Stājas spēkā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns
Stājies spēkā Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums, kas izdots kā pašvaldības saistošie noteikumi, liecina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija.
Stājies spēkā Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums, kas izdots kā pašvaldības saistošie noteikumi, liecina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija.
Rīgas dome 7.februārī nolēma, ka darbs RVC un tā aizsardzības zonas teritorijas plānošanā tiks turpināts un ne ilgāk kā gada laikā tiks izdarītas nepieciešamās korekcijas, kas saistītas ar plānojuma ieviešanu.
Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par RVC un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu. Ministrija atļāva apstiprināt plānojuma galīgo redakciju, ja tiks ievērota RVC saglabāšanas un attīstības padomes prasība turpināt centra plānošanu un ne ilgāk kā gada laikā izdarīt nepieciešamās korekcijas.
RVC saglabāšanas un attīstības plānā nozīmīgākās un aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības ir Vecrīgas panorāma un siluets, Vecrīgas ielu pilsētbūvnieciskās kompozīcija, 17.-19.gadsimta Vecrīgas gludais apmetums, kas raksturīgs Rīgas ēku apdarei, kanāls, parki un dārzi, jūgendstila ēkas, 18.-20.gadsimta koka apbūves elementi, Rīgas pils, Alberta iela, Rīgas Centrāltirgū saglabātie dirižabļu angāri, Rīgas sarkanie spīķeri, Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne un Rīgas 1.slimnīca.
Paredzēts noteikt neapbūvējamu, sabiedriski atzītu publisko ārtelpu, piemēram, skvēru pie Dailes teātra un Bastejkalnu. Plānots apbūvēt daļu Līvu laukuma un skvēru pie Doma laukuma.
Plānā iestrādāta ideja pārveidot Akmens tiltu par gājēju tiltu. Transporta plūsmu gar Daugavu no Dzelzceļa līdz Vanšu tiltam iecerēts novirzīt tunelī. Starp Akmens un Vanšu tiltu plānots izveidot laukumu, kas tiktu atvēlēts svētku sarīkojumiem, gājējiem un velosipēdistiem.
Plāna galīgā redakcija paredz apbūvi 54,8% RVC teritorijas. Daļu no tā veido pašreizējā apbūve.
Paredzēts, ka RVC teritorijā varēs nojaukt lielāko daļu iekškvartālu ēku, kuru vietā būvētu jaunas mājas. Iecerēts attīstīt RVC apdzīvošanu.
No plānā iekļautās 19 687 768 hektārus lielās platības 18% aizņem ūdeņi, 17% - ielas un laukumi, 18% - jaukta dzīvojamā un darījumu apbūve, 11% - publiskā apbūve, 9% - darījumu apbūve, 10% - ražošanas un noliktavu apbūve, 5% - tehniskā apbūve, 7% - apstādījumi, 2% - ģimenes dārziņi, bet 4% - neizmantotā teritorija.
Rīgas dome 7.februārī nolēma, ka darbs RVC un tā aizsardzības zonas teritorijas plānošanā tiks turpināts un ne ilgāk kā gada laikā tiks izdarītas nepieciešamās korekcijas, kas saistītas ar plānojuma ieviešanu.
Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par RVC un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu. Ministrija atļāva apstiprināt plānojuma galīgo redakciju, ja tiks ievērota RVC saglabāšanas un attīstības padomes prasība turpināt centra plānošanu un ne ilgāk kā gada laikā izdarīt nepieciešamās korekcijas.
RVC saglabāšanas un attīstības plānā nozīmīgākās un aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības ir Vecrīgas panorāma un siluets, Vecrīgas ielu pilsētbūvnieciskās kompozīcija, 17.-19.gadsimta Vecrīgas gludais apmetums, kas raksturīgs Rīgas ēku apdarei, kanāls, parki un dārzi, jūgendstila ēkas, 18.-20.gadsimta koka apbūves elementi, Rīgas pils, Alberta iela, Rīgas Centrāltirgū saglabātie dirižabļu angāri, Rīgas sarkanie spīķeri, Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne un Rīgas 1.slimnīca.
Paredzēts noteikt neapbūvējamu, sabiedriski atzītu publisko ārtelpu, piemēram, skvēru pie Dailes teātra un Bastejkalnu. Plānots apbūvēt daļu Līvu laukuma un skvēru pie Doma laukuma.
Plānā iestrādāta ideja pārveidot Akmens tiltu par gājēju tiltu. Transporta plūsmu gar Daugavu no Dzelzceļa līdz Vanšu tiltam iecerēts novirzīt tunelī. Starp Akmens un Vanšu tiltu plānots izveidot laukumu, kas tiktu atvēlēts svētku sarīkojumiem, gājējiem un velosipēdistiem.
Plāna galīgā redakcija paredz apbūvi 54,8% RVC teritorijas. Daļu no tā veido pašreizējā apbūve.
Paredzēts, ka RVC teritorijā varēs nojaukt lielāko daļu iekškvartālu ēku, kuru vietā būvētu jaunas mājas. Iecerēts attīstīt RVC apdzīvošanu.
No plānā iekļautās 19 687 768 hektārus lielās platības 18% aizņem ūdeņi, 17% - ielas un laukumi, 18% - jaukta dzīvojamā un darījumu apbūve, 11% - publiskā apbūve, 9% - darījumu apbūve, 10% - ražošanas un noliktavu apbūve, 5% - tehniskā apbūve, 7% - apstādījumi, 2% - ģimenes dārziņi, bet 4% - neizmantotā teritorija.