Spogulis...

Foto: Spogulis...; autors: Spogulis...

Vispirms māņticība. Lai arī cik mūsu domāšana nebūtu utilitāra, atsevišķi tautas mutvārdos no paaudzes paaudzē ceļojoši ticējumi tomēr šad tad liek nepatikā saspringt. It īpaši, kad rodas piemērots gadījums tos atcerēties. Piemēram, ticējums – spogulis plīst uz nelaimi, bet, kad saplīsis, lauskas aši vien jānogādā ūdenskrātuves dibenā. Spoguļu ražošanas speciālisti savukārt mistiku par un ap spoguļiem interpretē nedaudz savādāk, uzskatot, ka šim sadzīves priekšmetam piemīt spēja uzkrāt negatīvo enerģiju un, kad nu tās ir kļuvis par daudz, spogulis izvēlas vienkāršāko veidu, kā atbrīvoties no nevēlamajiem krājumiem – saplīst. Rodas loģisks secinājums, ka spogulis tomēr plīst uz laimi. Ej nu sazini, kā tad ir patiesībā, bet šajā rakstā par spoguļu izcelsmes vēsturi, šodienu un daži padomi.

Spoguļu vēsture ir sena kā pasaule
Rakstītajos avotos rodamas ziņas par noslīpētām obisdiāna virsmām, kurās spogulējās Ķīnas un Centrālās Amerikas iedzīvotāji. Vidusjūras zemju iemītnieki savu attēlu pētīja pulētos bronzas diskos. Tālāk jāpiemin slavenie Venēcijas spoguļi, kas ir vistuvākie līdzinieki tam, ko šodien saprotam ar jēdzienu spogulis. Taču toreiz tie maksāja vismaz 2x vairāk kā Rafaela glezna.

Ludviķa XIV ministram, solot zelta kalnus, esot izdevies pārvilināt uz Franciju trīs venēciešu meistarus, kuru vadībā francūži ne tikai izzināja noslēpumus, bet arī pilnveidoja spoguļu ražošanas tehnoloģiju. Tad arī tapa ir 73 m garā Spoguļu galerija Versaļā, izdaiļota ar 306 spoguļiem. Vēloties neatpalikt no modes, Marija Mediči XVI gadsimta beigās nolēma iekārtot spoguļkabinetu. Lai realizētu šo mērķi, Venēcijā tika iegādati 119 spoguļi, bet kā pateicību par tik lielisku pasūtīju, meistari izlēma francūzietei uzdāvināt unikālu eksemplāru, bagātīgi dekorētu ar tādiem pusdārgakmeņiem kā onikss un smaragds. Vēl šodien spogulis ir apskatāms Luvras muzeja telpās.

Kļūdama par nozīmīgu interjera priekšmetu, spoguļvirsma pieprasīja arī atbilstošu dekoratīvu rāmi, kurā varēja izpausties gan mākslinieciskā gaume, gan īpašas juveliermākslas paraugi, gan nacionālais kolorīts. Bet tas jau ir cits stāsts.

Mūsdienas spogulī
Pēdējos gados novērojama interesanta tendence, kas gan uzskatāmi liecina par atgriešanos pie pagātnes vērtībām. Spoguļa utilitārā funkcija (piemēram, būt ikrīta bārdas dzīšanas lieciniekam) tiek nobīdīta otrajā plānā, bet arvien plašāk izmanto spoguļa spēju radīt ilūziju par plašu telpu. Sogulis ir ļoti spēcīgs instruments šīs problēmu risināšanā. Eksperimentiem ar spoguļvirsmām ir pateicīgas nelielas telpas ar maza izmēra logiem. Tādos gadījumos spogulis, nepārspīlējot, glābj situāciju, multiplicējot skopo dienas gaismas daudzumu.

Spoguļiem nav modes. Cilvēki ofisiem vai dzīvojamiem apartamentiem izvēlas spoguļus saskaņā ar savu temperamentu un rakstura iezīmēm, faktiski līdzīgus sev. Mūsdienu tehnoloģiskās iespējas piedāvā izgatavot visdažādāko konfigurāciju spoguļus, sākot ar tradicionālām formām un beidzot ar plastiskām, jūgendstilam raksturīgām formām, ar dekoratīviem zīmējumiem uz to virsmas, lietā stikla rāmjiem, fasetēm (uzziņai – fasete ir slīpēta, profila (iespējama arī daudzpakāpju) maliņa, kas tikpat labi var kalpot kā dekoratīvs rāmis spogulim. Fasetes kā dizaina elements ir ļoti iecienīts un pieprasīts). Spoguļvirmas iespējams arī kombinēt, piemēram, uz tumšā bronzas spoguļa virsmas novietojot mazāka izmēra gaišo spoguli.

Der atcerēties, ka apģērbu veikalu pielaikošanas kabīnēs tiek ievietoti īpaši spoguļi – tie ir ar profesionāļa acij nemanāmu izliekumu, kas jebkuru cilvēka augumu padara slaidāku. Papildināti ar korektu apgaismojumu, šie spoguļi, protams, ietekmē izvēli pirkt/nepirkt.
Spogulis ir viens no brīnumainākajiem interjera priekšmetiem, noslēpumains un iespaidīgs. Cilvēks, kas nonācis spoguļa priekšā, nevilšus iegrimst domās par sevi. Izvietojiet spoguļus tā, lai domas būtu tikai labas.

Padoms nr.1.
Pirmais ieteikums attiecas uz spoguļu stiprināšanas veidiem. Nav ieteicams spoguļus pie sienām ne vannas istabās, ne arī citās telpās stiprināt ar līmes palīdzību. Ja pielīmēts spogulis saplīst, tad ir ārkārtīgi problemātiski tā lauskas atdalīt no sienas. Tīrās mocības. Labāk spoguli stiprināt ar kronšteina palīdzību, bet apakšējos stūrus nofiksēt ar divpusējo skoču. Tādā gadījumā bojātu spoguļa nomaiņa nesagādās galvassāpes. Kronšteini pie spoguļa virsmas tiek stiprināti ar īpašu, šim nolūkam izgatavotu silikona līmi, kas ir pietiekoši izturīga, lai garantētu spoguļa ilgstošu atrašanos izvēlētajā vietā pie sienas. Kā pierādījusi prakse, ja spogulis plīst, tad nekad tajā vietā, kur ar silikona līmi ir piestiprināts kronšteins.
Padoms nr.2.
Estētiski nepatīkama lieta ir neizbēgamie pirkstu nospiedumi uz spoguļvirsmas. Viens no viediem, kā tos likvidēt, ir ikdienas spoguli tīrīt. Otrs veids – izmantot tepat Latvijā ražotus speciālus ķīmiskos apstrādes līdzekļus (videi draudzīgus, cilvēkam nekaitīgus), kas spoguļa virsmu padara imūnu pret netīrumu uzņemšanu ilgākā laika periodā.
Padoms nr.3.
Pirms spoguļa dizaina izvēles, jāpievērš uzmanība tā ražotājam. Nav ieteicams iegādāties tikai tamdēļ šo sadzīves priekšmetu, ka tā cena šķiet ļoti draudzīga. Diemžēl mūsu tirgū ir parādījušies izstrādājumi, kas laika gaitā maina atspulga kvalitāti, piemēram uz spoguļa virmas parādās pelēcīgi pleķi (it īpaši ja spogulis tiek pie sienas stiprināts ar līmi), kas skaidri norāda uz spoguļa nekvalitatīvo izcelsmi. Kompromisos ar kvalitāti neielaižas vācu, beļģu, čehu ražotāji.
Padoms nr.4.
Ieteicams tomēr neizvēlēties pārlieku lielus vienlaidu spoguļus, jo tas ir bīstami un arīdzan psiholoģiski nospiedoši. Cilvēkiem piemīt dabiska tendence atspiesties pret sienu. Kas notiek, ja kāds nejauši atspiežas pret lielizmēra spoguļa virsmu? Šādai masa plīstot, tā var nopietni cilvēku savainot. Protams, liela izmēra spoguļiem uz aizmugurējās virsmas līmē drošības plēvi, kas neļauj lauskām izkaisīties pa visu telpu.
Komentēt un lasīt komentārus