Speciālisti: Visvairāk pārkāpumu Rīgas vēsturiskā centra apbūvē pieļauts teritorijas plānošanas un arhitektūras kontrolē
Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā lielākās daļas apbūvē visvairāk pārkāpumu tiek pieļauti teritorijas plānošanas un arhitektūras kontroles jomā, secināts šodien notikušajās konsultācijās par pilsētas vēsturiskā centra un aizsargzonas saglabāšanas noteikumu izstrādi.
Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā lielākās daļas apbūvē visvairāk pārkāpumu tiek pieļauti teritorijas plānošanas un arhitektūras kontroles jomā, secināts šodien notikušajās konsultācijās par pilsētas vēsturiskā centra un aizsargzonas saglabāšanas noteikumu izstrādi.
Konsultācijās, kurās piedalījās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji un arhitekti, tika vērtēti 14 Rīgas vēsturiskajā centrā pēdējo gadu laikā pabeigtie vai vēl topošie objekti.
Speciālisti secināja, ka teritorijas plānošanas nosacījumu pārkāpumi ir pieļauti desmit objektos, bet arhitektūras noteikumi nav ievēroti astoņos gadījumos. Savukārt septiņos gadījumos pieļautas nelikumības, uzsākot būvniecību bez nepieciešamajiem saskaņojumiem.
Arhitekts Pēteris Blūms pauda neizpratni, kā var apstiprināt projektus, ja tie ir pretrunā ar apbūves noteikumiem attiecīgajā teritorijā. Piemēram, noteikumi paredz, ka Vecrīgas apbūvē nevar tikt izmantoti stikla materiāli, taču tie ir izmantoti vairākos nesen uzceltajos objektos.
Nereti uzņēmēji vai objektu pasūtītāji ir izdarījuši spiedienu uz valsts vai pašvaldības institūcijām vai notikusi attiecīgā projekta lobēšana, turklāt ar to esot nodarbojušies arī politiķi.
Taču vairākos gadījumos arī pašvaldības un valsts institūcijas nav izvirzījušas pietiekami stingras prasības projektu realizētājiem, nav ievērotas vides aizsardzības prasības, atļaujot objekta būvi, vairākos gadījumos par projekta gala rezultātu ir atbildīgi to autori, uzskata speciālisti.
Kā uzsvēra VKPAI vadītājs Juris Dambis, konsultāciju mērķis ir noskaidrot, kādiem jautājumiem jāpievērš lielāka uzmanība, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību, nosakot kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības.
Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu MK jāizdod noteikumi par pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu. Tā pārejas noteikumi nosaka, ka minētie MK noteikumi jāizdod līdz šā gada 31.decembrim.
Vislielākās diskusijas izraisījās par Triangula bastionu, ēku blakus universālveikalam "Centrs" Audēju ielā 14, topošo "Stockmann" universālveikala un Stacijas laukuma apbūves projektiem. Kā pauda arhitekts Gunārs Lūsis - Grīnbergs, viņš neapstrīd minēto objektu arhitektonisko vērtību, taču tie neiederas attiecīgajā pilsētas ainavā. Viņam piekrita arī citi tikšanās dalībnieki.
Kā pozitīvu piemēru, kad ievērotas visas prasības projekta realizācijas gaitā, speciālisti novērtēja "Valdemāra centru", pārējiem izvērtētajiem objektiem tika konstatēti viens vai vairāki pārkāpumi.
Paredzēts, ka konsultācijas par pilsētas vēsturiskā centra un aizsargzonas saglabāšanas noteikumu izstrādi tiks turpinātas.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
Konsultācijās, kurās piedalījās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji un arhitekti, tika vērtēti 14 Rīgas vēsturiskajā centrā pēdējo gadu laikā pabeigtie vai vēl topošie objekti.
Speciālisti secināja, ka teritorijas plānošanas nosacījumu pārkāpumi ir pieļauti desmit objektos, bet arhitektūras noteikumi nav ievēroti astoņos gadījumos. Savukārt septiņos gadījumos pieļautas nelikumības, uzsākot būvniecību bez nepieciešamajiem saskaņojumiem.
Arhitekts Pēteris Blūms pauda neizpratni, kā var apstiprināt projektus, ja tie ir pretrunā ar apbūves noteikumiem attiecīgajā teritorijā. Piemēram, noteikumi paredz, ka Vecrīgas apbūvē nevar tikt izmantoti stikla materiāli, taču tie ir izmantoti vairākos nesen uzceltajos objektos.
Nereti uzņēmēji vai objektu pasūtītāji ir izdarījuši spiedienu uz valsts vai pašvaldības institūcijām vai notikusi attiecīgā projekta lobēšana, turklāt ar to esot nodarbojušies arī politiķi.
Taču vairākos gadījumos arī pašvaldības un valsts institūcijas nav izvirzījušas pietiekami stingras prasības projektu realizētājiem, nav ievērotas vides aizsardzības prasības, atļaujot objekta būvi, vairākos gadījumos par projekta gala rezultātu ir atbildīgi to autori, uzskata speciālisti.
Kā uzsvēra VKPAI vadītājs Juris Dambis, konsultāciju mērķis ir noskaidrot, kādiem jautājumiem jāpievērš lielāka uzmanība, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību, nosakot kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības.
Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu MK jāizdod noteikumi par pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu. Tā pārejas noteikumi nosaka, ka minētie MK noteikumi jāizdod līdz šā gada 31.decembrim.
Vislielākās diskusijas izraisījās par Triangula bastionu, ēku blakus universālveikalam "Centrs" Audēju ielā 14, topošo "Stockmann" universālveikala un Stacijas laukuma apbūves projektiem. Kā pauda arhitekts Gunārs Lūsis - Grīnbergs, viņš neapstrīd minēto objektu arhitektonisko vērtību, taču tie neiederas attiecīgajā pilsētas ainavā. Viņam piekrita arī citi tikšanās dalībnieki.
Kā pozitīvu piemēru, kad ievērotas visas prasības projekta realizācijas gaitā, speciālisti novērtēja "Valdemāra centru", pārējiem izvērtētajiem objektiem tika konstatēti viens vai vairāki pārkāpumi.
Paredzēts, ka konsultācijas par pilsētas vēsturiskā centra un aizsargzonas saglabāšanas noteikumu izstrādi tiks turpinātas.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA