Stājas spēkā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums
Šodien stājas spēkā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums.
Šodien stājas spēkā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums.
LETA jau ziņoja, ka par šo likumu sabiedrība bija daudz diskusiju un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga iepriekš likumu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību. Likums nosaka, ka Rīgas vēsturiskā centra teritorija ir 438,3 hektāri, bet aizsardzības zonas teritorija - 1574,2 hektāri.
Noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.
Ar likumu noteikts, ka aizsargājamās vērtības šajā teritorijā ir - vēsturiskā plānojuma struktūra, panorāma, siluets, skatu perspektīvas, vēsturiskā apbūve, tās mērogs un raksturs, arheoloģiskais kultūrslānis, publiskā ārtelpa, zaļumu un zaļo zonu sistēma, vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpnes, vēsturiskais zemes virsmas iesegums, vēsturiski labiekārtojuma elementi.
Likums tomēr pieļauj šajā teritorijā esoši kultūrvēsturisko vērtību pārveidošanu, ja tas ir vienīgais veids kā nodrošināt pilsētas attīstību un tās rezultātā nepazeminās minētās teritorijas kultūrvēsturiskā vērtība.
Saskaņā ar likumu Rīgas domei jāizstrādā un jāapstiprina vēsturiskā centra teritorijas plānojums, kas pirms tam jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI). Savukārt VKPAI vai jebkurai citai ieinteresētai personai ir tiesības ierosināt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram apturēt saistošos noteikumus par vēsturiskā centra plānojumu, kas pirms tam saskaņoti ar VKPAI.
Kā ziņots, likums paredz, ka Ministru kabinets izdos noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību, nosakot attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības.
Likums paredz izveidot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi, kurai būs sabiedriski konsultatīvas funkcijas. Savukārt VKPAI noteiks kvartālus un kvartālu grupas, kuriem obligāti izstrādājams detālais plānojums, izstrādājot Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma projektu. Padome nevis pārraudzīs, bet veicinās Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādes un īstenošanas gaitu.
Likumā ir noteikts, ka padome iesniegtos priekšlikumus izskata ne retāk kā reizi mēnesī, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu ne vēlāk kā 30 dienu laikā kopš būvniecības ieceres dokumentu iesniegšanas. Kultūras ministre Inguna Rībena ir solījusi atvēlēt padomes sēdēm Kultūras ministrijas zāli un ļaut tajās piedalīties žurnālistiem. Padomes lēmumus varēs apstrīdēt Kultūras ministrijā vai pārsūdzēt tiesā likuma noteiktā kārtībā.
Ar likumu ir noteikts, ka jāizveido Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonds, kas veicinās vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstību.
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums nosaka, ka naudas līdzekļi, kas iegūti iznomājot pilsētas vēsturiskajā centrā esošos kultūras pieminekļus, izmanto šo pieminekļu uzturēšanai, konservācijai, rekonstrukcijai un renovācijai.
Likumā arī ierakstīts, ka Rīgas domei jāveic nepieciešamie pasākumi, lai Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums tiktu izstrādāts, pieņemts un stātos spēkā ne vēlāk kā 2004.gada 1.jūlijā.
Vēsturiskā centra aizsardzības zonu ierobežo Salu tilts, pagrieziens uz Mūkusalas ielu, Bieķensalas iela, Jelgavas iela, Raņķa dambis, Āgenskalna līča dienvidu un rietumu krastmala, Āzenes rietumu krastmala, Zunda rietumu krastmala, Roņu dīķa viduslīnija un tās turpinājums pāri Daugavai līdz Eksportostas mola vidum, no tā līdz Eksporta ielas un Lugažu ielas krustojumam, Lugažu iela, ostas dzelzceļa atzara līnijas dienvidu puse līdz krustojumam ar Ganību dambi, ostas dzelzceļa atzara līinija uz dienvidiem no Bukultu ielas līdz Laktas ielai un tālāk uz dienvidiem no Laktas ielas līdz krustojumam ar Saulkrastu - Rīgas dzelzceļu un tālāk līdz Lāčplēša ielai un Salu tiltam.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
LETA jau ziņoja, ka par šo likumu sabiedrība bija daudz diskusiju un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga iepriekš likumu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību. Likums nosaka, ka Rīgas vēsturiskā centra teritorija ir 438,3 hektāri, bet aizsardzības zonas teritorija - 1574,2 hektāri.
Noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.
Ar likumu noteikts, ka aizsargājamās vērtības šajā teritorijā ir - vēsturiskā plānojuma struktūra, panorāma, siluets, skatu perspektīvas, vēsturiskā apbūve, tās mērogs un raksturs, arheoloģiskais kultūrslānis, publiskā ārtelpa, zaļumu un zaļo zonu sistēma, vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpnes, vēsturiskais zemes virsmas iesegums, vēsturiski labiekārtojuma elementi.
Likums tomēr pieļauj šajā teritorijā esoši kultūrvēsturisko vērtību pārveidošanu, ja tas ir vienīgais veids kā nodrošināt pilsētas attīstību un tās rezultātā nepazeminās minētās teritorijas kultūrvēsturiskā vērtība.
Saskaņā ar likumu Rīgas domei jāizstrādā un jāapstiprina vēsturiskā centra teritorijas plānojums, kas pirms tam jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI). Savukārt VKPAI vai jebkurai citai ieinteresētai personai ir tiesības ierosināt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram apturēt saistošos noteikumus par vēsturiskā centra plānojumu, kas pirms tam saskaņoti ar VKPAI.
Kā ziņots, likums paredz, ka Ministru kabinets izdos noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību, nosakot attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības.
Likums paredz izveidot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi, kurai būs sabiedriski konsultatīvas funkcijas. Savukārt VKPAI noteiks kvartālus un kvartālu grupas, kuriem obligāti izstrādājams detālais plānojums, izstrādājot Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma projektu. Padome nevis pārraudzīs, bet veicinās Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādes un īstenošanas gaitu.
Likumā ir noteikts, ka padome iesniegtos priekšlikumus izskata ne retāk kā reizi mēnesī, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu ne vēlāk kā 30 dienu laikā kopš būvniecības ieceres dokumentu iesniegšanas. Kultūras ministre Inguna Rībena ir solījusi atvēlēt padomes sēdēm Kultūras ministrijas zāli un ļaut tajās piedalīties žurnālistiem. Padomes lēmumus varēs apstrīdēt Kultūras ministrijā vai pārsūdzēt tiesā likuma noteiktā kārtībā.
Ar likumu ir noteikts, ka jāizveido Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonds, kas veicinās vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstību.
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums nosaka, ka naudas līdzekļi, kas iegūti iznomājot pilsētas vēsturiskajā centrā esošos kultūras pieminekļus, izmanto šo pieminekļu uzturēšanai, konservācijai, rekonstrukcijai un renovācijai.
Likumā arī ierakstīts, ka Rīgas domei jāveic nepieciešamie pasākumi, lai Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums tiktu izstrādāts, pieņemts un stātos spēkā ne vēlāk kā 2004.gada 1.jūlijā.
Vēsturiskā centra aizsardzības zonu ierobežo Salu tilts, pagrieziens uz Mūkusalas ielu, Bieķensalas iela, Jelgavas iela, Raņķa dambis, Āgenskalna līča dienvidu un rietumu krastmala, Āzenes rietumu krastmala, Zunda rietumu krastmala, Roņu dīķa viduslīnija un tās turpinājums pāri Daugavai līdz Eksportostas mola vidum, no tā līdz Eksporta ielas un Lugažu ielas krustojumam, Lugažu iela, ostas dzelzceļa atzara līnijas dienvidu puse līdz krustojumam ar Ganību dambi, ostas dzelzceļa atzara līinija uz dienvidiem no Bukultu ielas līdz Laktas ielai un tālāk uz dienvidiem no Laktas ielas līdz krustojumam ar Saulkrastu - Rīgas dzelzceļu un tālāk līdz Lāčplēša ielai un Salu tiltam.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA