Starptautiskajai sadarbībai enerģētikā nepieciešami skaidri noteikumi un nepārprotams juridisks ietvars
Foto: Starptautiskajai sadarbībai enerģētikā nepieciešami skaidri noteikumi un nepārprotams juridisks ietvars
Starptautiskajai sadarbībai enerģētikā nepieciešami skaidri noteikumi un nepārprotams juridisks ietvars, kas aizsargātu valstis un enerģētikas uzņēmumus no sadarbības partneru nepamatotas un prettiesiskas rīcības.
Starptautiskajai sadarbībai enerģētikā nepieciešami skaidri noteikumi un nepārprotams juridisks ietvars, kas aizsargātu valstis un enerģētikas uzņēmumus no sadarbības partneru nepamatotas un prettiesiskas rīcības.
Ar šādu vadmotīvu 18. un 19.septembrī Londonā notiek Enerģētikas hartas līguma (EHL) konference "Enerģijas drošība, investīciju aizsardzība un turpmākā attīstība", kas ir gada lielākais notikums par starptautisko enerģētikas attiecību tiesisko regulējumu. Enerģētikas hartas līguma konferenci rīko EHL sekretariāts sadarbībā ar Britu Starptautisko un salīdzinošo tiesību institūtu un Stokholmas tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūtu.
Enerģētikas hartas līguma mērķis ir stiprināt likuma varu enerģētikā un veidot un nostiprināt vienādus rīcības noteikumus visām līguma dalībvalstīm, tā mazinot ar investīcijām enerģētikā un enerģijas tirdzniecību saistītos riskus. EHL ir parakstījusi vai pievienojusies 51 valsts Eiropā un Āzijā, kā arī Eiropas Kopiena un Eiropas atomenerģētikas aģentūra Euroatom. Arī Latvija un visas pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis ir pievienojušās Enerģētikas hartas līgumam. Līgumu ir parakstījušas, bet nav ratificējušas piecas valstis – Austrālija, Baltkrievija, Īslande, Norvēģija un Krievija, taču šajās valstīs tiek piemēroti EHL paredzētie pagaidu spēkā esamības noteikumi, kas paredz, ka līgums ir piemērojams tiktāl, cik tas nav pretrunā ar nacionālo likumdošanu.
Ar šādu vadmotīvu 18. un 19.septembrī Londonā notiek Enerģētikas hartas līguma (EHL) konference "Enerģijas drošība, investīciju aizsardzība un turpmākā attīstība", kas ir gada lielākais notikums par starptautisko enerģētikas attiecību tiesisko regulējumu. Enerģētikas hartas līguma konferenci rīko EHL sekretariāts sadarbībā ar Britu Starptautisko un salīdzinošo tiesību institūtu un Stokholmas tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūtu.
Enerģētikas hartas līguma mērķis ir stiprināt likuma varu enerģētikā un veidot un nostiprināt vienādus rīcības noteikumus visām līguma dalībvalstīm, tā mazinot ar investīcijām enerģētikā un enerģijas tirdzniecību saistītos riskus. EHL ir parakstījusi vai pievienojusies 51 valsts Eiropā un Āzijā, kā arī Eiropas Kopiena un Eiropas atomenerģētikas aģentūra Euroatom. Arī Latvija un visas pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis ir pievienojušās Enerģētikas hartas līgumam. Līgumu ir parakstījušas, bet nav ratificējušas piecas valstis – Austrālija, Baltkrievija, Īslande, Norvēģija un Krievija, taču šajās valstīs tiek piemēroti EHL paredzētie pagaidu spēkā esamības noteikumi, kas paredz, ka līgums ir piemērojams tiktāl, cik tas nav pretrunā ar nacionālo likumdošanu.
