Spriedumu par mājas būvniecību Brīvības gatves iekšpagalmā paziņos 27.septembrī
Administratīvā rajona tiesa 27.septembrī pasludinās spriedumu lietā par dzīvojamās mājas būvniecību iekšpagalmā Brīvības gatvē 352/358.
Administratīvā rajona tiesa 27.septembrī pasludinās spriedumu lietā par dzīvojamās mājas būvniecību iekšpagalmā Brīvības gatvē 352/358.
Šodien tiesas sēdē prasītājas - kādas blakus ēkas iedzīvotājas Ineses Saburovas - pārstāvji norādīja, ka Rīgas pilsētas būvvaldes izdotā būvatļauja dzīvojamās mājas celtniecībai Brīvības gatves iekšpagalmā ir prettiesiska, jo pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas reglamentē būvniecības procesu. Viņi norādīja, ka šajā zemes gabalā nevar sākt būvniecību, kamēr nav izstrādāts detālplānojums.
Tāpat Saburovas pārstāvji tiesā atzīmēja, ka ir pārkāpti normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrisko apspriešanu par zemes gabalu, uz kura plānots būvēt dzīvojamo māju. Viņi sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību konkrētajā gadījumā pamatoja ar to, ka būvniecība var būtiski ietekmēt tuvumā esošās mājas iedzīvotāju sadzīves apstākļus un nekustāmo īpašumu vērtību.
Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka detālplānojums šajā gadījumā nebija nepieciešams, jo minētai teritorijai ir jauktās dzīvojamās un darījumu iestāžu teritorijas statuss un tā jau bija apbūvēta pirms jaunās dzīvojamas mājas būvniecības.
Par nepamatotu būvvaldes pārstāve uzskatīja arī prasītāju argumentus par sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību. Tāda būtu nepieciešama tikai gadījumā, ja iecerēta dzīvojama māja būtiski ietekmētu apkārtējo dzīves iedzīvotāju apstākļus un nekustāmo īpašumu vērtību. Taču šajā gadījumā trešā persona, Sabiedrības veselības aģentūra, deva atzinumu, ka iecerētā māja neradīs būtisku ietekmi uz iedzīvotājiem, līdz ar to, pēc Rīgas domes pārstāvja teiktā, sabiedriskā apspriešana šeit nebija vajadzīga.
Domes pārstāvji norādīja: neskatoties uz to, ka sabiedriskā apspriešana saskaņā ar normatīvajiem aktiem šajā gadījumā nebija nepieciešama, tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokļus par iecerēto būvniecību. Taču iedzīvotāji, ierodoties uz aptauju, atteicās izteikt savu viedokli, kā arī atteicās rakstiski sniegt savus viedokļus par plāniem būvēt dzīvojamo māju, apgalvoja pašvaldības pārstāvji.
Līdz ar to Rīgas domes pārstāvji uzskata, ka tās rīcība, izsniedzot uzņēmumam "N&J" būvatļauju, bija likumīga un ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām.
Šādam viedoklim pievienojās arī trešās puses -"N&J" - pārstāvis advokāts Uģis Grūbe. Viņš uzskata, ka šajā gadījumā nedz uzņēmums, kas plāno būvēt māju, nedz arī Rīgas dome nav pārkāpusi normatīvo aktu prasības.
LETA jau ziņoja, ka projekta autori SIA "N&J" apgalvo, ka būvniecības apturēšana tai radījusi vairāku simtu tūkstošu latu zaudējumus. Uzņēmums sākotnēji tos bija iecerējis piedzīt no privātpersonas Saburovas, kura tiesā apkārtējo māju iedzīvotāju vārdā apstrīdēja plānoto celtniecību.
Sākotnēji "N&J" Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasību pret Saburovu, apsūdzot viņu zaudējumu nodarīšanā uzņēmumam. Vēlāk "N&J" vērsās tiesā ar lūgumu piedzīt nodarītos zaudējumus - 329 348 latus - ne tikai no Saburovas, bet arī no Satversmes tiesas tiesneses Ilmas Čepānes. "N&J" pārstāvji ir uzsvēruši - ja viņu prasība tiks apmierināta, līdzekļi tiks piedzīti tikai no Čepānes, kas, viņuprāt, esot mudinājusi Saburovu vērsties pret viņiem tiesā.
Patlaban būvniecība tiesas procesa dēļ ir apturēta. Valsts būvinspekcija gan secinājusi, ka būvatļauja dzīvojamās mājas celtniecībai Brīvības gatvē 352/358 izsniegta likumīgi, tomēr Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons atzina, ka strīdu izraisa jautājums par sabiedrisko apspriešanu.
Šodien tiesas sēdē prasītājas - kādas blakus ēkas iedzīvotājas Ineses Saburovas - pārstāvji norādīja, ka Rīgas pilsētas būvvaldes izdotā būvatļauja dzīvojamās mājas celtniecībai Brīvības gatves iekšpagalmā ir prettiesiska, jo pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas reglamentē būvniecības procesu. Viņi norādīja, ka šajā zemes gabalā nevar sākt būvniecību, kamēr nav izstrādāts detālplānojums.
Tāpat Saburovas pārstāvji tiesā atzīmēja, ka ir pārkāpti normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrisko apspriešanu par zemes gabalu, uz kura plānots būvēt dzīvojamo māju. Viņi sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību konkrētajā gadījumā pamatoja ar to, ka būvniecība var būtiski ietekmēt tuvumā esošās mājas iedzīvotāju sadzīves apstākļus un nekustāmo īpašumu vērtību.
Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka detālplānojums šajā gadījumā nebija nepieciešams, jo minētai teritorijai ir jauktās dzīvojamās un darījumu iestāžu teritorijas statuss un tā jau bija apbūvēta pirms jaunās dzīvojamas mājas būvniecības.
Par nepamatotu būvvaldes pārstāve uzskatīja arī prasītāju argumentus par sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību. Tāda būtu nepieciešama tikai gadījumā, ja iecerēta dzīvojama māja būtiski ietekmētu apkārtējo dzīves iedzīvotāju apstākļus un nekustāmo īpašumu vērtību. Taču šajā gadījumā trešā persona, Sabiedrības veselības aģentūra, deva atzinumu, ka iecerētā māja neradīs būtisku ietekmi uz iedzīvotājiem, līdz ar to, pēc Rīgas domes pārstāvja teiktā, sabiedriskā apspriešana šeit nebija vajadzīga.
Domes pārstāvji norādīja: neskatoties uz to, ka sabiedriskā apspriešana saskaņā ar normatīvajiem aktiem šajā gadījumā nebija nepieciešama, tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokļus par iecerēto būvniecību. Taču iedzīvotāji, ierodoties uz aptauju, atteicās izteikt savu viedokli, kā arī atteicās rakstiski sniegt savus viedokļus par plāniem būvēt dzīvojamo māju, apgalvoja pašvaldības pārstāvji.
Līdz ar to Rīgas domes pārstāvji uzskata, ka tās rīcība, izsniedzot uzņēmumam "N&J" būvatļauju, bija likumīga un ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām.
Šādam viedoklim pievienojās arī trešās puses -"N&J" - pārstāvis advokāts Uģis Grūbe. Viņš uzskata, ka šajā gadījumā nedz uzņēmums, kas plāno būvēt māju, nedz arī Rīgas dome nav pārkāpusi normatīvo aktu prasības.
LETA jau ziņoja, ka projekta autori SIA "N&J" apgalvo, ka būvniecības apturēšana tai radījusi vairāku simtu tūkstošu latu zaudējumus. Uzņēmums sākotnēji tos bija iecerējis piedzīt no privātpersonas Saburovas, kura tiesā apkārtējo māju iedzīvotāju vārdā apstrīdēja plānoto celtniecību.
Sākotnēji "N&J" Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasību pret Saburovu, apsūdzot viņu zaudējumu nodarīšanā uzņēmumam. Vēlāk "N&J" vērsās tiesā ar lūgumu piedzīt nodarītos zaudējumus - 329 348 latus - ne tikai no Saburovas, bet arī no Satversmes tiesas tiesneses Ilmas Čepānes. "N&J" pārstāvji ir uzsvēruši - ja viņu prasība tiks apmierināta, līdzekļi tiks piedzīti tikai no Čepānes, kas, viņuprāt, esot mudinājusi Saburovu vērsties pret viņiem tiesā.
Patlaban būvniecība tiesas procesa dēļ ir apturēta. Valsts būvinspekcija gan secinājusi, ka būvatļauja dzīvojamās mājas celtniecībai Brīvības gatvē 352/358 izsniegta likumīgi, tomēr Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons atzina, ka strīdu izraisa jautājums par sabiedrisko apspriešanu.
