Strīdīgās apbūves novēršanai pašvaldību detālplānus iesaka apstiprināt ministrijās
Lai izvairītos no strīdīgām situācijām atsevišķu teritoriju apbūvē, pašvaldību izstrādātos detālplānus būtu jāapstiprina Vides ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, šodien piekrastes aizsardzībai veltītajā konferencē ieteica Saeimas deputāts Indulis Emsis.
Lai izvairītos no strīdīgām situācijām atsevišķu teritoriju apbūvē, pašvaldību izstrādātos detālplānus būtu jāapstiprina Vides ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, šodien piekrastes aizsardzībai veltītajā konferencē ieteica Saeimas deputāts Indulis Emsis.
Pašvaldību ieņēmumu pamatavots pašreiz ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis, tāpēc tām ir izdevīgi piesaistīt savām teritorijām turīgus iedzīvotājus. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Emsis atzina, ka pašreizējā likumdošanā nav kompensācijas mehānisma, lai izvairītos no piekrastes kāpu apbūves.
Deputāts arī uzskata, ka būvniecība piekrastes joslā būtu pieļaujama, tikai pārbūvējot jau esošas ēkas un nepaaugstinot piekrastes apbūves blīvumu. Savukārt pilsētās apbūve būtu pieļaujama, lai nekavētu to attīstību.
Līdzīgu uzskatu pauda Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris, norādot, ka apdzīvotajās vietās apbūve būtu jāveic saskaņā ar būvniecības principiem, savukārt piekrastes zona no apbūves būtu jāpasargā
Emsis arī uzskata, ka, izstrādājot nacionālo plānojumu, tajā būtu strikti nosakāms, vai konkrētajā reģionā ir pieļaujama piekrastes apbūve. Savukārt pašvaldību detālplānojumam jābūt saskaņotam ar nacionālo plānojumu.
Kā ziņots, Saeima šomēnes atbalstīja grozījumus Teritorijas plānošanas likumā, par gadu atvirzot Nacionālā plānojuma izstrādes termiņu - līdz 2004.gada 31.decembrim. Iepriekš likuma pārejas noteikumos atzīmētie termiņi visu līmeņu plānojumu izstrādei un saskaņošanai tika atzīti par neizpildāmiem.
Šodien pirms Latvijas Zilā karoga žūrijas sēdes notiek konference par piekrastes aizsardzību Latvijā, kuras mērķis ir gūt ieskatu dažādos viedokļos par piekrastes aizsardzības jautājumu risināšanu un perspektīvām, kā arī rosināt sadarbību starp dažādām institūcijām un organizācijām piekrastes aizsardzības sfērā.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
Pašvaldību ieņēmumu pamatavots pašreiz ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis, tāpēc tām ir izdevīgi piesaistīt savām teritorijām turīgus iedzīvotājus. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Emsis atzina, ka pašreizējā likumdošanā nav kompensācijas mehānisma, lai izvairītos no piekrastes kāpu apbūves.
Deputāts arī uzskata, ka būvniecība piekrastes joslā būtu pieļaujama, tikai pārbūvējot jau esošas ēkas un nepaaugstinot piekrastes apbūves blīvumu. Savukārt pilsētās apbūve būtu pieļaujama, lai nekavētu to attīstību.
Līdzīgu uzskatu pauda Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris, norādot, ka apdzīvotajās vietās apbūve būtu jāveic saskaņā ar būvniecības principiem, savukārt piekrastes zona no apbūves būtu jāpasargā
Emsis arī uzskata, ka, izstrādājot nacionālo plānojumu, tajā būtu strikti nosakāms, vai konkrētajā reģionā ir pieļaujama piekrastes apbūve. Savukārt pašvaldību detālplānojumam jābūt saskaņotam ar nacionālo plānojumu.
Kā ziņots, Saeima šomēnes atbalstīja grozījumus Teritorijas plānošanas likumā, par gadu atvirzot Nacionālā plānojuma izstrādes termiņu - līdz 2004.gada 31.decembrim. Iepriekš likuma pārejas noteikumos atzīmētie termiņi visu līmeņu plānojumu izstrādei un saskaņošanai tika atzīti par neizpildāmiem.
Šodien pirms Latvijas Zilā karoga žūrijas sēdes notiek konference par piekrastes aizsardzību Latvijā, kuras mērķis ir gūt ieskatu dažādos viedokļos par piekrastes aizsardzības jautājumu risināšanu un perspektīvām, kā arī rosināt sadarbību starp dažādām institūcijām un organizācijām piekrastes aizsardzības sfērā.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA