Šveices un britu uzņēmumu grupa gatava Rīgā būvēt multifunkcionālo halli 22 miljonu ASV dolāru vērtībā
SIA "Metāla būvju sistēmas" pārstāvētā Šveices un Lielbritānijas uzņēmumu grupa ir gatava Rīgā uzbūvēt multifunkcionālo halli 22 miljonu ASV dolāru jeb 14 036 000 latu vērtībā.
Šodien projekta prezentācijā SIA "Metāla būvju sistēmas" direktors Jānis Brinkmanis un Šveices kompānijas "Maple Leaf Stadiums" pārstāvis Alfrēds Čanens informēja, ka projekta, kas paredz apbūvēt bijušo hipodroma teritoriju - laukumu starp Skanstes un Grostonas ielu, kopējā vērtība ir 60 - 80 miljoni ASV dolāru (38,28 - 51,04 miljoni latu).
Par 22 miljoniem ASV dolāru tiktu izbūvēta multifunkcionāla halle 12 000 skatītāju vietām, kurā varētu notikt 2006.gada pasaules hokeja čempionāts, kā arī treniņu halle, bet projekts kopumā paredz 27 hektārus lielo laukumu apbūvēt arī ar veikaliem, viesnīcām, baseiniem un citiem objektiem.
Arēna, kas aizņemtu četrus hektārus, būtu multifunkcionāla, un tajā varētu notikt daudzu sporta veidu sacensības, koncerti, izstādes un citi pasākumi. Kompleksā ietilpst arī restorāni, naktsklubs, peldbaseini, lielveikali, kinoteātri, biroju ēka, privātmāju puduris, viesnīca, autostāvvietas un citi objekti. Visu minēto būvju izbūvi gan nav paredzēts noslēgt līdz pasaules hokeja čempionāta norisei.
Saskaņā ar Šveices un britu uzņēmēju plāniem arēnas projektēšana un infrastruktūras izbūve varētu sākties 2002.gada beigās, 2003.gada sākumā. 2004.gada aprīlī paredzēts sākt multifunkcionālās halles būvi, kura tiktu noslēgta 2005.gada jūlijā vai augustā.
Šveices un Lielbritānijas uzņēmumu grupā ietilpst "Maple Leaf Stadiums", Lielbritānijas kompānija "Planet Ice", Šveices kompānija "B+R Events", kā arī Lielbritānijas kompānija "Atlas Ward Building Systems". "Maple Leaf Stadiums" ir ASV un Kanādas kompānijas "Cimco Lewis" pārstāvis Eiropā.
"Maple Leaf Stadiums" ir specializējusies ledus un multifunkcionālu haļļu projektēšanā un celtniecībā, kompānija ir būvējusi četras halles Eiropā, projektējusi astoņas Eiropas arēnas, piegādājusi specializētās iekārtas piecām Eiropas hallēm, līdzdarbojusies vēl vairāku arēnu būvniecībā. Šobrīd kompānija īsteno arēnas būvniecības projektu Cēsīs.
Kompānija "Cimco Lewis" ir piedalījusies aptuveni 4000 arēnu celtniecībā, "Maple Leaf Stadiums" Eiropā pārdod šīs kompānijas specializētās, piemēram, saldēšanas, iekārtas.
"Planet Ice" ir nekustamo īpašumu apsaimniekošanas kompānija, kas specializējusies tieši ledus arēnu pārvaldē, "B+R Events" nodarbojas ar dažādu sporta un izklaides pasākumu organizāciju, bet "Atlas Ward Building Systems", kuras dīleri Latvijā ir "Metāla būvju sistēmas", projektē un izstrādā liellaiduma konstrukcijas.
Projekts ir privāto investoru finansēts, halles būvniecībai būtu nepieciešama valsts un pašvaldības līdzdalība infrastruktūras izveidē. Kā atzina projekta pieteicēji, zemes gabals, uz kura tiktu būvēta arēna un ēku komplekss, varētu palikt pašvaldības īpašumā un projekta īstenotāji to nomātu.
Tāpat SIA "Metāla būvju sistēmas" pārstāvētajai uzņēmēju grupai nebūtu nepieciešamas nodokļu atlaides, jo to piemērošana nebūtu iespējama, ņemot vērā Eiropas Savienības likumdošanu. Kā norādīja Brinkmanis, jau tagad Latvijas likumdošana nosaka, ka importētajiem materiāliem, kas tiek ieguldīti pamatlīdzekļos, netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
Projekta pieteicēji arī ir sākuši sarunas ar britu investoru grupu, kas varētu piedalīties projekta īstenošanā, tomēr tās pagaidām ir apgrūtinātas, jo līdz šim nav bijuši skaidri projekta nosacījumi. "Metāla būvju sistēmas" pārstāvētā uzņēmumu grupa ir gatava pildīt 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīcības komitejas prasību garantēt arēnas izbūvi ar depozītu, kuru varētu veidot nevis banku garantijas, bet pašu projekta īstenotāju līdzekļi.
Kā uzsvēra Brinkmanis, projekta pieteicēji labi apzinās situāciju, kas radās ar Čehiju, kur arēnas projekta īstenotāji nebija aprēķinājuši savas iespējas, tāpēc pasaules hokeja čempionātu nācās pārcelt uz Somiju. Kā skaidroja "Metāla būvju sistēmas" vadītājs, projekts ir izstrādāts, ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju.
Iecerētās arēnas būvniecībā lielākoties piedalītos Latvijas uzņēmēji, informēja Čanens. Arēnu iecerēts būvēt, izmantojot ekoloģiski pieņemamus materiālus, tās izmantošana būtu lēta. Arēna atbilstu Starptautiskās hokeja federācijas prasībām, tehnoloģiskās iekārtas būtu atbilstošas Nacionālās hokeja līgas standartiem.
Projekts izstrādāts, pieņemot, ka arēnas aizpildījums varētu būt 50 pasākumi gadā. Kā atzina Brinkmanis, haļļu bizness ir ar zemu peļņas līmeni, tāpēc ir ļoti būtiski projektā ietvert precīzus aprēķinus. Šveices un Lielbritānijas uzņēmumu grupa ir gatava projektēt, būvēt un ilgstoši apsaimniekot multifunkcionālo halli.
Komentējot Šveices un Lielbritānijas uzņēmēju grupas piedāvātā projekta priekšrocības, Brinkmanis norādīja, ka tā ir ievērojamā pieredze šādu objektu būvniecībā, tas, ka projekts ir pilnībā privāti finansēts.
"Metāla būvju sistēmas" un tās pārstāvētā uzņēmumu grupa nav norūpējusies par konkurentu SIA "Multihalles" sastāvu, kurā ir ne tikai sabiedrībā pazīstami cilvēki - Ojārs Kehris, Ivars Kalvišķis, Guntis Indriksons -, bet arī Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans. Kā skaidroja Brinkmanis, lēmumu par projekta īstenotājiem pieņems rīcības komiteja.
Skaidrojot vēlās pieteikšanās iemeslus, Brinkmanis norādīja, ka informācija par projektu netika sniegta oficiālā, starptautiskā līmenī, tomēr Šveices un Lielbritānijas uzņēmumu grupa, neskatoties uz novēloto informācijas iegūšanu, izšķīrusies par piedalīšanos konkursā, jo ir "vienkārši jāpiedalās".
Prezentācijas ietvaros Brinkmanis un Čanens demonstrēja elektroniski izveidotu arēnas un ēku kompleksa projektu. Prezentācijā gan rīcības komiteja un Latvijas Hokeja federācija nebija pārstāvētas augstākajā līmenī.
Kā ziņots, galīgais lēmums par lielās halles izvēli tiks pieņemts Ministru prezidenta Andra Bērziņa vadītās 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīcības komitejas sēdē 15.aprīlī, kad tiks izvērtēti SIA "Multihalle" un Somijas kompānijas "JHC Arena Holding Oy Ltd." (JHC) projekts, ASV kompānijas "IMS Studio 6" projekts, kā arī "Metāla būvju sistēmas" pārstāvētās ārvalstu uzņēmēju grupas priekšlikums.
2002.gada maijā Latvijas Hokeja federācijai jāsniedz ziņojums Starptautiskajai hokeja federācijai par projekta īstenotāju un zemes gabala izvēli.
Rīcības komitejas sēdē šā gada 8.martā, izskatot priekšlikumus 2006.gada pasaules hokeja čempionāta mazās halles izvietošanai, par ekonomiski izdevīgāko risinājumu tika atzīta "Skonto" olimpiskās halles piemērošana šim mērķim.
Šā gada 3.janvārī rīcības komiteja par piemērotāko vietu lielajai hallei atzina bijušo hipodroma teritoriju - laukumu starp Skanstes un Grostonas ielu.
Pasaules čempionāts hokejā 2006.gadā notiks Rīgā, un tā vajadzībām Rīgā jāuzceļ divas ledus halles ar 6000 un 12 000 skatītāju vietu. Atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ņemot vērā drošības un transporta plūsmu jautājumu, mazā halle nedrīkstētu atrasties tuvu lielajai.
Savus projektus lielās halles projektiem prezentējušas Ojāram Kehrim, Ivaram Kalvišķim, Guntim Indriksonam un Kirovam Lipmanam piederošā "Multihalle" kopā ar Somijas kompāniju JHC, kā arī ASV kompānija "IMS Studio 6".
JHC projekts, kura izstrāde pilnībā tiks noslēgta pēc pusotra mēneša, paredz multifunkcionālas halles ar 12 000 skatītāju vietu būvniecību, arēnas izmaksas būtu 30 - 35 miljoni eiro (16,83 - 19,635 miljoni latu). Projekts iecerēts kā privāta iniciatīva, kuru valsts varētu atbalstīt ar nepieciešamās zemes iegādes un nodokļu atlaidēm.
Savukārt "IMS Studio 6" pieteica savu kandidatūru hokeja halles celtniecībai Rīgā, šajā projektā piedāvājot investēt līdz 400 miljoniem ASV dolāru jeb ap 255,6 miljoniem latu. "IMS Studio 6", realizējot šo projektu, strādātu pēc BOT principa, kas nozīmē uzcelt, darboties un pārnest līdzekļus. Pēc šī principa Rīgas halles projektam būtu nepieciešams aptuveni 15 gadu amortizācijas periods, kurā tiktu atpelnītas ieguldītās investīcijas, bet vēl nākamajos aptuveni 15 gados no kompleksa gūtu peļņu.
JHC vadītājs Harri Harkimo atzina, ka Rīgā varētu būt tikai viena multifunkcionāla halle. Savukārt Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis, ekonomikas ministrs, rīcības komitejas loceklis Aigars Kalvītis sola, ka Latvijas Hokeja federācija nekādā gadījumā neizvēlēsies projekta īstenotāju bez stingrām garantijām, ka halle tiks uzbūvēta.
Kā solīja valdības pārstāvis, netiks pieļauta situācija, kurā nokļuva Čehija, kas ieguva tiesības 2003.gadā rīkot pasaules hokeja čempionātu, bet vēlāk nespēja izpildīt saistības un čempionāts tika pārcelts uz Somiju.
Kā ziņots, rīcības komiteju 2006.gada pasaules čempionāta hokejā organizēšanai 2001.gada 15.oktobrī izveidoja valdība. Atbildīgo institūciju vada Ministru prezidents.
Komitejā iekļauti finansu ministrs Gundars Bērziņš, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, ekonomikas ministrs, Rīgas domes, Latvijas Hokeja federācijas, AS "Aldaris", SIA "Invest Rīga", SIA "Birojs 2000" un Sporta pārvaldes vadītāji. Rīcības komiteja pilnvarota parakstīt visus dokumentus, kas saistīti ar 2006.gada pasaules čempionāta hokejā organizēšanu.
Pērn 15.oktobrī Starptautiskās hokeja federācijas prezidents Renē Fāzels un federācijas ģenerālsekretārs Jans Ake Advinsons ar Latvijas Ministru prezidentu, Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru un Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Kirovu Lipmanu parakstīja priekšlīgumu par 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Rīgā.
Pirms līguma parakstīšanas jautājumu par 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Rīgā ārkārtas sēdē izskatīja valdība, oficiāli izveidojot čempionāta rīcības komiteju, kā arī akceptējot priekšlīgumu.
Priekšlīgumā Latvija atzīst Starptautiskās hokeja federācijas tiesības uz pasaules čempionātu organizēšanu, kā arī federācijas komerciālo partneru "CWL" ekskluzīvās tiesības uz reklāmu, televīziju, tirdzniecību un internetu saistībā ar pasākumu. Latvija uzņemas uzbūvēt jaunu hokeja halli ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms pasākuma, 2003.gada janvārī jābūt izvēlētai čempionāta norises vietai un 2003.gada aprīlī jāsagatavo ziņojums par projekta izpildi, kas tiks parakstīts 2004.gada aprīlī.
Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA
Par 22 miljoniem ASV dolāru tiktu izbūvēta multifunkcionāla halle 12 000 skatītāju vietām, kurā varētu notikt 2006.gada pasaules hokeja čempionāts, kā arī treniņu halle, bet projekts kopumā paredz 27 hektārus lielo laukumu apbūvēt arī ar veikaliem, viesnīcām, baseiniem un citiem objektiem.
Arēna, kas aizņemtu četrus hektārus, būtu multifunkcionāla, un tajā varētu notikt daudzu sporta veidu sacensības, koncerti, izstādes un citi pasākumi. Kompleksā ietilpst arī restorāni, naktsklubs, peldbaseini, lielveikali, kinoteātri, biroju ēka, privātmāju puduris, viesnīca, autostāvvietas un citi objekti. Visu minēto būvju izbūvi gan nav paredzēts noslēgt līdz pasaules hokeja čempionāta norisei.
Saskaņā ar Šveices un britu uzņēmēju plāniem arēnas projektēšana un infrastruktūras izbūve varētu sākties 2002.gada beigās, 2003.gada sākumā. 2004.gada aprīlī paredzēts sākt multifunkcionālās halles būvi, kura tiktu noslēgta 2005.gada jūlijā vai augustā.
Šveices un Lielbritānijas uzņēmumu grupā ietilpst "Maple Leaf Stadiums", Lielbritānijas kompānija "Planet Ice", Šveices kompānija "B+R Events", kā arī Lielbritānijas kompānija "Atlas Ward Building Systems". "Maple Leaf Stadiums" ir ASV un Kanādas kompānijas "Cimco Lewis" pārstāvis Eiropā.
"Maple Leaf Stadiums" ir specializējusies ledus un multifunkcionālu haļļu projektēšanā un celtniecībā, kompānija ir būvējusi četras halles Eiropā, projektējusi astoņas Eiropas arēnas, piegādājusi specializētās iekārtas piecām Eiropas hallēm, līdzdarbojusies vēl vairāku arēnu būvniecībā. Šobrīd kompānija īsteno arēnas būvniecības projektu Cēsīs.
Kompānija "Cimco Lewis" ir piedalījusies aptuveni 4000 arēnu celtniecībā, "Maple Leaf Stadiums" Eiropā pārdod šīs kompānijas specializētās, piemēram, saldēšanas, iekārtas.
"Planet Ice" ir nekustamo īpašumu apsaimniekošanas kompānija, kas specializējusies tieši ledus arēnu pārvaldē, "B+R Events" nodarbojas ar dažādu sporta un izklaides pasākumu organizāciju, bet "Atlas Ward Building Systems", kuras dīleri Latvijā ir "Metāla būvju sistēmas", projektē un izstrādā liellaiduma konstrukcijas.
Projekts ir privāto investoru finansēts, halles būvniecībai būtu nepieciešama valsts un pašvaldības līdzdalība infrastruktūras izveidē. Kā atzina projekta pieteicēji, zemes gabals, uz kura tiktu būvēta arēna un ēku komplekss, varētu palikt pašvaldības īpašumā un projekta īstenotāji to nomātu.
Tāpat SIA "Metāla būvju sistēmas" pārstāvētajai uzņēmēju grupai nebūtu nepieciešamas nodokļu atlaides, jo to piemērošana nebūtu iespējama, ņemot vērā Eiropas Savienības likumdošanu. Kā norādīja Brinkmanis, jau tagad Latvijas likumdošana nosaka, ka importētajiem materiāliem, kas tiek ieguldīti pamatlīdzekļos, netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
Projekta pieteicēji arī ir sākuši sarunas ar britu investoru grupu, kas varētu piedalīties projekta īstenošanā, tomēr tās pagaidām ir apgrūtinātas, jo līdz šim nav bijuši skaidri projekta nosacījumi. "Metāla būvju sistēmas" pārstāvētā uzņēmumu grupa ir gatava pildīt 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīcības komitejas prasību garantēt arēnas izbūvi ar depozītu, kuru varētu veidot nevis banku garantijas, bet pašu projekta īstenotāju līdzekļi.
Kā uzsvēra Brinkmanis, projekta pieteicēji labi apzinās situāciju, kas radās ar Čehiju, kur arēnas projekta īstenotāji nebija aprēķinājuši savas iespējas, tāpēc pasaules hokeja čempionātu nācās pārcelt uz Somiju. Kā skaidroja "Metāla būvju sistēmas" vadītājs, projekts ir izstrādāts, ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju.
Iecerētās arēnas būvniecībā lielākoties piedalītos Latvijas uzņēmēji, informēja Čanens. Arēnu iecerēts būvēt, izmantojot ekoloģiski pieņemamus materiālus, tās izmantošana būtu lēta. Arēna atbilstu Starptautiskās hokeja federācijas prasībām, tehnoloģiskās iekārtas būtu atbilstošas Nacionālās hokeja līgas standartiem.
Projekts izstrādāts, pieņemot, ka arēnas aizpildījums varētu būt 50 pasākumi gadā. Kā atzina Brinkmanis, haļļu bizness ir ar zemu peļņas līmeni, tāpēc ir ļoti būtiski projektā ietvert precīzus aprēķinus. Šveices un Lielbritānijas uzņēmumu grupa ir gatava projektēt, būvēt un ilgstoši apsaimniekot multifunkcionālo halli.
Komentējot Šveices un Lielbritānijas uzņēmēju grupas piedāvātā projekta priekšrocības, Brinkmanis norādīja, ka tā ir ievērojamā pieredze šādu objektu būvniecībā, tas, ka projekts ir pilnībā privāti finansēts.
"Metāla būvju sistēmas" un tās pārstāvētā uzņēmumu grupa nav norūpējusies par konkurentu SIA "Multihalles" sastāvu, kurā ir ne tikai sabiedrībā pazīstami cilvēki - Ojārs Kehris, Ivars Kalvišķis, Guntis Indriksons -, bet arī Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans. Kā skaidroja Brinkmanis, lēmumu par projekta īstenotājiem pieņems rīcības komiteja.
Skaidrojot vēlās pieteikšanās iemeslus, Brinkmanis norādīja, ka informācija par projektu netika sniegta oficiālā, starptautiskā līmenī, tomēr Šveices un Lielbritānijas uzņēmumu grupa, neskatoties uz novēloto informācijas iegūšanu, izšķīrusies par piedalīšanos konkursā, jo ir "vienkārši jāpiedalās".
Prezentācijas ietvaros Brinkmanis un Čanens demonstrēja elektroniski izveidotu arēnas un ēku kompleksa projektu. Prezentācijā gan rīcības komiteja un Latvijas Hokeja federācija nebija pārstāvētas augstākajā līmenī.
Kā ziņots, galīgais lēmums par lielās halles izvēli tiks pieņemts Ministru prezidenta Andra Bērziņa vadītās 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīcības komitejas sēdē 15.aprīlī, kad tiks izvērtēti SIA "Multihalle" un Somijas kompānijas "JHC Arena Holding Oy Ltd." (JHC) projekts, ASV kompānijas "IMS Studio 6" projekts, kā arī "Metāla būvju sistēmas" pārstāvētās ārvalstu uzņēmēju grupas priekšlikums.
2002.gada maijā Latvijas Hokeja federācijai jāsniedz ziņojums Starptautiskajai hokeja federācijai par projekta īstenotāju un zemes gabala izvēli.
Rīcības komitejas sēdē šā gada 8.martā, izskatot priekšlikumus 2006.gada pasaules hokeja čempionāta mazās halles izvietošanai, par ekonomiski izdevīgāko risinājumu tika atzīta "Skonto" olimpiskās halles piemērošana šim mērķim.
Šā gada 3.janvārī rīcības komiteja par piemērotāko vietu lielajai hallei atzina bijušo hipodroma teritoriju - laukumu starp Skanstes un Grostonas ielu.
Pasaules čempionāts hokejā 2006.gadā notiks Rīgā, un tā vajadzībām Rīgā jāuzceļ divas ledus halles ar 6000 un 12 000 skatītāju vietu. Atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ņemot vērā drošības un transporta plūsmu jautājumu, mazā halle nedrīkstētu atrasties tuvu lielajai.
Savus projektus lielās halles projektiem prezentējušas Ojāram Kehrim, Ivaram Kalvišķim, Guntim Indriksonam un Kirovam Lipmanam piederošā "Multihalle" kopā ar Somijas kompāniju JHC, kā arī ASV kompānija "IMS Studio 6".
JHC projekts, kura izstrāde pilnībā tiks noslēgta pēc pusotra mēneša, paredz multifunkcionālas halles ar 12 000 skatītāju vietu būvniecību, arēnas izmaksas būtu 30 - 35 miljoni eiro (16,83 - 19,635 miljoni latu). Projekts iecerēts kā privāta iniciatīva, kuru valsts varētu atbalstīt ar nepieciešamās zemes iegādes un nodokļu atlaidēm.
Savukārt "IMS Studio 6" pieteica savu kandidatūru hokeja halles celtniecībai Rīgā, šajā projektā piedāvājot investēt līdz 400 miljoniem ASV dolāru jeb ap 255,6 miljoniem latu. "IMS Studio 6", realizējot šo projektu, strādātu pēc BOT principa, kas nozīmē uzcelt, darboties un pārnest līdzekļus. Pēc šī principa Rīgas halles projektam būtu nepieciešams aptuveni 15 gadu amortizācijas periods, kurā tiktu atpelnītas ieguldītās investīcijas, bet vēl nākamajos aptuveni 15 gados no kompleksa gūtu peļņu.
JHC vadītājs Harri Harkimo atzina, ka Rīgā varētu būt tikai viena multifunkcionāla halle. Savukārt Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis, ekonomikas ministrs, rīcības komitejas loceklis Aigars Kalvītis sola, ka Latvijas Hokeja federācija nekādā gadījumā neizvēlēsies projekta īstenotāju bez stingrām garantijām, ka halle tiks uzbūvēta.
Kā solīja valdības pārstāvis, netiks pieļauta situācija, kurā nokļuva Čehija, kas ieguva tiesības 2003.gadā rīkot pasaules hokeja čempionātu, bet vēlāk nespēja izpildīt saistības un čempionāts tika pārcelts uz Somiju.
Kā ziņots, rīcības komiteju 2006.gada pasaules čempionāta hokejā organizēšanai 2001.gada 15.oktobrī izveidoja valdība. Atbildīgo institūciju vada Ministru prezidents.
Komitejā iekļauti finansu ministrs Gundars Bērziņš, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, ekonomikas ministrs, Rīgas domes, Latvijas Hokeja federācijas, AS "Aldaris", SIA "Invest Rīga", SIA "Birojs 2000" un Sporta pārvaldes vadītāji. Rīcības komiteja pilnvarota parakstīt visus dokumentus, kas saistīti ar 2006.gada pasaules čempionāta hokejā organizēšanu.
Pērn 15.oktobrī Starptautiskās hokeja federācijas prezidents Renē Fāzels un federācijas ģenerālsekretārs Jans Ake Advinsons ar Latvijas Ministru prezidentu, Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru un Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Kirovu Lipmanu parakstīja priekšlīgumu par 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Rīgā.
Pirms līguma parakstīšanas jautājumu par 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Rīgā ārkārtas sēdē izskatīja valdība, oficiāli izveidojot čempionāta rīcības komiteju, kā arī akceptējot priekšlīgumu.
Priekšlīgumā Latvija atzīst Starptautiskās hokeja federācijas tiesības uz pasaules čempionātu organizēšanu, kā arī federācijas komerciālo partneru "CWL" ekskluzīvās tiesības uz reklāmu, televīziju, tirdzniecību un internetu saistībā ar pasākumu. Latvija uzņemas uzbūvēt jaunu hokeja halli ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms pasākuma, 2003.gada janvārī jābūt izvēlētai čempionāta norises vietai un 2003.gada aprīlī jāsagatavo ziņojums par projekta izpildi, kas tiks parakstīts 2004.gada aprīlī.
Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA