Stikls arhitektūrā un interjera dizainā
Mūsdienu arhitektūra nav iedomājama bez stikla! Tajos šobrīd spoguļojas gan Daugavas ūdeņi, gan Vecrīgas ainavas, nemaz nerunājot par citu valstu piemēriem, debesskrāpjiem Ņujorkā un Londonas biznesa ēkas- milzīgos debesskrāpjus visdažādākajās formās.
Mūsdienu arhitektūra nav iedomājama bez stikla! Tajos šobrīd spoguļojas gan Daugavas ūdeņi, gan Vecrīgas ainavas, nemaz nerunājot par citu valstu piemēriem, debesskrāpjiem Ņujorkā un Londonas biznesa ēkas- milzīgos debesskrāpjus visdažādākajās formās. Ar stikla palīdzību arhitekti realizē vispārdrošākās idejas un ieceres. Stikls , kas kalpojis par arhitektūras mūsdienīguma simbolu kopš 19.gadsimta, šodien tiek uzskatīts par augstākās tehnoloģiju materiālu.
Mūsdienā stikls vairs nav sastopams tikai eksterjerā un logu rūtīs, bet arī interjerā. To pielieto durvīs, grīdā , griestos, starpsienās un citur.
Šim patiesi izcilajam materiālam ir gara un krāšņa vēsture, tā pirmsākumus datē 4000 gadus pirms Kristus. Ēģiptē atrastās stikla krelles liecina pa stikla izmantošanu jau 2500 gadus pirms Kristus.
Vēsture liecina, ka Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 17. gadsimtā arī Latvijā- Kurzemes un Zemgales hercogiste izvērsa plašu stikla ražošanu, Kurzemes preces un izstrādājumi iekaroja Eiropas tirgu. 1939. gadā Latvijā bija 7 stikla fabrikas, kurās strādāja 1600 nodarbināto.
Stikls tiek novērtēts gan kā ikdienas funkciju pildītājs, gan kā estētiskā baudījuma sniedzējs, kas attiecīgi to padara par vienu no populārākajiem materiāliem gan arhitektūrā, gan mākslā. Mūsdienās pateicoties stikla, māksla un arhitektūra kļūst arvien nenodalāmākas, arvien vairāk pasaulē stikls iegūst vadošo lomu ne tikai eksterjeros, bet arī interjeru risinājumos.
Runājot par stiklu jāpiemin arī spogulis, kurš spēlē ļoti nozīmīgu lomu ne tikai arhitektūrā un dizainā. Leonardo Da Vinči ir teicis, ka "spogulis ir gleznotāju skolotājs!" un pat devis precīzus padomus māksliniekiem kā ar spoguļa palīdzību uzlabot savu māksla darbu kvalitāti un attīstīt jaunas iemaņas, kā arī pats ar spoguļa palīdzību uzgleznojusi vienus no visu laiku lieliskākajiem mākslas šedevriem.
Nepiedzīvotā dažādība starp stiklu un tā daudzajām funkcijām, kopā ar tā paplašināto lomu interjera dizaina risinājumos, šodienas arhitektiem sniedz nebeidzamas iespējas radīt gaismas piepildītas telpas, kas apmierina pat viskaprīzākās mūsdienu patērētāju prasības.
Stikls un eksterjers
Pasaulē atzītais vācu arhitekts Brunto Taut jau vairākus gadu desmitus atpakaļ paredzēja stiklam spožu nākotni arhitektūrā, viņš teica: "Ja mēs gribam, lai mūsu kultūra attīstās un aug, mums ir jāmaina mūsu arhitektūra! Un tas būs iespējams tikai tad, ja mēs izmainīsim mūsu telpu slēgto arhitektūru! Mums tas jādara ar stikla palīdzību, kas ienesīs mūsu telpās saules, mēness un zvaigžņu gaismu!"
Daudzas no lieliskākajām pasaules celtnēm, par arhitektūras šedevru kļuvušas tieši pateicoties stikla izmantošanai, šeit varam minēt kristāla pils ēku Londonā, Hyde parkā, kura tiek minēta kā viena no nozīmīgākajām celtnēm arhitektūras vēsturē. Greznā struktūra, kurā tika savienots tērauds un stikls, kalpoja par pamatu turpmākiem pētījumiem kā stiklu ieviest arhitektūrā. Arī Luvras piramīda Parīzē un Londonas Tower Bridge ir lielisks piemērs tam, ka stikls var kalpot gan kā strukturāls, gan kā dizaina elements.
Sākotnēji, kad stikls vēl tika uzskatīts par gana trauslu materiālu, stikla tika lietots daudzos privātmāju projektos, par priekšrocību minot tā spēju telpā ienest dabīgu gaismu, tādējādi optiski padarīt mazāku telpu lielāku, kā arī spēju nemanāmi un dabīgi savienot iekštelpu ar ārpasauli, pateicoties stikla caurspīdīguma īpašībām, kas attiecīgi mājai piešķīra lielāku vērtību. Stikla priekšrocība ir arī tā, ka tas ir salīdzinoši lēts un simtprocentīgi pārstrādājams. Pateicoties dramatiskajai stikla attīstībai stikla ražošanā un tehnoloģijās, strauji palielinājās stikla izmantošana ēku konstrukciju izgatavošanā. Tas kļuva stiprāks un drošāks un to sāka izmantot biroja ēku būvniecībā.
Pagātnē stikls, galvenokārt, tika lietots logu izgatavošanā ar mērķi ienest telpā vairāk gaismas un gaisa, šodien stikls tiek lietots jau kā ēku visdažādāko elementu konstrukciju elements, gan interjerā, gan eksterjerā. Eksterjera stikla arhitektūra ietver fasādes, jumta logus, jumta konstrukcijas, virsmas, automātiskās ieejas durvis, kupolus, ziemas dārzus un siltumnīcas. Interjera arhitektūrā stikls var tikt pielietots kāpņu izgatavošanai un pat grīdu un sienu veidošanā, kā arī citu elementu radīšanai. Arhitekti ir radījuši mājas, kurās pilnīgi visas siena ir no stikla. Šāda, liela apjoma stikla izmantošana, šķiet, var radīt apkures problēmas ziemas periodā un atvēsināšanas problēmas vasarā, respektīvi, ziemā varam salt, taču vasarā var būt neizturami karsts. Taču pateicoties lielajam progresam, šodien arhitekti pilnībā pārvaldot dažādus stikla veidus un to pielietojumus, spējuši atrisināt arī šīs problēmas.
Šobrīd ir pieejams stikls, kas telpā ienes gaismu, taču nepakļaujas gaisa temperatūras iedarbībai, respektīvi, nemaina telpas iekšā esošo temperatūru, tādējādi nenodarot kaitējumu ne mājas iedzīvotājiem, ne viņiem piederošām lietām. Daudziem šķiet, ka stikls nav drošs materiāls, ka tas ir viegli plīstošs un viegli pakļaujas dabas apstākļu maiņām, taču tie ir maldi, mūsdienās ražotais stikls spēj pasargāt ne tikai pret vandālismu un zagļiem, bet arī nepakļaujas gaisa temperatūru maiņām.
Turpinājums sekos
Mūsdienā stikls vairs nav sastopams tikai eksterjerā un logu rūtīs, bet arī interjerā. To pielieto durvīs, grīdā , griestos, starpsienās un citur.
Šim patiesi izcilajam materiālam ir gara un krāšņa vēsture, tā pirmsākumus datē 4000 gadus pirms Kristus. Ēģiptē atrastās stikla krelles liecina pa stikla izmantošanu jau 2500 gadus pirms Kristus.
Foto: Stikls arhitektūrā un interjera dizainā; autors: Stikls arhitektūrā un interjera dizainā
Vēsture liecina, ka Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 17. gadsimtā arī Latvijā- Kurzemes un Zemgales hercogiste izvērsa plašu stikla ražošanu, Kurzemes preces un izstrādājumi iekaroja Eiropas tirgu. 1939. gadā Latvijā bija 7 stikla fabrikas, kurās strādāja 1600 nodarbināto.
Stikls tiek novērtēts gan kā ikdienas funkciju pildītājs, gan kā estētiskā baudījuma sniedzējs, kas attiecīgi to padara par vienu no populārākajiem materiāliem gan arhitektūrā, gan mākslā. Mūsdienās pateicoties stikla, māksla un arhitektūra kļūst arvien nenodalāmākas, arvien vairāk pasaulē stikls iegūst vadošo lomu ne tikai eksterjeros, bet arī interjeru risinājumos.
Runājot par stiklu jāpiemin arī spogulis, kurš spēlē ļoti nozīmīgu lomu ne tikai arhitektūrā un dizainā. Leonardo Da Vinči ir teicis, ka "spogulis ir gleznotāju skolotājs!" un pat devis precīzus padomus māksliniekiem kā ar spoguļa palīdzību uzlabot savu māksla darbu kvalitāti un attīstīt jaunas iemaņas, kā arī pats ar spoguļa palīdzību uzgleznojusi vienus no visu laiku lieliskākajiem mākslas šedevriem.
Nepiedzīvotā dažādība starp stiklu un tā daudzajām funkcijām, kopā ar tā paplašināto lomu interjera dizaina risinājumos, šodienas arhitektiem sniedz nebeidzamas iespējas radīt gaismas piepildītas telpas, kas apmierina pat viskaprīzākās mūsdienu patērētāju prasības.
Foto: Stikls arhitektūrā un interjera dizainā; autors: Stikls arhitektūrā un interjera dizainā
Stikls un eksterjers
Pasaulē atzītais vācu arhitekts Brunto Taut jau vairākus gadu desmitus atpakaļ paredzēja stiklam spožu nākotni arhitektūrā, viņš teica: "Ja mēs gribam, lai mūsu kultūra attīstās un aug, mums ir jāmaina mūsu arhitektūra! Un tas būs iespējams tikai tad, ja mēs izmainīsim mūsu telpu slēgto arhitektūru! Mums tas jādara ar stikla palīdzību, kas ienesīs mūsu telpās saules, mēness un zvaigžņu gaismu!"
Daudzas no lieliskākajām pasaules celtnēm, par arhitektūras šedevru kļuvušas tieši pateicoties stikla izmantošanai, šeit varam minēt kristāla pils ēku Londonā, Hyde parkā, kura tiek minēta kā viena no nozīmīgākajām celtnēm arhitektūras vēsturē. Greznā struktūra, kurā tika savienots tērauds un stikls, kalpoja par pamatu turpmākiem pētījumiem kā stiklu ieviest arhitektūrā. Arī Luvras piramīda Parīzē un Londonas Tower Bridge ir lielisks piemērs tam, ka stikls var kalpot gan kā strukturāls, gan kā dizaina elements.
Sākotnēji, kad stikls vēl tika uzskatīts par gana trauslu materiālu, stikla tika lietots daudzos privātmāju projektos, par priekšrocību minot tā spēju telpā ienest dabīgu gaismu, tādējādi optiski padarīt mazāku telpu lielāku, kā arī spēju nemanāmi un dabīgi savienot iekštelpu ar ārpasauli, pateicoties stikla caurspīdīguma īpašībām, kas attiecīgi mājai piešķīra lielāku vērtību. Stikla priekšrocība ir arī tā, ka tas ir salīdzinoši lēts un simtprocentīgi pārstrādājams. Pateicoties dramatiskajai stikla attīstībai stikla ražošanā un tehnoloģijās, strauji palielinājās stikla izmantošana ēku konstrukciju izgatavošanā. Tas kļuva stiprāks un drošāks un to sāka izmantot biroja ēku būvniecībā.
Pagātnē stikls, galvenokārt, tika lietots logu izgatavošanā ar mērķi ienest telpā vairāk gaismas un gaisa, šodien stikls tiek lietots jau kā ēku visdažādāko elementu konstrukciju elements, gan interjerā, gan eksterjerā. Eksterjera stikla arhitektūra ietver fasādes, jumta logus, jumta konstrukcijas, virsmas, automātiskās ieejas durvis, kupolus, ziemas dārzus un siltumnīcas. Interjera arhitektūrā stikls var tikt pielietots kāpņu izgatavošanai un pat grīdu un sienu veidošanā, kā arī citu elementu radīšanai. Arhitekti ir radījuši mājas, kurās pilnīgi visas siena ir no stikla. Šāda, liela apjoma stikla izmantošana, šķiet, var radīt apkures problēmas ziemas periodā un atvēsināšanas problēmas vasarā, respektīvi, ziemā varam salt, taču vasarā var būt neizturami karsts. Taču pateicoties lielajam progresam, šodien arhitekti pilnībā pārvaldot dažādus stikla veidus un to pielietojumus, spējuši atrisināt arī šīs problēmas.
Šobrīd ir pieejams stikls, kas telpā ienes gaismu, taču nepakļaujas gaisa temperatūras iedarbībai, respektīvi, nemaina telpas iekšā esošo temperatūru, tādējādi nenodarot kaitējumu ne mājas iedzīvotājiem, ne viņiem piederošām lietām. Daudziem šķiet, ka stikls nav drošs materiāls, ka tas ir viegli plīstošs un viegli pakļaujas dabas apstākļu maiņām, taču tie ir maldi, mūsdienās ražotais stikls spēj pasargāt ne tikai pret vandālismu un zagļiem, bet arī nepakļaujas gaisa temperatūru maiņām.
Turpinājums sekos