plānotāji. Darba grupās sagatavotie centra zonas attīstības priekšlikumi un idejas un skices turpmāk tiks izmantos sabiedrības domas un investoru intereses ierosināšanai, attīstībai un tālākos pilsētas plānojumos.
Plenēru rīkoja Liepājas dome un Būvvalde. Pirmais pilsētplānošanas plenērs notika pagājušā gada 18.oktobrī un tas bija veltīts Liepājas tirdzniecības kanāla malas apbūvei nākotnē.
Liepājas centram ir pilsētbūvniecības pieminekļa statuss.
Dace Kārkla LETA
Copyright © LETA
Vakar Liepājā, viesnīcā "Līva", notika pilsētplānošanas plenērs par Liepājas centra un Rožu laukuma rekonstrukcijas un attīstības iespējām, kurā piedalījās pieredzējuši Rīgas un Liepājas arhitekti, pilsētplānotāji.
Arhitekti plenēra ietvaros apvienojās trīs grupās, kas izstrādāja savus priekšlikumus un vīzijas pilsētas centra attīstībai. Visu trīs grupu priekšlikumos tika piedāvāta transporta shēmas un gājēju kustības maiņa, paredzēta divu līdz trīs stāvu apbūve tā sauktajās tukšajās vietās, kur vēsturiskā apbūve gājusi bojā Otrā pasaules kara laikā, kā arī paredzēti piedāvājumi pilsētas centra apzaļumošanai, saglabājot līdzšinējos stādījumus.
Arhitekti uzsvēra, ka pilsētas centra rekonstrukcijai un jaunajai apbūvei jābūt publiski lietojamai telpai, ne tikai komerciālai. Pašlaik viena no Liepājas centra vājākajām vietām ir bijušais tirdzniecības nams "Kurzeme", kas tā īpašnieka - Norvēģijas meitas uzņēmuma "BRE Liepāja" dēļ jau vairākus gadus stāv tukšs. Šī ēka kā viena no padomju laika ievērojamākajiem celtniecības objektiem Liepājā patlaban iet bojā un atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Arhitekti atzina, ka bijušais tirdzniecības nams kā telpiska vienība ir par augstu pilsētas centra apbūvē.
Plenēra dalībnieki norādīja, ka Liepājas pašvaldība un Būvvalde laikus organizējusi šādu semināru par pilsētas centra daļas un Rožu laukuma attīstības problēmām, lai izbēgtu no situācijas, kāda radusies Rīgā, kur tagad nākoties konstatēt faktu, ka galvaspilsētā Rātlaukums ir piepildīts ar "bezdvēseliskiem būvapjomiem, kuri netiek pilnībā funcionāli noslogoti".
Tāpat plenēra dalībnieki uzsvēra, ka Liepājai nedraud situācija, kāda pēdējos gadus veidojas citās pasaules pilsētās, kur pazūd pilsētas centrs kā sabiedriski un arhitektoniski nozīmīga vieta, jo to izkonkurē nomaļus radušies lielveikali un citas publiskās vietas. Liepājas centrā ir Pedagoģiskā akadēmija, kas nodrošina centru kā sabiedriski nozīmīgu vietu.
LETA jau informēja, ka plenēra dalībnieki ir profesionāli, pieredzējuši arhitekti un plānotāji. Darba grupās sagatavotie centra zonas attīstības priekšlikumi un idejas un skices turpmāk tiks izmantos sabiedrības domas un investoru intereses ierosināšanai, attīstībai un tālākos pilsētas plānojumos.
Plenēru rīkoja Liepājas dome un Būvvalde. Pirmais pilsētplānošanas plenērs notika pagājušā gada 18.oktobrī un tas bija veltīts Liepājas tirdzniecības kanāla malas apbūvei nākotnē.
Liepājas centram ir pilsētbūvniecības pieminekļa statuss.
Dace Kārkla LETA
Copyright © LETA
