Stikla durvis, ārdurvis un iekšdurvis

Foto: Stikla durvis, ārdurvis un iekšdurvis; autors: Stikla durvis, ārdurvis un iekšdurvis

Stikla durvis
Īpašu auru telpai piešķir stikla durvis. Vieglums, caurskatāmība, saules gaismas absorbcija vai atstarošana, trauslums – šie jēdzieni raksturo stiklu. Stikls mūsdienās kļuvis par vienu no populārākajiem celtniecības materiāliem, kas laika gaitā no dārga un ekskluzīva produkta pārvērties par bieži pielietotu gan telpu interjerā, gan fasādēs. Arvien vairāk birojos sastapsiet dažādas stikla starpsienas, daudzviet tiek liktas stikla durvis. Stikla iekšdurvis spēj norobežot telpas, tomēr radot klātbūtnes efektu. Stikla durvis telpas interjeram piešķir ekskluzivitāti, normāli ekspluatējot to kalpošanas laiks ir ilgs, jo šīs durvis vides iedarbības rezultātā nemaina formu, tām nekaitē mitrums.

Stikla durvis piemērotas iekštelpu norobežošanai, labi iederas mūsdienu atvērtā tipa birojos, īpaši iecienītas saunām. Stikla durvis lielākoties izgatavo no 8mm bieza rūdītā stikla. Protams, neviens stikls nav absolūti izturīgs, sasist var jebkuru, taču rūdītais stikls plīstot sadalās ļoti mazos gabaliņos, kas ir droši un ar tiem nav iespējams sagriezties. Stikla durvis ir jāpērk gatavas, ar iestrādātu furnitūru vai vismaz tai izveidotām vietām, jo stiklu pēc rūdīšanas nevar ne griezt, ne urbt, visa veida apstrādes darbi ir jāveic pirms tam.

Protams, stikla durvju lielākais trūkums ir mehāniskā izturība, tāpēc ekspluatācijas laikā vajadzētu uzmanīties no ļoti spēcīgas mehāniskas iedarbības, durvis var noskrāpēties, saplīst. Pats par sevi stikls nenolietojas un nenoveco, tā kalpošanas laiks normālas ekspluatācijas apstākļos var būt ļoti ilgs.

Ārdurvis un iekšdurvis
Ārdurvju un iekšdurvju īpašības un uzdevumi ievērojami atšķiras, līdz ar to atšķirīga ir arī ražošanas tehnoloģija un izmantotie materiāli, furnitūra.
Iekšdurvju galvenais uzdevums ir kalpot par telpu norobežojošu vizuāli pievilcīgu elementu, savukārt ārdurvīm būtiskāka ir drošība.

Ārdurvju izvēli ietekmē ēkas kopējā arhitektūra – jānoskaidro, kāda stila durvis piestāvēs un iederēsies fasādē. Vislabāk par skaistumu un pārticību liecina greznas masīvkoka durvis, tām ir plašas dizaina iespējas, taču arī cena ir atbilstoša, kokam būs nepieciešama arī periodiska kopšana un papildu aizsardzība pret nelabvēlīgu laika apstākļu iedarbību.

Labs risinājums var būt līmētas koka durvis no dažādu koku salikuma – tās būs izturīgākas un lieliski izskatīsies. Ja, iegādājoties ārdurvis, būtiskākais kritērijs ir izturība, ilga kalpošana, ieteicams izvēlēties metāla durvis, kas aprīkotas ar kvalitatīvu furnitūru. Metāla ieejas durvīm jāatbilst vairākām prasībām, ar ko tās atšķiras no parastajām.

Tām jābūt izturīgām pret izspiešanu un kārbas uzlaušanu, konstrukcijai jābūt noturīgai pret dažādām deformācijām, jo tas var izraisīt durvju ieķīlēšanos. Tām jābūt arī vizuāli pievilcīgām, lai ieeja mājoklī neatgādinātu cietuma kameras durvis. Iekšdurvīm būtiskākais kritērijs ir dizains, varat izvēlēties starp stikla, koka, plastmasas u.c. durvīm. Lētākais risinājums ir balti krāsotas (vai tikai gruntētas) kokšķiedras plātnes (MDF) durvis ar medus šūnas pildījumu, kuras nopērkamas praktiski visos būvmateriālu veikalos komplektā ar kārbu un rokturiem.

Tiesa gan, šādas durvis nodrošina vienīgi telpu norobežošanu, tām ir ļoti slikti mehāniskās izturības, mitruma noturības, skaņas un siltumizolācijas parametri.
Iekštelpās iespējams izmantot arī bīdāmas durvis. Bīdāmās durvis pēdējā laikā strauji ienākušas mūsu interjeros un plaši tiek izmantotas sākot no skapjiem, kas ir lielākā izmantojuma daļa, līdz telpu nodalīšanai.

Ar bīdāmo sistēmu palīdzību iespējams iekārtot skapi vai mantu glabātuvi neizmantotā, nestandarta nišā. Izmantojot bīdāmās durvis tradicionālo vietā, iespējams ietaupīt telpu, ko aizņemtu tradicionālo durvju atvēršanai. Bīdāmo durvju izgatavošanai var izmantot praktiski jebkuru materiālu, taču biežāk izvēlas vieglākos – MDF vai plastikātu. Durvju pildījumam un apdarei ļoti bieži izmanto stiklu vai spoguli.