Strīdā par Mežaparka īpašumiem pieaicina prokuroru
Rīgas apgabaltiesa šodien pēc Rīgas domes lūguma AS "Rīgas būvbiedrība" prasības lietā par īpašumtiesībām un vairākiem Mežaparka īpašumiem pieaicināja prokuroru.
Rīgas apgabaltiesa šodien pēc Rīgas domes lūguma AS "Rīgas būvbiedrība" prasības lietā par īpašumtiesībām un vairākiem Mežaparka īpašumiem pieaicināja prokuroru.
Tiesa šādu lēmumu pieņēma, to pamatojot ar "Rīgas būvbiedrības" prasības lietas sabiedrisko rezonansi.
Valsts intereses šajā lietā aizstāvēs Rīgas tiesas apgabalu prokuratūras pārstāvis.
Lietas izskatīšanu tiesa šodien atlika līdz 28.decembrim plkst.10.
LETA jau ziņoja, ka "Rīgas būvbiedrība", kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 2004.gada martā, ir pieteikusies par mantinieci firmai, kas pastāvējusi līdz karam, un savā prasībā lūdz atjaunot īpašuma tiesības uz tās priekšgājējai piederējušo īpašumu.
Prasības pamatā ir Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru "Rīgas būvbiedrība" atzīta par akciju sabiedrības, kas pastāvējusi līdz 1940.gadam, tiesību un saistību pārmantotāju.
Pret šo tiesas spriedumu Augstākās tiesas (AT) Senātā protestu iesniedza ģenerālprokurors Jānis Maizītis, un Senāts atcēla spriedumu, ar kuru "Rīgas būvbiedrība" tika atzīta par iepriekšējās akciju sabiedrības mantinieci.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja "Rīgas būvbiedrības" padomes locekle Māra Beķere, AT Senāta sprieduma dēļ līdz ar lietas izskatīšanu pēc būtības tiks izskatīts arī jautājums par "Rīgas būvbiedrības" juridisko tiesību pārmantošanu. Prasībai tiesā ir iesniegti atbilstoši grozījumi.
Jautāta, vai "Rīgas būvbiedrība" joprojām pastāv uz savām tiesībām iegūt deviņus īpašumus Mežaparkā, Beķere norādīja, ka "prasība katrā gadījumā nav atsaukta". Sīkāk viņa lietu nekomentēja.
Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP) iepriekš pauda viedokli, ka "Rīgas būvbiedrības" prasība ir pretrunā ar likumu, tādēļ tiesai tā būtu jānoraida. "Zeme, uz kuru "Rīgas būvbiedrība" pretendē, ir Rīgas domes zeme," uzsvēra Krastiņš.
Pēc viņa domām, prasība "liecina par afēru, nevis par normālu tiesisku rīcību".
Lai gan "Rīgas būvbiedrības" prasību pēc tās iesniegšanas Rīgas apgabaltiesa nodrošināja, tomēr pērnā gada nogalē AT atcēla apķīlājumu zemes īpašumiem Ezermalas, Ķempes, Grāvju, Hamburgas, Lībekas, Gaujas, Rusova un Stendera ielā. Tiesa bija aizliegusi Rīgas domei, kas ir atbildētāja "Rīgas būvbiedrības" prasībā, atsavināt šos īpašumus, kā arī izmantot tos kā kompensācijas zemi.
Rīgas dome tolaik norādīja, ka aizliegums pašvaldībai rīkoties ar zemes īpašumiem, kas patlaban nav nostiprināti zemesgrāmatā, ir pretējs zemes reformu regulējošajiem tiesību aktiem Latvijā. Ar likumu noteikts, ka vienīgi pašvaldība ir tiesīga rīkoties ar īpašumiem, uz kuriem nav pieteicies neviens kādreizējo īpašnieku mantinieks.
Turklāt pēc 1939.gada, kad Vācijas pilsoņi, starp kuriem bijuši arī līdz 1940.gadam pastāvējušās "Rīgas būvbiedrības" amatpersonas, repatriēti, Rīgas pašvaldība izlēmusi nopirkt šīs sabiedrības akcijas, un tā kļuvusi par akcionāri.
Vairāki juristi iepriekš pauduši viedokli, ka par zemes mantošanu Mežaparkā lēmums, tāpat kā gadījumos ar Sarkanā Krusta un atsevišķu korporāciju īpašumiem, būtu jāpieņem Saeimai.
Pilsētas attīstības komiteja pērn lēma, ka vienu no Ezermalas ielas gruntsgabaliem varētu piedāvāt ASV - vēstniecības jaunās ēkas celtniecībai.
Pēc Krastiņa informācijas, neskatoties uz aizlieguma atcelšanu, nekādas darbības no Rīgas domes puses ar Mežaparka zemi nav veiktas. Viņš izteicās, ka arī ASV vēstniecība sakarā ar tiesvedību nolēmusi ieņemt nogaidošu pozīciju jautājumā par Mežaparka zemi.
Savukārt "Rīgas būvbiedrība" 12.augustā izplatītajā paziņojumā presei norāda, ka akcionāri neatkāpsies no iespējas tiesiskā ceļā pretendēt uz īpašumiem, kas tiem pienākas kā 1899.gadā dibinātās sabiedrības vēsturisko akcionāru mantiniekiem.
Sabiedrība pauž uzskatu, ka nav pamatots iepriekš paustais viedoklis, ka uz īpašumiem patlaban pretendē nevis vēsturisko akcionāru, bet gan akciju pārvaldītāju mantinieki, un norāda, ka par akcionāriem joprojām ir atzīstamas tikai tās personas, kas par tādām ierakstītas akcionāru sarakstā.
1940.gada 17.jūlijā pieņemtais lēmums, ar kuru veiktas izmaiņas "Rīgas būvbiedrībā", bijis nevis par akcionāru sastāva, bet gan par valdes nomaiņu, norāda "Rīgas būvbiedrība".
Tiesa šādu lēmumu pieņēma, to pamatojot ar "Rīgas būvbiedrības" prasības lietas sabiedrisko rezonansi.
Valsts intereses šajā lietā aizstāvēs Rīgas tiesas apgabalu prokuratūras pārstāvis.
Lietas izskatīšanu tiesa šodien atlika līdz 28.decembrim plkst.10.
LETA jau ziņoja, ka "Rīgas būvbiedrība", kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 2004.gada martā, ir pieteikusies par mantinieci firmai, kas pastāvējusi līdz karam, un savā prasībā lūdz atjaunot īpašuma tiesības uz tās priekšgājējai piederējušo īpašumu.
Prasības pamatā ir Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru "Rīgas būvbiedrība" atzīta par akciju sabiedrības, kas pastāvējusi līdz 1940.gadam, tiesību un saistību pārmantotāju.
Pret šo tiesas spriedumu Augstākās tiesas (AT) Senātā protestu iesniedza ģenerālprokurors Jānis Maizītis, un Senāts atcēla spriedumu, ar kuru "Rīgas būvbiedrība" tika atzīta par iepriekšējās akciju sabiedrības mantinieci.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja "Rīgas būvbiedrības" padomes locekle Māra Beķere, AT Senāta sprieduma dēļ līdz ar lietas izskatīšanu pēc būtības tiks izskatīts arī jautājums par "Rīgas būvbiedrības" juridisko tiesību pārmantošanu. Prasībai tiesā ir iesniegti atbilstoši grozījumi.
Jautāta, vai "Rīgas būvbiedrība" joprojām pastāv uz savām tiesībām iegūt deviņus īpašumus Mežaparkā, Beķere norādīja, ka "prasība katrā gadījumā nav atsaukta". Sīkāk viņa lietu nekomentēja.
Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP) iepriekš pauda viedokli, ka "Rīgas būvbiedrības" prasība ir pretrunā ar likumu, tādēļ tiesai tā būtu jānoraida. "Zeme, uz kuru "Rīgas būvbiedrība" pretendē, ir Rīgas domes zeme," uzsvēra Krastiņš.
Pēc viņa domām, prasība "liecina par afēru, nevis par normālu tiesisku rīcību".
Lai gan "Rīgas būvbiedrības" prasību pēc tās iesniegšanas Rīgas apgabaltiesa nodrošināja, tomēr pērnā gada nogalē AT atcēla apķīlājumu zemes īpašumiem Ezermalas, Ķempes, Grāvju, Hamburgas, Lībekas, Gaujas, Rusova un Stendera ielā. Tiesa bija aizliegusi Rīgas domei, kas ir atbildētāja "Rīgas būvbiedrības" prasībā, atsavināt šos īpašumus, kā arī izmantot tos kā kompensācijas zemi.
Rīgas dome tolaik norādīja, ka aizliegums pašvaldībai rīkoties ar zemes īpašumiem, kas patlaban nav nostiprināti zemesgrāmatā, ir pretējs zemes reformu regulējošajiem tiesību aktiem Latvijā. Ar likumu noteikts, ka vienīgi pašvaldība ir tiesīga rīkoties ar īpašumiem, uz kuriem nav pieteicies neviens kādreizējo īpašnieku mantinieks.
Turklāt pēc 1939.gada, kad Vācijas pilsoņi, starp kuriem bijuši arī līdz 1940.gadam pastāvējušās "Rīgas būvbiedrības" amatpersonas, repatriēti, Rīgas pašvaldība izlēmusi nopirkt šīs sabiedrības akcijas, un tā kļuvusi par akcionāri.
Vairāki juristi iepriekš pauduši viedokli, ka par zemes mantošanu Mežaparkā lēmums, tāpat kā gadījumos ar Sarkanā Krusta un atsevišķu korporāciju īpašumiem, būtu jāpieņem Saeimai.
Pilsētas attīstības komiteja pērn lēma, ka vienu no Ezermalas ielas gruntsgabaliem varētu piedāvāt ASV - vēstniecības jaunās ēkas celtniecībai.
Pēc Krastiņa informācijas, neskatoties uz aizlieguma atcelšanu, nekādas darbības no Rīgas domes puses ar Mežaparka zemi nav veiktas. Viņš izteicās, ka arī ASV vēstniecība sakarā ar tiesvedību nolēmusi ieņemt nogaidošu pozīciju jautājumā par Mežaparka zemi.
Savukārt "Rīgas būvbiedrība" 12.augustā izplatītajā paziņojumā presei norāda, ka akcionāri neatkāpsies no iespējas tiesiskā ceļā pretendēt uz īpašumiem, kas tiem pienākas kā 1899.gadā dibinātās sabiedrības vēsturisko akcionāru mantiniekiem.
Sabiedrība pauž uzskatu, ka nav pamatots iepriekš paustais viedoklis, ka uz īpašumiem patlaban pretendē nevis vēsturisko akcionāru, bet gan akciju pārvaldītāju mantinieki, un norāda, ka par akcionāriem joprojām ir atzīstamas tikai tās personas, kas par tādām ierakstītas akcionāru sarakstā.
1940.gada 17.jūlijā pieņemtais lēmums, ar kuru veiktas izmaiņas "Rīgas būvbiedrībā", bijis nevis par akcionāru sastāva, bet gan par valdes nomaiņu, norāda "Rīgas būvbiedrība".
