Svinīgi atklāj daļu atjaunotās RVR - metālu distribūcijas centru
"Rīgas vagonbūves rūpnīcas" (RVR) jaunais īpašnieks - AS "Severstallat" - šodien svinīgi atklāja daļu atjaunotās RVR - metālu distribūcijas centru.
"Rīgas vagonbūves rūpnīcas" (RVR) jaunais īpašnieks - AS "Severstallat" - šodien svinīgi atklāja daļu atjaunotās RVR - metālu distribūcijas centru.
Svinīgajā ceremonijā piedalījās Ministru prezidents Andris Bērziņš, Krievijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs, Rīgas domes amatpersonas - vicemērs Sergejs Dolgopolovs un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Guntis Pilsums.
Ministru prezidents atklāšanas ceremonijas laikā atcerējās, ka pēdējo reizi RVR apmeklējis 1984.gadā, un kopš tā laika rūpnīcā daudz kas noticis. "Apbrīnoju drosmi, ko parādījusi kompānija ["Severstallat"], uzņemoties atbildību par tik lielu teritoriju un tās attīstību," sacīja Bērziņš.
Latvijas valdības vadītājs pauda cerību, ka rūpnīcas attīstību atbalstīs Rīgas pilsēta un ražotnes izstrādājumi būs pievilcīgi Latvijas kaimiņvalstīm. "Galvenais, lai būtu daudz darbavietu, tad būs daudz labu nodokļu maksātāju," jokojot norādīja premjers.
Savukārt Krievijas vēstnieks Latvijā pastāstīja, ka ar slaveno rūpnīcu iepazinies no vēstures grāmatām. "Ļoti skumji bija uzzināt, ka šī rūpnīca uz laiku savu vēsturi pārtrauca. Ļoti patīkami, ka ir drosmīgi cilvēki, kuri ķērās pie rūpnīcas atjaunošanas," sacīja Studeņņikovs.
Vēstnieks pauda gandarījumu, ka RVR atjaunošanā ar līdzekļiem un intelektuālo potenciālu piedalās viena no vadošajām Krievijas kompānijām "Severstaļ".
"Tā ir ļoti laba Latvijas un Krievijas uzņēmēju sadarbības forma, kas ir balstīta uz savstarpējiem izdevīguma principiem, kuri atbilst "Severstaļ" Krievijas un Latvijas interesēm," norādīja vēstnieks.
Savukārt Rīgas mēra vietnieks RVR īpašniekiem apsolīja pilnīgu pilsētas atbalstu, uz ko "Severstallat" vadība jokojot atbildēja, ka par velti glabās pilsētai piederošo Pētera I pieminekli.
Krievijas tirdzniecības atašejs Latvijā Jevgēņijs Tihonovs uzsvēra, ka RVR atjaunošana ir ļoti nozīmīga Latvijas un Krievijas ekonomiskajai sadarbībai. Daļu savas uzrunas atašejs pat norunāja latviešu valodā.
"Severstaļ" realizācijas direktors Dimitrijs Goroškovs pauda gandarījumu par iespēju "Čerepovecas" rūpnīcas pieredzi ieguldīt RVR.
"Esam šeit nākuši ar nopietniem nolūkiem un uz ilgu laiku," sacīja "Severstallat" mātes uzņēmuma, kas atzīts par labāko Krievijas eksportētāju uzņēmumu pērn, pārstāvis. Investīcijas Latvijā esot lielākās "Severstaļ" investīcijas ārvalstīs.
RVR atjaunošanas otrajā etapā līdz nākamā gada 1.janvārim paredzēts izveidot metālapstrādes centru, lai ražotu 10 000 tonnu dažādu metāla izstrādājumu mēnesī, bet trešajā posmā sāks pētīt iespējas atjaunot RVR vagonbūvi.
Metālu distribūcijas centrs ir "Metālu tehnoloģiskā parka" būvniecības pirmā kārta. Plānots, ka jaunizveidotā centra apgrozījums sasniegs vairāk nekā 10 000 tonnu metāla produkcijas mēnesī un būs viens no lielākajiem šāda profila uzņēmumiem Baltijas valstīs.
"Metālu tehnoloģiskā parka" izbūves nākamajās kārtās līdztekus metālu distribūcijas un tirdzniecības bāzei paredzēts attīstīt mūsdienīgu metālapstrādes servisa centru, kas nodarbotos ar metālu pirmapstrādi un sagatavošanu atbilstoši klienta vajadzībām.
RVR atjaunošanas pirmajā posmā "Severstallat" investējis 5,7 miljonus ASV dolāru. Atjaunoti vairāki RVR cehi un modernizēta satiksmes infrastruktūra, nomainīti sliežu ceļi.
Kopumā plānots RVR atjaunošanā investēt 8,7 miljonus ASV dolāru, radot aptuveni 500 jaunas darba vietas. Šobrīd "Severstallat" jau radījis 200 jaunas darba vietas, pārņemot maksātnespējīgo uzņēmumu.
"Severstallat" plāno uz RVR bāzes izveidot eksperimentālo bāzi, kas nodarbotos ar nestandarta metālkonstrukciju izgatavošanu, takelāžas aprīkojuma izgatavošanu ražošanas un metālapstrādes vajadzībām, kā arī dažādu tehnoloģisko risinājumu meklējumiem.
Izstrādātais biznesa plāns paredz principiāli modernizēt RVR ražotni atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajam līmenim, jau šogad iegūstot ISO sertifikātu, sakārtojot ražošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām. "Severstallat" plāno RVR teritorijā attīstīt darbību vairākos galvenajos virzienos - metālprodukcijas tirdzniecība, metālapstrāde un vagonu remonts.
RVR šobrīd ir atsākusi veikt dažādu sarežģītības pakāpju ritošā sastāva kapitālos remontus Latvijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas un citu valstu dzelzceļiem. Nākotnē šo darbības virzienu iecerēts paplašināt, sadarbojoties ar Rietumu uzņēmumiem dīzeļdzinēju, elektroinstalāciju, kā arī interjera elementu izstrādē.
Uzņēmuma pārstāvji atzina: "Severstallat" meklē sadarbības partnerus, jo liela daļa rūpnīcas platības joprojām netiek izmantota pilnībā.
Kā ziņots, 2000.gada 28.augustā RVR kreditoru komiteja nolēma pārdot uzņēmuma pamatražošanas kompleksu par diviem miljoniem ASV dolāru. RVR ziemeļu daļu kā viens pircējs iegādājās SIA "Vairogs-M" un AS "Severstallat". 2000.gada septembra beigās tika noslēgts pirkuma līgums starp likvidējamo uzņēmumu un RVR mantas pircējiem.
Šī RVR mantas daļa ir ēkas un cehi ar ražošanas iekārtām, kas atrodas uz 22 hektāriem zemes.
Rīgas apgabaltiesa 1998.gada martā pēc Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļas prasības atzina RVR par maksātnespējīgu, jo rūpnīcai bija lieli nodokļu parādi.
Jānis Silakalns LETA
Svinīgajā ceremonijā piedalījās Ministru prezidents Andris Bērziņš, Krievijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs, Rīgas domes amatpersonas - vicemērs Sergejs Dolgopolovs un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Guntis Pilsums.
Ministru prezidents atklāšanas ceremonijas laikā atcerējās, ka pēdējo reizi RVR apmeklējis 1984.gadā, un kopš tā laika rūpnīcā daudz kas noticis. "Apbrīnoju drosmi, ko parādījusi kompānija ["Severstallat"], uzņemoties atbildību par tik lielu teritoriju un tās attīstību," sacīja Bērziņš.
Latvijas valdības vadītājs pauda cerību, ka rūpnīcas attīstību atbalstīs Rīgas pilsēta un ražotnes izstrādājumi būs pievilcīgi Latvijas kaimiņvalstīm. "Galvenais, lai būtu daudz darbavietu, tad būs daudz labu nodokļu maksātāju," jokojot norādīja premjers.
Savukārt Krievijas vēstnieks Latvijā pastāstīja, ka ar slaveno rūpnīcu iepazinies no vēstures grāmatām. "Ļoti skumji bija uzzināt, ka šī rūpnīca uz laiku savu vēsturi pārtrauca. Ļoti patīkami, ka ir drosmīgi cilvēki, kuri ķērās pie rūpnīcas atjaunošanas," sacīja Studeņņikovs.
Vēstnieks pauda gandarījumu, ka RVR atjaunošanā ar līdzekļiem un intelektuālo potenciālu piedalās viena no vadošajām Krievijas kompānijām "Severstaļ".
"Tā ir ļoti laba Latvijas un Krievijas uzņēmēju sadarbības forma, kas ir balstīta uz savstarpējiem izdevīguma principiem, kuri atbilst "Severstaļ" Krievijas un Latvijas interesēm," norādīja vēstnieks.
Savukārt Rīgas mēra vietnieks RVR īpašniekiem apsolīja pilnīgu pilsētas atbalstu, uz ko "Severstallat" vadība jokojot atbildēja, ka par velti glabās pilsētai piederošo Pētera I pieminekli.
Krievijas tirdzniecības atašejs Latvijā Jevgēņijs Tihonovs uzsvēra, ka RVR atjaunošana ir ļoti nozīmīga Latvijas un Krievijas ekonomiskajai sadarbībai. Daļu savas uzrunas atašejs pat norunāja latviešu valodā.
"Severstaļ" realizācijas direktors Dimitrijs Goroškovs pauda gandarījumu par iespēju "Čerepovecas" rūpnīcas pieredzi ieguldīt RVR.
"Esam šeit nākuši ar nopietniem nolūkiem un uz ilgu laiku," sacīja "Severstallat" mātes uzņēmuma, kas atzīts par labāko Krievijas eksportētāju uzņēmumu pērn, pārstāvis. Investīcijas Latvijā esot lielākās "Severstaļ" investīcijas ārvalstīs.
RVR atjaunošanas otrajā etapā līdz nākamā gada 1.janvārim paredzēts izveidot metālapstrādes centru, lai ražotu 10 000 tonnu dažādu metāla izstrādājumu mēnesī, bet trešajā posmā sāks pētīt iespējas atjaunot RVR vagonbūvi.
Metālu distribūcijas centrs ir "Metālu tehnoloģiskā parka" būvniecības pirmā kārta. Plānots, ka jaunizveidotā centra apgrozījums sasniegs vairāk nekā 10 000 tonnu metāla produkcijas mēnesī un būs viens no lielākajiem šāda profila uzņēmumiem Baltijas valstīs.
"Metālu tehnoloģiskā parka" izbūves nākamajās kārtās līdztekus metālu distribūcijas un tirdzniecības bāzei paredzēts attīstīt mūsdienīgu metālapstrādes servisa centru, kas nodarbotos ar metālu pirmapstrādi un sagatavošanu atbilstoši klienta vajadzībām.
RVR atjaunošanas pirmajā posmā "Severstallat" investējis 5,7 miljonus ASV dolāru. Atjaunoti vairāki RVR cehi un modernizēta satiksmes infrastruktūra, nomainīti sliežu ceļi.
Kopumā plānots RVR atjaunošanā investēt 8,7 miljonus ASV dolāru, radot aptuveni 500 jaunas darba vietas. Šobrīd "Severstallat" jau radījis 200 jaunas darba vietas, pārņemot maksātnespējīgo uzņēmumu.
"Severstallat" plāno uz RVR bāzes izveidot eksperimentālo bāzi, kas nodarbotos ar nestandarta metālkonstrukciju izgatavošanu, takelāžas aprīkojuma izgatavošanu ražošanas un metālapstrādes vajadzībām, kā arī dažādu tehnoloģisko risinājumu meklējumiem.
Izstrādātais biznesa plāns paredz principiāli modernizēt RVR ražotni atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajam līmenim, jau šogad iegūstot ISO sertifikātu, sakārtojot ražošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām. "Severstallat" plāno RVR teritorijā attīstīt darbību vairākos galvenajos virzienos - metālprodukcijas tirdzniecība, metālapstrāde un vagonu remonts.
RVR šobrīd ir atsākusi veikt dažādu sarežģītības pakāpju ritošā sastāva kapitālos remontus Latvijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas un citu valstu dzelzceļiem. Nākotnē šo darbības virzienu iecerēts paplašināt, sadarbojoties ar Rietumu uzņēmumiem dīzeļdzinēju, elektroinstalāciju, kā arī interjera elementu izstrādē.
Uzņēmuma pārstāvji atzina: "Severstallat" meklē sadarbības partnerus, jo liela daļa rūpnīcas platības joprojām netiek izmantota pilnībā.
Kā ziņots, 2000.gada 28.augustā RVR kreditoru komiteja nolēma pārdot uzņēmuma pamatražošanas kompleksu par diviem miljoniem ASV dolāru. RVR ziemeļu daļu kā viens pircējs iegādājās SIA "Vairogs-M" un AS "Severstallat". 2000.gada septembra beigās tika noslēgts pirkuma līgums starp likvidējamo uzņēmumu un RVR mantas pircējiem.
Šī RVR mantas daļa ir ēkas un cehi ar ražošanas iekārtām, kas atrodas uz 22 hektāriem zemes.
Rīgas apgabaltiesa 1998.gada martā pēc Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļas prasības atzina RVR par maksātnespējīgu, jo rūpnīcai bija lieli nodokļu parādi.
Jānis Silakalns LETA