Staris: politisku iemeslu dēļ notiek izrēķināšanās ar austrumu robežas būvniekiem
Politisku iemeslu dēļ notiek izrēķināšanās ar austrumu robežas projektā iesaistītajiem būvniekiem. Šādu viedokli komentārā laikrakstam "Diena" pauž bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris.
Politisku iemeslu dēļ notiek izrēķināšanās ar austrumu robežas projektā iesaistītajiem būvniekiem. Šādu viedokli komentārā laikrakstam "Diena" pauž bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris.
"Esmu spiests domāt, ka izrēķināšanās ar būvniekiem notiek tieši politisku iemeslu dēļ, kas piesegts ar sabiedrībai sāpīgu, tāpēc ļoti iedarbīgu motīvu - nabadzību. Ja kāds uzņēmējs pirms pieciem gadiem vienreiz ziedojis Tautas partijai, "Latvijas ceļam" vai kādai citai partijai, ar to tagad pietiek, lai viņu vērtētu tikai un vienīgi kā šīs partijas kvēlu atbalstītāju un tātad arī ļoti neuzticamu personu," norāda Staris.
Bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs norāda, ka viņam kā tiesiskas valsts iedzīvotājam nepieņemams ir princips kādu partiju "gandrīz vai pasludināt ārpus likuma un vajāt visus, kas lielākā vai mazākā mērā, tieši vai netieši bijuši ar to saistīti".
"Kā brīvas valsts brīvs pilsonis es šīs partijas programmu varbūt šobrīd vērtēju kā vispieņemamāko. Demokrātija taču atļauj izvēlēties, vai ne tāģ" uzsver Staris.
Staris arī atzīst, ka Ministru prezidenta Einara Repšes ("Jaunais laiks") pārmetumu Iekšlietu ministrijai par "gļēvu un neizlēmīgu" rīcību varētu attiecināt arī uz būvniekiem, kuri nevis principiāli aizgāja uz tiesu pēc 1.aprīļa valdības sēdes, kad tika nolemts pārskatīt austrumu robežas būvniecības līgumus, bet mēģināja iet kompromisa ceļu.
Patlaban radusies situācija, kurā "Iekšlietu ministrija spēlējas ar būvniekiem kā kaķis ar peli", norāda Staris, piebilstot, ka valdība acīmredzot vēlas tikai panākt līgumu laušanu. "Tā lieliski apzinās - tiesājoties ar būvniekiem, būs jāmaksā soda procenti. Tādēļ tā īsteno rafinētāku līguma laušanas modeli. Tēlaini to varētu salīdzināt ar vēlmi kādam nocirst galvu, bet apstākļi spiež to izdarīt, piedāvājot vispirms nocirst roku, bet, ja upuris tam nepiekrīt - lēnām spīdzināt, rezultāts būs tas pats," skaidro bijušais Iekšlietu ministrijas vadītājs.
"Vai, mainoties valdībai, mainās arī valsts, kurā dzīvoju? Pašlaik es tieku radināts domāt tā - bija valsts, kas slēdza ar būvnieku kā uzņēmēju nevajadzīgus būvniecības līgumus, tagad ir cita valsts, kas labos iepriekšējās pieļautās kļūdas, un man tās secinājumi jāpieņem bez tiesībām tos apšaubīt," norāda bijušais valsts sekretārs.
Staris, "liekot roku uz sirds", apgalvo, ka robežu Iekšlietu ministrijas vadība veidoja tā, lai nebūtu "kauns kolēģiem Eiropā acīs skatīties". "Mēs arī zinājām, ka būvniekiem jāprasa tādas garantijas, lai vismaz turpmākos trīsdesmit gadus nauda valstij robežā nav jāinvestē," skaidro Staris.
Viņš retoriski jautā, kāda ir garantija tām būvfirmām, kurām tiek piedāvāts atlikt darbus vēl uz diviem vai pieciem gadiem, ka pēc kāda laika viņi atkal nedzīvos kādā citā valstī, kuras augstākās amatpersonas vēlēsies pārskatīt iepriekšējo valdību pieņemtos lēmumus.
"Domāju, ja būvniekiem būtu iespēja ar mūsu valdību tiesāties Zviedrijā, šaubu par iznākumu nevienam nebūtu," apgalvo Staris.
Kā ziņots, valdība 8.jūlijā, uzklausot Iekšlietu ministrijas ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūvē, nolēma turpināt sarunas ar būvniekiem par robežas izbūves izmaksu samazināšanu, pieļaujot arī atsevišķu līgumu laušanu.
Valdības apņemšanos pārskatīt austrumu robežas izbūvi rosināja Iekšlietu ministrijas tagadējā valsts sekretāra Jura Rekšņas ziņojums, kurā bija teikts, ka par austrumu robežbūves projekta ceļu izbūvi pārmaksāti 2,889 miljoni latu, bet par Rēzeknes robežsargu skolas celtniecību - 1,045 miljoni latu. Šādu atzinumu sniegušas Valsts kontrole un SIA "Būvzinis", kas norādījušas arī uz virkni citu nelikumību robežas izbūvē.
Iepriekšējie valdības lēmumi paredz, ka par vairāku pierobežas ceļu projektēšanu un būvniecību Iekšlietu ministrijai jālauž līgumi ar SIA "Gādība", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Šlokenbeka", AS "8 CBR", SIA "A.C.B.", SIA "Ditton būve", SIA "Binders", SIA "Arčers" un AS "U.Pīlēna birojs".
Pēc iepazīšanās ar ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūves jomā valdība 1.aprīlī nolēma pārskatīt līdzšinējos plānus un lauzt daļu slēgto līgumu ar vairākām firmām par pierobežas ceļu un citu objektu projektēšanu un būvniecību, bet vairākiem citiem uzņēmējiem tiks ierosināts pārskatīt objekta būvizmaksu tāmes. Valdība iecerējusi, ka izvairīties no soda procentu maksāšanas par līgumu laušanu ļaus valdības lēmuma interpretēšana kā "nepārvaramas varas" apstākļus, kurus līgumslēdzējs nevar ietekmēt.
LETA
Copyright © LETA
"Esmu spiests domāt, ka izrēķināšanās ar būvniekiem notiek tieši politisku iemeslu dēļ, kas piesegts ar sabiedrībai sāpīgu, tāpēc ļoti iedarbīgu motīvu - nabadzību. Ja kāds uzņēmējs pirms pieciem gadiem vienreiz ziedojis Tautas partijai, "Latvijas ceļam" vai kādai citai partijai, ar to tagad pietiek, lai viņu vērtētu tikai un vienīgi kā šīs partijas kvēlu atbalstītāju un tātad arī ļoti neuzticamu personu," norāda Staris.
Bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs norāda, ka viņam kā tiesiskas valsts iedzīvotājam nepieņemams ir princips kādu partiju "gandrīz vai pasludināt ārpus likuma un vajāt visus, kas lielākā vai mazākā mērā, tieši vai netieši bijuši ar to saistīti".
"Kā brīvas valsts brīvs pilsonis es šīs partijas programmu varbūt šobrīd vērtēju kā vispieņemamāko. Demokrātija taču atļauj izvēlēties, vai ne tāģ" uzsver Staris.
Staris arī atzīst, ka Ministru prezidenta Einara Repšes ("Jaunais laiks") pārmetumu Iekšlietu ministrijai par "gļēvu un neizlēmīgu" rīcību varētu attiecināt arī uz būvniekiem, kuri nevis principiāli aizgāja uz tiesu pēc 1.aprīļa valdības sēdes, kad tika nolemts pārskatīt austrumu robežas būvniecības līgumus, bet mēģināja iet kompromisa ceļu.
Patlaban radusies situācija, kurā "Iekšlietu ministrija spēlējas ar būvniekiem kā kaķis ar peli", norāda Staris, piebilstot, ka valdība acīmredzot vēlas tikai panākt līgumu laušanu. "Tā lieliski apzinās - tiesājoties ar būvniekiem, būs jāmaksā soda procenti. Tādēļ tā īsteno rafinētāku līguma laušanas modeli. Tēlaini to varētu salīdzināt ar vēlmi kādam nocirst galvu, bet apstākļi spiež to izdarīt, piedāvājot vispirms nocirst roku, bet, ja upuris tam nepiekrīt - lēnām spīdzināt, rezultāts būs tas pats," skaidro bijušais Iekšlietu ministrijas vadītājs.
"Vai, mainoties valdībai, mainās arī valsts, kurā dzīvoju? Pašlaik es tieku radināts domāt tā - bija valsts, kas slēdza ar būvnieku kā uzņēmēju nevajadzīgus būvniecības līgumus, tagad ir cita valsts, kas labos iepriekšējās pieļautās kļūdas, un man tās secinājumi jāpieņem bez tiesībām tos apšaubīt," norāda bijušais valsts sekretārs.
Staris, "liekot roku uz sirds", apgalvo, ka robežu Iekšlietu ministrijas vadība veidoja tā, lai nebūtu "kauns kolēģiem Eiropā acīs skatīties". "Mēs arī zinājām, ka būvniekiem jāprasa tādas garantijas, lai vismaz turpmākos trīsdesmit gadus nauda valstij robežā nav jāinvestē," skaidro Staris.
Viņš retoriski jautā, kāda ir garantija tām būvfirmām, kurām tiek piedāvāts atlikt darbus vēl uz diviem vai pieciem gadiem, ka pēc kāda laika viņi atkal nedzīvos kādā citā valstī, kuras augstākās amatpersonas vēlēsies pārskatīt iepriekšējo valdību pieņemtos lēmumus.
"Domāju, ja būvniekiem būtu iespēja ar mūsu valdību tiesāties Zviedrijā, šaubu par iznākumu nevienam nebūtu," apgalvo Staris.
Kā ziņots, valdība 8.jūlijā, uzklausot Iekšlietu ministrijas ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūvē, nolēma turpināt sarunas ar būvniekiem par robežas izbūves izmaksu samazināšanu, pieļaujot arī atsevišķu līgumu laušanu.
Valdības apņemšanos pārskatīt austrumu robežas izbūvi rosināja Iekšlietu ministrijas tagadējā valsts sekretāra Jura Rekšņas ziņojums, kurā bija teikts, ka par austrumu robežbūves projekta ceļu izbūvi pārmaksāti 2,889 miljoni latu, bet par Rēzeknes robežsargu skolas celtniecību - 1,045 miljoni latu. Šādu atzinumu sniegušas Valsts kontrole un SIA "Būvzinis", kas norādījušas arī uz virkni citu nelikumību robežas izbūvē.
Iepriekšējie valdības lēmumi paredz, ka par vairāku pierobežas ceļu projektēšanu un būvniecību Iekšlietu ministrijai jālauž līgumi ar SIA "Gādība", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Šlokenbeka", AS "8 CBR", SIA "A.C.B.", SIA "Ditton būve", SIA "Binders", SIA "Arčers" un AS "U.Pīlēna birojs".
Pēc iepazīšanās ar ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūves jomā valdība 1.aprīlī nolēma pārskatīt līdzšinējos plānus un lauzt daļu slēgto līgumu ar vairākām firmām par pierobežas ceļu un citu objektu projektēšanu un būvniecību, bet vairākiem citiem uzņēmējiem tiks ierosināts pārskatīt objekta būvizmaksu tāmes. Valdība iecerējusi, ka izvairīties no soda procentu maksāšanas par līgumu laušanu ļaus valdības lēmuma interpretēšana kā "nepārvaramas varas" apstākļus, kurus līgumslēdzējs nevar ietekmēt.
LETA
Copyright © LETA
