Swedbank pētījums: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs domā par mājokļa energoefektivitāti
Foto: Swedbank pētījums: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs domā par mājokļa energoefektivitāti
Sākoties apkures sezonai, kas šogad nākusi ar cenu sadārdzinājumu, Swedbank veica pētījumu, lai noskaidrotu, kādas ir Latvijas iedzīvotāju zināšanas energoefektivitātes jautājumos.
Sākoties apkures sezonai, kas šogad nākusi ar cenu sadārdzinājumu, Swedbank veica pētījumu, lai noskaidrotu, kādas ir Latvijas iedzīvotāju zināšanas energoefektivitātes jautājumos.
Kā zināms, mājokļu renovācija ir viens no veidiem, kā uzlabot tā energoefektivitāti un būtiski ietaupīt līdzekļus. Pētījuma rezultāti rāda, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (32%) ir domājis par to, kā padarīt savu mājokli energoefektīvāku un plāno rīkoties, lai šo ieceri īstenotu.
Mājokļa izmaksas sastāda nozīmīgu daļu Latvijas iedzīvotāju ģimenes budžetā, un tās turpina ievērojami pieaugt. Taču īstenojot valsts enerģētikas stratēģiju līdz 2016. gadam, mājsaimniecībām gadā kopā izdotos ietaupīt vidēji 48 miljonus latu. 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka apkures izmaksu palielināšanās nozīmēs 20 – 50% izmaksu pieaugumu viņu ģimenes budžetā. Novērtējot, kādas varētu būt energoefektīva mājokļa izmaksas, 84% respondentu norādījuši, ka tās varētu būt par 10 – 40 % zemākas, kas ļautu ievērojami ietaupīt resursus.
Swedbank Produktu attīstības nodaļas uzņēmumiem vadītāja Gunta Špengele, kura oktobrī devās uz Ukrainu, lai piedalītos Ukrainas valsts stratēģijas mājokļu renovācijai izstrādē un dalītos ar Baltijas pieredzi stāsta: "Apkures sezona ir īstais laiks, lai veiktu mājas energoauditu – noteiktu, kāds ir mājas tehniskais stāvoklis un cik efektīvi tiek izlietota enerģija. Tas ir pirmais solis pretī mājokļa renovācijai. Bieži vien pēc iepazīšanās ar mājas energoaudita rezultātiem pat tie iedzīvotāji, kuri iepriekš uz renovāciju raudzījušies skeptiski, pieņem pozītīvu lēmumu, jo izmaksu un enerģijas ietaupījums ir acīmredzams."
Energoefektivitāte ir gan elektrības, gan siltumenerģijas pārdomāta lietošana. Mājokļa energoefektivitātes uzlabošanas rezultātā samazinās enerģijas patēriņš un tiek panākta lietderīgāka enerģijas resursu izmantošana, kā arī rodas papildus komforta sajūta.
Iedzīvotāju zināšanas par to, kas ir energoefektīvs mājoklis, vērtējamas kā apmierinošas: mazāk nekā puse (46%) respondentu uzskata, ka energoefektīvs mājoklis ir tāds, kas patērē mazāk elektroenerģiju un/ vai siltumenerģiju, savukārt 35% iedzīvotāju par energoefektīvu mājokli uzskata tādu, kas ir nosiltināts. Interesanti, ka 36% skolas vecuma jauniešu (vecumā no 15-19 gadiem) uzskata, ka energoefektīvs mājoklis ir tāds, kas izmanto alternatīvos enerģijas veidus (saules un vēja enerģiju), bet nedomā, ka energoefektīvs var būt arī tāds mājoklis, kas ir nosiltināts.
Energoaudita atskaitēs bieži tiek iekļautas termogrāfijas bildes, kas ar krāsu attēliem uzskatāmi parāda kā no ēkas aizplūst siltums.
84% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka energoefektīva mājokļa izmaksas varētu būt par 10 – 40 % zemākas. Lielākā daļa jeb 30% iedzīvotāju uzskata, ka mājokļa komunālo pakalpojumu izmaksas varētu samazināties par 20-30%. Tikai mazāk kā 10% iedzīvotāju uzskata, ka energoefektīva mājokļa izmaksas būtiski nemainās, nesamazinoties vispār, vai kļūstot tikai līdz 10% zemākas.
Balstoties uz pieredzi sadarbībā ar saviem klientiem mājokļu renovēšanā, Swedbank piedāvā 4 soļus līdz renovācijai:
1.Iedzīvotāji vēršas pie nama apsaimniekotāja/ pārvaldnieka un izvēles gadījumā izšķiras par energoaudita veikšanu.
2.Pārvaldnieks/ apsaimniekotājs konsultējas ar banku un pārrunā renovācijas finansēšanas iespējas.
3.Pārvaldnieks/ apsaimniekotājs sagatavo projekta dokumentāciju un iedzīvotāju sapulces protokolu.
4.Iedzīvotāju sapulcē tiek pieņemts lēmums par mājas renovāciju.
Kā zināms, mājokļu renovācija ir viens no veidiem, kā uzlabot tā energoefektivitāti un būtiski ietaupīt līdzekļus. Pētījuma rezultāti rāda, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (32%) ir domājis par to, kā padarīt savu mājokli energoefektīvāku un plāno rīkoties, lai šo ieceri īstenotu.
Mājokļa izmaksas sastāda nozīmīgu daļu Latvijas iedzīvotāju ģimenes budžetā, un tās turpina ievērojami pieaugt. Taču īstenojot valsts enerģētikas stratēģiju līdz 2016. gadam, mājsaimniecībām gadā kopā izdotos ietaupīt vidēji 48 miljonus latu. 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka apkures izmaksu palielināšanās nozīmēs 20 – 50% izmaksu pieaugumu viņu ģimenes budžetā. Novērtējot, kādas varētu būt energoefektīva mājokļa izmaksas, 84% respondentu norādījuši, ka tās varētu būt par 10 – 40 % zemākas, kas ļautu ievērojami ietaupīt resursus.
Swedbank Produktu attīstības nodaļas uzņēmumiem vadītāja Gunta Špengele, kura oktobrī devās uz Ukrainu, lai piedalītos Ukrainas valsts stratēģijas mājokļu renovācijai izstrādē un dalītos ar Baltijas pieredzi stāsta: "Apkures sezona ir īstais laiks, lai veiktu mājas energoauditu – noteiktu, kāds ir mājas tehniskais stāvoklis un cik efektīvi tiek izlietota enerģija. Tas ir pirmais solis pretī mājokļa renovācijai. Bieži vien pēc iepazīšanās ar mājas energoaudita rezultātiem pat tie iedzīvotāji, kuri iepriekš uz renovāciju raudzījušies skeptiski, pieņem pozītīvu lēmumu, jo izmaksu un enerģijas ietaupījums ir acīmredzams."
Energoefektivitāte ir gan elektrības, gan siltumenerģijas pārdomāta lietošana. Mājokļa energoefektivitātes uzlabošanas rezultātā samazinās enerģijas patēriņš un tiek panākta lietderīgāka enerģijas resursu izmantošana, kā arī rodas papildus komforta sajūta.
Iedzīvotāju zināšanas par to, kas ir energoefektīvs mājoklis, vērtējamas kā apmierinošas: mazāk nekā puse (46%) respondentu uzskata, ka energoefektīvs mājoklis ir tāds, kas patērē mazāk elektroenerģiju un/ vai siltumenerģiju, savukārt 35% iedzīvotāju par energoefektīvu mājokli uzskata tādu, kas ir nosiltināts. Interesanti, ka 36% skolas vecuma jauniešu (vecumā no 15-19 gadiem) uzskata, ka energoefektīvs mājoklis ir tāds, kas izmanto alternatīvos enerģijas veidus (saules un vēja enerģiju), bet nedomā, ka energoefektīvs var būt arī tāds mājoklis, kas ir nosiltināts.
Energoaudita atskaitēs bieži tiek iekļautas termogrāfijas bildes, kas ar krāsu attēliem uzskatāmi parāda kā no ēkas aizplūst siltums.
84% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka energoefektīva mājokļa izmaksas varētu būt par 10 – 40 % zemākas. Lielākā daļa jeb 30% iedzīvotāju uzskata, ka mājokļa komunālo pakalpojumu izmaksas varētu samazināties par 20-30%. Tikai mazāk kā 10% iedzīvotāju uzskata, ka energoefektīva mājokļa izmaksas būtiski nemainās, nesamazinoties vispār, vai kļūstot tikai līdz 10% zemākas.
Balstoties uz pieredzi sadarbībā ar saviem klientiem mājokļu renovēšanā, Swedbank piedāvā 4 soļus līdz renovācijai:
1.Iedzīvotāji vēršas pie nama apsaimniekotāja/ pārvaldnieka un izvēles gadījumā izšķiras par energoaudita veikšanu.
2.Pārvaldnieks/ apsaimniekotājs konsultējas ar banku un pārrunā renovācijas finansēšanas iespējas.
3.Pārvaldnieks/ apsaimniekotājs sagatavo projekta dokumentāciju un iedzīvotāju sapulces protokolu.
4.Iedzīvotāju sapulcē tiek pieņemts lēmums par mājas renovāciju.