TB/LNNK ministri iebilst pret sašķidrinātās gāzes termināļa ideju
Foto: TB/LNNK ministri iebilst pret sašķidrinātās gāzes termināļa ideju
Pret sašķidrinātās gāzes termināļa iekļaušanu konkursa nolikumā iebilda TB/LNNK ministri – ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks.
Pret sašķidrinātās gāzes termināļa iekļaušanu konkursa nolikumā iebilda TB/LNNK ministri – ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks.
Kā zināms, TB LNNK ir definējusi, ka iestājas par energoresursu dažādošanu un vietējo resursu izmantošanu, ko vispilnīgāk nodrošinātu jauna cietā kurināmā stacija Kurzemē.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija iesniegusi MK konkursa nolikuma projektu jaunu elektroenerģijas jaudu konkursam, paredzot, ka primārais enerģijas avots tiek izmantots cietais kurināmais un vismaz 10% no primārā enerģijas avota kopējā izmantotā apjoma elektrostacijā jābūt Latvijas izcelsmes. MK šodien lēma papildināt konkursa nolikumu arī ar iespēju elektroenerģijas jaudu ražošanai izmantot sašķidrināto dabas gāzi.
TB/LNNK ministri iesniedz Valsts kancelejai dokumentu par atsevišķu pozīciju šajā jautājumā, iebilstot pret sašķidrinātās dabas gāzes projektu.
TB/LNNK ministru paziņojumā teikts:
1. Sašķidrinātās dabas gāzes gadījumā, tiek liegta iespēja palielināt elektroenerģijas ražošanu no biomasas un cita veida Latvijas izcelsmes cietā kurināmā. Kā zināms, cietā kurināmā stacijas projekts paredz ne mazāk kā 10% no kopējā patēriņa nosegt ar biomasu.
2. Latvijai nepieciešamā elektroenerģijas jauda (400MW) nav samērojama ar pašām mazākajām sašķidrinātās dabas gāzes terminālu jaudām, pie kurām saglabājas šādu projektu ekonomiskais mērogs. Eiropā pašlaik ekspluatācijā esošo regazifikācijas termināļu jauda ir 2 – 8miljardi m3 gāzes gadā. Pieņemot, ka ar zināmu ekonomisko lietderību vēl var investēt termināli, kura jauda ir 1-2 miljardi m3, atbilstošajai elektrostacijas jaudai jābūt 700 – 1400MW, kas Latvijas energoapgādei nekādā gadījumā nav nepieciešams (salīdzinājumam - Latvijas kopējais dabas gāzes patēriņš pašlaik nepārsniedz 1.7miljardus m3 gadā).
3. Tādējādi, investējot ļoti mazas jaudas regazifikācijas terminālī, jārēķinās ar neadekvāti augstām investēto līdzekļu un ekspluatācijas izmaksām. Savukārt, izbūvējot lielākas jaudas termināli, tas netiks optimāli noslogots un sadārdzinās tā uzturēšanu. Rezultātā pastāv risks, ka abos gadījumos investīcijas regazifikācijas terminālī kļūs pat t.s. "grimušajām", bet bāzes jaudas elektrostacija par kurināmo izmantos no Krievijas pa cauruļvadiem piegādāto gāzi, jo tā būs par 15-20% lētāka. Tas nozīmē, ka energoresursu diversifikācijas mērķis netiks sasniegts.
4. Nākotnē sašķidrinātās dabas gāzes piegādes Eiropas gāzes piegādes kontekstā vairāk tiek vērtētas kā papildinājums piegādēm pa cauruļvadiem nevis nozīmīga alternatīva.
5. Sašķidrinātās dabas gāzes piegādes darījumos dominē ilgtermiņā (15 gadi) līgumi un faktiski nākotnes ražošanas apjomi tiek izpārdoti vismaz 5-7 gadus uz priekšu. Darījumu cenas parasti ir cieši piesaistītas naftas cenām. Pašlaik Eiropā plānoto jauno importa termināļu kopējā jauda pārsniedz celtniecībā esošo un plānoto gāzes sašķidrināšanas termināļu kopējo jaudu par 30%. Tādējādi uzbūvējot Latvijā nelielas jaudas regazifikācijas termināli, jārēķinās ar ļoti asu konkurenci par piegāžu apjomiem un augstu un grūti prognozējamu sašķidrinātās gāzes cenu.
Kā zināms, TB LNNK ir definējusi, ka iestājas par energoresursu dažādošanu un vietējo resursu izmantošanu, ko vispilnīgāk nodrošinātu jauna cietā kurināmā stacija Kurzemē.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija iesniegusi MK konkursa nolikuma projektu jaunu elektroenerģijas jaudu konkursam, paredzot, ka primārais enerģijas avots tiek izmantots cietais kurināmais un vismaz 10% no primārā enerģijas avota kopējā izmantotā apjoma elektrostacijā jābūt Latvijas izcelsmes. MK šodien lēma papildināt konkursa nolikumu arī ar iespēju elektroenerģijas jaudu ražošanai izmantot sašķidrināto dabas gāzi.
TB/LNNK ministri iesniedz Valsts kancelejai dokumentu par atsevišķu pozīciju šajā jautājumā, iebilstot pret sašķidrinātās dabas gāzes projektu.
TB/LNNK ministru paziņojumā teikts:
1. Sašķidrinātās dabas gāzes gadījumā, tiek liegta iespēja palielināt elektroenerģijas ražošanu no biomasas un cita veida Latvijas izcelsmes cietā kurināmā. Kā zināms, cietā kurināmā stacijas projekts paredz ne mazāk kā 10% no kopējā patēriņa nosegt ar biomasu.
2. Latvijai nepieciešamā elektroenerģijas jauda (400MW) nav samērojama ar pašām mazākajām sašķidrinātās dabas gāzes terminālu jaudām, pie kurām saglabājas šādu projektu ekonomiskais mērogs. Eiropā pašlaik ekspluatācijā esošo regazifikācijas termināļu jauda ir 2 – 8miljardi m3 gāzes gadā. Pieņemot, ka ar zināmu ekonomisko lietderību vēl var investēt termināli, kura jauda ir 1-2 miljardi m3, atbilstošajai elektrostacijas jaudai jābūt 700 – 1400MW, kas Latvijas energoapgādei nekādā gadījumā nav nepieciešams (salīdzinājumam - Latvijas kopējais dabas gāzes patēriņš pašlaik nepārsniedz 1.7miljardus m3 gadā).
3. Tādējādi, investējot ļoti mazas jaudas regazifikācijas terminālī, jārēķinās ar neadekvāti augstām investēto līdzekļu un ekspluatācijas izmaksām. Savukārt, izbūvējot lielākas jaudas termināli, tas netiks optimāli noslogots un sadārdzinās tā uzturēšanu. Rezultātā pastāv risks, ka abos gadījumos investīcijas regazifikācijas terminālī kļūs pat t.s. "grimušajām", bet bāzes jaudas elektrostacija par kurināmo izmantos no Krievijas pa cauruļvadiem piegādāto gāzi, jo tā būs par 15-20% lētāka. Tas nozīmē, ka energoresursu diversifikācijas mērķis netiks sasniegts.
4. Nākotnē sašķidrinātās dabas gāzes piegādes Eiropas gāzes piegādes kontekstā vairāk tiek vērtētas kā papildinājums piegādēm pa cauruļvadiem nevis nozīmīga alternatīva.
5. Sašķidrinātās dabas gāzes piegādes darījumos dominē ilgtermiņā (15 gadi) līgumi un faktiski nākotnes ražošanas apjomi tiek izpārdoti vismaz 5-7 gadus uz priekšu. Darījumu cenas parasti ir cieši piesaistītas naftas cenām. Pašlaik Eiropā plānoto jauno importa termināļu kopējā jauda pārsniedz celtniecībā esošo un plānoto gāzes sašķidrināšanas termināļu kopējo jaudu par 30%. Tādējādi uzbūvējot Latvijā nelielas jaudas regazifikācijas termināli, jārēķinās ar ļoti asu konkurenci par piegāžu apjomiem un augstu un grūti prognozējamu sašķidrinātās gāzes cenu.
