Stereotipi
Apdares darbu jomā pagaidām vēl Latvijā nav definēti strikti kritēriji, pēc kuriem vadoties tiek vērtēta izpildītā darba kvalitāte.
Apdares darbu jomā pagaidām vēl Latvijā nav definēti strikti kritēriji, pēc kuriem vadoties tiek vērtēta izpildītā darba kvalitāte. Kaut gan ir mazpazīstams LVS 154 kurš nav visu aptverošs, tomēr pielietojams attiecībā tieši uz apmetuma kvalitāti
Sliktā orientēšanās kvalitātes kritērijos bieži noved pie pārpratumiem starp darbu veicējiem un pasūtītājiem. Pasūtītājam ir visai grūti novērtēt konstruktīvo kvalitāti, tāpēc vērtēšana notiek saskaņā ar optisko pusi – cik vizuāli pievilcīgs vai nepievilcīgs ir gala rezultāts.
Situācija ir visai diferencēta – diskriminēto lomā var nonākt gan darbu veicēji, gan pasūtītāji - piemēram, pie gatavas virsmas pielikt 2 m garu lineālu un pētīt vai starp virsmu un lineālu var iebīdīt avīzi, ja tas ir iespējams, tad, protams, būvnieki tiek dēvēti par haltūristiem, tiek pieminēta velta naudas izšķiešana. Stereotips, ka telpu virsmai pēc apdares darbiem ir jābūt ideāli gludai, ir visi izplatīts Latvijas pasūtītāju vidū.
Sakarā ar Latvijas iestāšanos ES ir populāri atsaukties uz Eiropas Savienībā esošo valstu pieredzi un arī mēģināt to izmantot Latvijā, jo galu galā kamdēļ divritenis gan būtu jāizgudro no jauna. Kā rāda prakse, vispārējās prasības, kas attiecas uz apdares darbu kvalitāti, Eiropā ir krietni vien pielaidīgākas kā Latvijā un neformālā gaisotnē ir dzirdēti celtnieku izteikumi, ka "mēs jau sen būtu patriekti, ja uzdrošinātos veikt darbus tādā līmenī". Taču te nevajadzētu rasties pārpratumiem un domāt, ka Eiropā apzināti apdares darbus izpilda sliktā kvalitātē.
Celtniecības darbi Eiropas Savienībā tiek izpildīti saskaņā ar DIN normām, kas precīzi definē gan kvalitātes līmeņus, gan katram kvalitātes līmenim atbilstošās pielaides vai toleranci. Bez tam arī pasūtītājam ir skaidrs, ar cik lielu budžetu jārēķinās, lai gala rezultātā pieprasītu sev vēlamo kvalitātes līmeni.
Tādā veidā jau sākuma etapā tiek novērsta vesela virkne nevajadzīgu pārpratumu, kas varētu rasties starp celtniecības speciālistiem un pasūtītājiem. Vienmēr ir iespējams pasūtīt ekstra kvalitātē izpildītus darbus, bet tādā gadījumā par tiem tiek arī adekvāti maksāts. Ja pievēršamies situācijai Latvijā, tad nereti par nelielu cenu pasūtītāji vēlas iegūt neiespējamo – ļoti labu kvalitāti. Ja galu galā tas neizdodas, tad ir iespēja visiem celtniekiem piedēvēt apzinātas slinkošanas sindromu.
Tātad ir aktuāls jautājums par saprātīgu kompromisu, kas paredz darbu izpildi saskaņā ar skaidri definētiem kritērijiem un adekvātu samaksu, lai ar rezultātu būtu apmierināti gan pasūtītāji, gan celtniecības speciālisti. Konkretizējot, aplūkosim kontroles mehānismu, saskaņā ar kuru itin viegli noteikt padarītā darba kvalitāti.
Sliktā orientēšanās kvalitātes kritērijos bieži noved pie pārpratumiem starp darbu veicējiem un pasūtītājiem. Pasūtītājam ir visai grūti novērtēt konstruktīvo kvalitāti, tāpēc vērtēšana notiek saskaņā ar optisko pusi – cik vizuāli pievilcīgs vai nepievilcīgs ir gala rezultāts.
Situācija ir visai diferencēta – diskriminēto lomā var nonākt gan darbu veicēji, gan pasūtītāji - piemēram, pie gatavas virsmas pielikt 2 m garu lineālu un pētīt vai starp virsmu un lineālu var iebīdīt avīzi, ja tas ir iespējams, tad, protams, būvnieki tiek dēvēti par haltūristiem, tiek pieminēta velta naudas izšķiešana. Stereotips, ka telpu virsmai pēc apdares darbiem ir jābūt ideāli gludai, ir visi izplatīts Latvijas pasūtītāju vidū.
Sakarā ar Latvijas iestāšanos ES ir populāri atsaukties uz Eiropas Savienībā esošo valstu pieredzi un arī mēģināt to izmantot Latvijā, jo galu galā kamdēļ divritenis gan būtu jāizgudro no jauna. Kā rāda prakse, vispārējās prasības, kas attiecas uz apdares darbu kvalitāti, Eiropā ir krietni vien pielaidīgākas kā Latvijā un neformālā gaisotnē ir dzirdēti celtnieku izteikumi, ka "mēs jau sen būtu patriekti, ja uzdrošinātos veikt darbus tādā līmenī". Taču te nevajadzētu rasties pārpratumiem un domāt, ka Eiropā apzināti apdares darbus izpilda sliktā kvalitātē.
Celtniecības darbi Eiropas Savienībā tiek izpildīti saskaņā ar DIN normām, kas precīzi definē gan kvalitātes līmeņus, gan katram kvalitātes līmenim atbilstošās pielaides vai toleranci. Bez tam arī pasūtītājam ir skaidrs, ar cik lielu budžetu jārēķinās, lai gala rezultātā pieprasītu sev vēlamo kvalitātes līmeni.
Tādā veidā jau sākuma etapā tiek novērsta vesela virkne nevajadzīgu pārpratumu, kas varētu rasties starp celtniecības speciālistiem un pasūtītājiem. Vienmēr ir iespējams pasūtīt ekstra kvalitātē izpildītus darbus, bet tādā gadījumā par tiem tiek arī adekvāti maksāts. Ja pievēršamies situācijai Latvijā, tad nereti par nelielu cenu pasūtītāji vēlas iegūt neiespējamo – ļoti labu kvalitāti. Ja galu galā tas neizdodas, tad ir iespēja visiem celtniekiem piedēvēt apzinātas slinkošanas sindromu.
Tātad ir aktuāls jautājums par saprātīgu kompromisu, kas paredz darbu izpildi saskaņā ar skaidri definētiem kritērijiem un adekvātu samaksu, lai ar rezultātu būtu apmierināti gan pasūtītāji, gan celtniecības speciālisti. Konkretizējot, aplūkosim kontroles mehānismu, saskaņā ar kuru itin viegli noteikt padarītā darba kvalitāti.