Stuklis: biokurināmā izmantošana elektroenerģijas ražošanai bez koģenerācijas - neprāts un zaļo ideju zaimošana
Foto: Stuklis: biokurināmā izmantošana elektroenerģijas ražošanai bez koģenerācijas - neprāts un zaļo ideju zaimošana
Jaunai cietā kurināmā elektrostacijai ar Latvijas koksni būtu par maz. Šādu viedokli laikrakstam "Dienas Bizness" pauž Pasaules enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas loceklis Ilmārs Stuklis.
Jaunai cietā kurināmā elektrostacijai ar Latvijas koksni būtu par maz. Šādu viedokli laikrakstam "Dienas Bizness" pauž Pasaules enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas loceklis Ilmārs Stuklis.
"Daudzi cenšas rozā gaismā saskatīt Latvijas enerģētisko nākotni, piedāvājot divas ieplānotās lieljaudas elektrostacijas darbināt ar kūdru, koksni un tās atliekām, biomasu vai cita veida kurināmo. Bieži šie viedokļi jau pēc būtības ir maldinoši, apzināti vai aiz nezināšanas tiek dezinformēti lasītāji, apgalvojot, ka, piemēram, koksnes un tās atlieku apjoms mūsu valstij ir pietiekams divu šādu elektrostaciju nodrošināšanai ar kurināmo," uzsver eksperts.
Latvijas koksnes ir krietni par maz arī vienas elektrostacijas ar jaudu 400 megavati (MW) darbības nodrošināšanai, ņemot vērā siltumenerģijas patēriņu Latvijā, kura ražošanai vispirms ir izmantojams vietējais kurināmais.
Otrkārt, ar koksni darbināmas efektīgas elektrostacijas ražošanas procesā tiek paredzēts lietderīgi izmantot arī siltumu, kura ir 2-3 reizes vairāk nekā elektroenerģijas. Proti, tikai 30% no visa saražotā apjoma ir elektroenerģija, pārējais ir siltums un ap 10% zudumi.
"Darbināt šāda apjoma elektrostaciju un pārpalikušo siltumu vienkārši izpūst gaisā ir absurds, apzinoties, ka kurināmā valstī pietrūks siltuma ražošanai," uzsver Stuklis.
Viņš uzsver, ka ir koksnes izmantošanas atbalstītājs, taču siltuma ieguvei tā būtu izmantojama tuvumā kurināmā ieguves vietām - mazpilsētās, lauku sētās, kā arī relatīvi nelielās koģenerācijās stacijās.
"Biokurināmā izmantošana elektroenerģijas ražošanai bez lietderīgas siltumenerģijas ražošanas koģenerācijā būtu neprāts un zaļo ideju zaimošana," brīdina Pasaules enerģijas padomes pārstāvis.
"Daudzi cenšas rozā gaismā saskatīt Latvijas enerģētisko nākotni, piedāvājot divas ieplānotās lieljaudas elektrostacijas darbināt ar kūdru, koksni un tās atliekām, biomasu vai cita veida kurināmo. Bieži šie viedokļi jau pēc būtības ir maldinoši, apzināti vai aiz nezināšanas tiek dezinformēti lasītāji, apgalvojot, ka, piemēram, koksnes un tās atlieku apjoms mūsu valstij ir pietiekams divu šādu elektrostaciju nodrošināšanai ar kurināmo," uzsver eksperts.
Latvijas koksnes ir krietni par maz arī vienas elektrostacijas ar jaudu 400 megavati (MW) darbības nodrošināšanai, ņemot vērā siltumenerģijas patēriņu Latvijā, kura ražošanai vispirms ir izmantojams vietējais kurināmais.
Otrkārt, ar koksni darbināmas efektīgas elektrostacijas ražošanas procesā tiek paredzēts lietderīgi izmantot arī siltumu, kura ir 2-3 reizes vairāk nekā elektroenerģijas. Proti, tikai 30% no visa saražotā apjoma ir elektroenerģija, pārējais ir siltums un ap 10% zudumi.
"Darbināt šāda apjoma elektrostaciju un pārpalikušo siltumu vienkārši izpūst gaisā ir absurds, apzinoties, ka kurināmā valstī pietrūks siltuma ražošanai," uzsver Stuklis.
Viņš uzsver, ka ir koksnes izmantošanas atbalstītājs, taču siltuma ieguvei tā būtu izmantojama tuvumā kurināmā ieguves vietām - mazpilsētās, lauku sētās, kā arī relatīvi nelielās koģenerācijās stacijās.
"Biokurināmā izmantošana elektroenerģijas ražošanai bez lietderīgas siltumenerģijas ražošanas koģenerācijā būtu neprāts un zaļo ideju zaimošana," brīdina Pasaules enerģijas padomes pārstāvis.
