Starptautiskā projekta STEP-UP partneri tiekas Ģentē un Briselē
Foto: Starptautiskā projekta STEP-UP partneri tiekas Ģentē un Briselē
Šogad aktīvu darbību uzsācis starptautiskais projekts "Energoefektivitātes stratēģiskie instrumenti pilsētu attīstības plānošanai" STEP-UP (PVS ID 3037), kura mērķis ir novērtēt 4 Eiropas ostas pilsētu – Glāzgovas (Lielbritānija), Ģentes (Beļģija), Gēteborgas (Zviedrija) un Rīgas (Latvija) – esošo situāciju un, ņemot vērā jaunās Eiropas enerģētikas politikas nostādnes, kopā ar zinātniekiem izvērtējot un piesaistot jaunās inovatīvās tehnoloģijas un iekārtas, koriģēt pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu nākošajam plānošanas periodam - 2014.-2020.gadam, izvirzot jaunu mērķi – viedās pilsētas statusa sasniegšanu.
Projekta ietvaros notiek uzdevumu precizēšana darba paketēs un kārtējā tikšanās par darba paketi WP-3 (paraugprojektu atlase un pieredzes izplatīšana) notika 2013.gada 2.maijā Ģentē un 2013.gada 3.maijā Briselē. No Rīgas pasākumā piedalījās gan Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) direktores un projekta vadītājas Maijas Rubīnas personā, gan galvenās darba paketes WP-2 vadītāja Inete Ielīte, kā arī RTU pārstāvis prof. Andris Krēsliņš un Swedbank pārstāve Ilze Kukute.
Komandējuma laikā Ģentē sadarbības pilsētu pārstāvji iepazīstināja ar galveno informāciju, kas iekļauta pilsētu esošajos Rīcības plānos. Tā kā pasākums notika Ģentē, Ģentes pilsēta informēja projekta partnerus arī par savu pilsētas attīstības vīziju 2030. un 2050.gadam. Pašvaldība to redz kā pilsētas dzīvojamo rajonu attīstību puduros pa 60-80 mājām, kur iekškvartālos nav automašīnu – to novietnes ir kvartāla ārpusē. Ielas tiek izmantotas sadzīvei, piknikiem, bērnu rotaļām. Starp ēku puduriem ir dārzu teritorija ar pilsētas sasaistes ceļiem. Nedaudz utopiski, taču jau šobrīd pilsētā ir daudz gājēju ielas. Taču – ir arī neapmierinoša transporta organizācijas sistēma. Ir tikai ierobežota tramvaju kustība privātkompāniju rīcībā, kas rūpējas par peļņu, nevis pilsētas transporta pakalpojumu nodrošināšanu. Pilsēta pārblīvēta ar vieglajām mašīnām, visas dienas garumā veidojas satiksmes sastrēgumi. Ir pieejams taksometru pakalpojums, taču taksometru nācās gaidīt stundu un 5 minūtes, savukārt brauciens saistīts ar pavadīšanu satiksmes sastrēgumos, kura laiku pieskaita rēķinam. Dominējošais pārvietošanās veids pilsētā – velosipēdi, kam atvēlēta ietvju platākā daļa. No Ģentes prezentācijas izriet, ka pilsētā pie 260 000 iedzīvotājiem ikdienas ar velosipēdiem brauc vismaz ap 200 000 cilvēku (ieskaitot studentus). No rātsnama augšējā stāva bija iespēja aplūkot pilsētas panorāmu, kur redzams, ka daudzi pilsētas namu jumti ir aprīkoti ar saules kolektoriem un baterijām. To uzstādīšanu veicinājis pašvaldības atbalsts. Vakarā bija iespēja aplūkot Ģentes pilsētas apgaismojuma sistēmu, kas ir īpatnēja un veiksmīga un tiek izvēlēta kā paraugprojekts pieredzes izplatīšanai STEP Up projekta ietvaros. Ielās nav spuldžu to parastā izpildījumā, bet izgaismotas tiek ēku fasādes ap 2 stāvu augstumā, kas gaismu atstaro arī ielās.
Komandējuma laikā Briselē kopā ar RTU un Swedbank pārstāvjiem Rīga piedalījās konsorcija dalībnieku iesniegto paraugprojektu viedas pilsētas pasākumiem vērtēšanā un atlasē pieredzes izplatīšanai dalībpilsētās un Eiropā. No Rīgas iesniegtajiem priekšlikumiem konsorcija atbalstu saņēma 5, tostarp:
- siltuma atgūšana ražošanas procesā un distances vadības patēriņa datu nolasīšanas sistēmas ieviešana centralizētā siltumapgādes sistēmā Rīgā;
- poligona gāzes izmantošana koģenerācijas stacijā un siltumnīcsaimniecības kompleksa veidošana siltumenerģijas racionālam patēriņam Getliņos;
- programmējamu LED spuldžu izmantošana pilsētas apgaismošanai ar distances vadību sprieguma pazemināšanai Rīgā;
- sabiedrisko ēku energopatēriņa vadības sistēma uz Rīgas mēbeļu nama bāzes;
- daudzdzīvokļu māju viencauruļu apkures sistēmas automātiskā balansēšana ar 2-pakāpju patēriņa regulēšanu un siltumpatēriņa maksas sadalītāju (alokatoru) uzstādīšanu dzīvokļos un to distances nolasīšanu Rīgā.
Tika apspriesta sagatavošanās nākošajam konsorcija dalībnieku tikšanās pasākumam Gēteborgā 17.-19. jūnijā. Atzīmēta nepieciešamība darba paketes WP-2 ietvaros tikties jūnijā arī Rīgā, jo šī ir galvenā darba pakete projektā, to vada Rīgas pārstāvis (I.Ielīte), un ir ļoti svarīgi vienoties par kopējiem uzstādījumiem jaunajā pilsētu Rīcības plānā, kura veidošana pilsētās jau sākusies. Lai samazinātu komandējuma izmaksas, lietderīgi Gēteborgas un Rīgas komandējumu apvienot. Kontakti un darbs konsorcija ietvaros ir parādījis arī šoreiz Rīgas pašvaldības iespējas līdzvērtīgi vai vadoši darboties starptautiskos projektos ar jauno inovatīvo tehnoloģiju piesaisti un tehniskajiem risinājumiem.