Speciālisti: Turaidas pilskalna noslīdējumus nevar veicināt nerekonstruētais ceļš
Atsevišķi aģentūras LETA aptaujātie Turaidas pilskalna lietā neiesaistīti speciālisti uzskata, ka pilskalna pakājē esošais ceļš nevar veicināt noslīdējumu rašanos.
Atsevišķi aģentūras LETA aptaujātie Turaidas pilskalna lietā neiesaistīti speciālisti uzskata, ka pilskalna pakājē esošais ceļš nevar veicināt noslīdējumu rašanos.
LETA jau ziņoja, ka nogāzes nostiprināšanas darbu projekta izstrādātāji pieļāva jaunu noslīdējumu rašanās iespēju, ja netiks rekonstruēts ceļš Turaida-Sigulda, savukārt Latvijas Autoceļu direkcijas eksperti šādu iespēju noraidīja.
Latvijas Universitātes profesors, habilitētais ģeogrāfijas doktors Guntis Eberhards, kurš kā ģeologs visu mūžu pētījis Gaujas krastus, uzskata, ka nerekonstruētā ceļa dēļ noslīdeņi nevar rasties. Noslīdeņi Turaidas pilskalnā rodas pārsvarā vidus un augšējā daļā. Ja ūdeņi pie ceļa uzkrājas, nepieciešams iztīrīt grāvi, lai uzlabotu noteci. Taču šī ūdeņu uzkrāšanās nevar radīt noslīdējumus kalnā, stāstīja Eberhards.
Valsts ģeoloģijas dienesta direktors Māris Segliņš arī piekrīt Latvijas Autoceļu direkcijas speciālistu viedoklim, ka ceļš nekādā veidā nevar veicināt noslīdeņu rašanos. Viņš gan atzina, ka nav iepazinies ar Turaidas pilskalna nostiprināšanas projektu, tādēļ nevar objektīvi spriest par labākajiem risinājumiem. Viņaprāt, ceļa drošībai svarīga esot grāvju nostiprināšana.
Savukārt par iespēju, ka sasalušais ceļa uzbērums darbojas kā korķis, aizturot no kalna tekošos ūdeņus, Segliņš piebilda, ka tā esot sasaluma teorija, kuras piekritēji to ik pa laikam mēģina pierādīt. Iespējams, tā darbojoties vietās ar mūžīgo sasalumu, taču ne Latvijā un, visticamāk, ne tajā laikā, kad radās noslīdējumi Turaidā.
Segliņam neesot precīzu datu par zemes sasalumu zemes noslīdēšanas laikā Turaidā, taču, pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, tajā laikā esot raktas sliekas. Tādēļ, visticamāk, sasaluma teoriju uz Turaidas pilskalnu attiecināt nevar.
Šodien Gaujas Nacionālā parka (NP) administrācija ir saņēmusi būvatļauju Turaidas pilskalna rietumu nogāzes nostiprināšanas darbu veikšanai, aģentūru LETA informēja Gaujas NP preses sekretāre Kristīne Melece. Nogāzes nostiprināšanas plāns pirmajās dienās paredz veikt drošības pasākumus - nogāzes teritorijas norobežošanu vietās, kur paredzēts veikt drenāžas sistēmas izveides un nostiprināšanas darbus.
Šodien AS "Diāna" speciālisti uzsāk nogāzes ģeoloģiskā stāvokļa papildus izpēti, lai atbilstoši tās rezultātiem nospraustu precīzas drenāžas sistēmas trases vietas. Rakšanas darbi vēl nenotiek, informēja Melece.
Nostiprināšanas darbi tiks sākti no stāvākā nogāzes slīpuma nogāzes augšmalā.
Turaidas pilskalna nogāze lietus un augstu gruntsūdeņu ietekmē nogruva februārī. Nogāzes nostiprināšanai tika rīkots projekta un izpildes konkurss, kurā sākotnēji nevarēja izvēlēties darbu izpildītāju. Nogruvusī nogāze jāpagūst nostiprināt līdz salam, lai pavasara pali neradītu jaunu nogruvumu.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
LETA jau ziņoja, ka nogāzes nostiprināšanas darbu projekta izstrādātāji pieļāva jaunu noslīdējumu rašanās iespēju, ja netiks rekonstruēts ceļš Turaida-Sigulda, savukārt Latvijas Autoceļu direkcijas eksperti šādu iespēju noraidīja.
Latvijas Universitātes profesors, habilitētais ģeogrāfijas doktors Guntis Eberhards, kurš kā ģeologs visu mūžu pētījis Gaujas krastus, uzskata, ka nerekonstruētā ceļa dēļ noslīdeņi nevar rasties. Noslīdeņi Turaidas pilskalnā rodas pārsvarā vidus un augšējā daļā. Ja ūdeņi pie ceļa uzkrājas, nepieciešams iztīrīt grāvi, lai uzlabotu noteci. Taču šī ūdeņu uzkrāšanās nevar radīt noslīdējumus kalnā, stāstīja Eberhards.
Valsts ģeoloģijas dienesta direktors Māris Segliņš arī piekrīt Latvijas Autoceļu direkcijas speciālistu viedoklim, ka ceļš nekādā veidā nevar veicināt noslīdeņu rašanos. Viņš gan atzina, ka nav iepazinies ar Turaidas pilskalna nostiprināšanas projektu, tādēļ nevar objektīvi spriest par labākajiem risinājumiem. Viņaprāt, ceļa drošībai svarīga esot grāvju nostiprināšana.
Savukārt par iespēju, ka sasalušais ceļa uzbērums darbojas kā korķis, aizturot no kalna tekošos ūdeņus, Segliņš piebilda, ka tā esot sasaluma teorija, kuras piekritēji to ik pa laikam mēģina pierādīt. Iespējams, tā darbojoties vietās ar mūžīgo sasalumu, taču ne Latvijā un, visticamāk, ne tajā laikā, kad radās noslīdējumi Turaidā.
Segliņam neesot precīzu datu par zemes sasalumu zemes noslīdēšanas laikā Turaidā, taču, pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, tajā laikā esot raktas sliekas. Tādēļ, visticamāk, sasaluma teoriju uz Turaidas pilskalnu attiecināt nevar.
Šodien Gaujas Nacionālā parka (NP) administrācija ir saņēmusi būvatļauju Turaidas pilskalna rietumu nogāzes nostiprināšanas darbu veikšanai, aģentūru LETA informēja Gaujas NP preses sekretāre Kristīne Melece. Nogāzes nostiprināšanas plāns pirmajās dienās paredz veikt drošības pasākumus - nogāzes teritorijas norobežošanu vietās, kur paredzēts veikt drenāžas sistēmas izveides un nostiprināšanas darbus.
Šodien AS "Diāna" speciālisti uzsāk nogāzes ģeoloģiskā stāvokļa papildus izpēti, lai atbilstoši tās rezultātiem nospraustu precīzas drenāžas sistēmas trases vietas. Rakšanas darbi vēl nenotiek, informēja Melece.
Nostiprināšanas darbi tiks sākti no stāvākā nogāzes slīpuma nogāzes augšmalā.
Turaidas pilskalna nogāze lietus un augstu gruntsūdeņu ietekmē nogruva februārī. Nogāzes nostiprināšanai tika rīkots projekta un izpildes konkurss, kurā sākotnēji nevarēja izvēlēties darbu izpildītāju. Nogruvusī nogāze jāpagūst nostiprināt līdz salam, lai pavasara pali neradītu jaunu nogruvumu.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA