Starpstāvu pārsegumi

Foto: Starpstāvu pārsegumi; autors: Starpstāvu pārsegumi

Pārsegumi ir horizontāli ēkas elementi, kuriem uzticētas funkcijas divas funkcijas – nesošā, jo tie uzņem ekspluatācijas slodzes, un norobežojošā, jo pārsegumu "pīrāgs" nodrošina skaņas un siltuma izolāciju, un vienlaikus tie ir griesti un grīda. Starpstāvu pārsegumi privātmājām tiek veidoti no koka sijām, dzelzsbetona paneļiem vai monolītā betona. Pēdējā laikā klāsts papildināts ar līmētām koka konstrukcijām, no kurām veidojami liela laiduma starpstāvu pārsegumi.

Koka pārsegumi

Tradicionālos koka pārsegumus racionāli izmantot, ja laiduma garums nepārsniedz 4 metrus. No līmētas koksnes izgatavoto pārsegumu garums ir gandrīz neierobežots. Koka pārsegumiem tiek izvirzītas mazākas prasības sienu konstrukcijām, tie ir viegli, līdz ar to nav jābūvē masīvas sienas ar lielu nestspējas koeficientu. Koka siju pārsegumu pielietošana ir visplašākā – tos izmanto koka karkasu ēku būvniecībā, mūra ēku starpstāvu risinājumos.

Koka pārsegumu izveidei vairāk piemēroti skujkoki – tiem ir optimāls blīvums. Iecienīta ir mūsu pašu Latvijas sveķainā priede, kura, pateicoties tieši sveķiem, ir noturīga dažādos apstākļos, tostarp arī krasās temperatūras svārstībās. Iebūvējot koka pārsegumus, lielākais klupšanas akmens var izrādīties pietiekamas skaņas izolācijas nodrošināšana. Skaņas izolāciju iespējams nodrošināt, izmantojot speciālus materiālus – profilētas metāla plātnes, siltumizolācijas materiālus, kuri slāpē arī skaņu, dažādus ruļļmateriālus. Lai garantētu labu skaņas izolāciju, nedrīkst aizmirst par materiālu savienojumu vietās, caur kurām skaņa mēdz izplatīties visvairāk – spraugas vajadzētu aizpildīt ar speciālu amortizācijas lentu. Šis it kā sīkums dažkārt var izrādīties trūkstošais punkts uz ‘i’.

Pēdējā laika modes kliedziens – līmētās koka konstrukcijas – ļauj atrisināt uzreiz divus uzdevumus – speciāla aprēķināta vienota konstrukcija ļauj pārsegt ēkas stāvu un izveidot arī jumta izbūvi.

Dzelzsbetons virs galvas

Diezgan reti privātmāju būvniecībā pēdējā laikā izmanto monolītā dzelzsbetona konstrukcijas, tikai tādos gadījumos, ja ir ēkai ir sarežģīta nestandarta konstrukcija. Lētāks un ātrāks risinājums ir saliekamā dzelzsbetona pārsegumi, kas galvenokārt tiek izmantoti mūra ēku starpstāvu pārsegumos, jo sienām jābūt noturīgām un ar atbilstošu nestspēju. Tehniski dzelzsbetonam ir vērā ņemamas priekšrocības – augsts nestspējas, ugunsdrošības, skaņas izolācijas koeficients. Mūsdienās ražotajam dzelzsbetonam nav nekādas līdzības ar padomju laika izstrādājumu. Laikmetīgie paneļi tiek ražoti saskaņā ar pasūtījumiem, individuāliem projektiem, tāpēc iespējams koriģēt to platumu un garumu. Virs dzelzsbetona paneļiem ierīkojams jebkurš grīdas segums – koka dēļu grīda, flīzes, u.c. Dzelzsbetona paneļus ieteicams balstīt tikai malās, bet ne pa vidu, lai neizraisītu to plaisāšanu.

Materiālu salīdzinājums

- Koka pārsegums ir viens no izplatītākajiem, jo ir lētāks salīdzinājumā ar citiem materiāliem. Koks ir labāks un veselīgāks, no tā var izveidot dažādas konfigurācijas, to var arī eksponēt. Koka pārsegumu lielākais mīnuss – darbietilpība, ja vien tās nav rūpnieciski izgatavotās līmētās koka konstrukcijas.

- Dzelzsbetona priekšrocība ir ātrā montāža, lielā nestspēja, tam nekaitē mitrums. Savukārt mīnuss – to iebūvei nepieciešams cēlējmehānisms.