TIR karnešu saņemšanai būs nepieciešams VID atzinums
Ceturtdien, 29. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts saskaņošanai Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību, kas paredz, ka turpmāk uzņēmumiem, saņemot TIR karneti, būs jāsaņem atzinums no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par nodokļu nomaksu un algu līmeņa atbilstību.
Foto: TIR karnešu saņemšanai būs nepieciešams VID atzinums; autors: TIR karnešu saņemšanai būs nepieciešams VID atzinumsCeturtdien, 29. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts saskaņošanai Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību, kas paredz, ka turpmāk uzņēmumiem, saņemot TIR karneti, būs jāsaņem atzinums no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par nodokļu nomaksu un algu līmeņa atbilstību.
Projekts noteiks atsevišķus nosacījumus tranzīta procedūras piemērošanai, kas nav noteikti ar ES regulām, t.i., prasības TIR procedūras piemērošanai, procedūras piemērošana naftas produktiem, kas tiek pārvietoti pa cauruļvadiem, precēm, kas tiek pārvietotas pa dzelzceļu un precēm, kas tiek pārvietotas starp brīvajām zonām viena muitas kontroles punkta ietvaros.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka atļauju izmantot TIR procedūru un TIR karnetes izsniedz garantējošā asociācija – biedrība "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas Auto" pēc VID pozitīva atzinuma saņemšanas.
VID sniedz pozitīvu atzinumu, ja personai nav nodokļu parādu, ja persona vai tās darbinieki nav sodīti par muitas noteikumu pārkāpumiem, kā arī, ja personas darba ņēmēju vidējie darba ienākumi par pirmajiem trīs ceturkšņiem pēdējo četru ceturkšņu periodā līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir ne mazāki par 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozarē (pēc NACE klasifikācijas) pēc VID apkopotajiem datiem, kas ir publicēti VID mājaslapā internetā.
Noteikta algas līmeņa nodrošināšana darbiniekiem ir viens no risinājumiem, kā samazināt ēnu ekonomiku tranzīta nozarē.
Noteikumu projektā ir iekļauta arī kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests aprēķina personas nodarbināto darba ņēmēju vidējo izpeļņu.
Noteikts, ka personas nodarbināto darba ņēmēju, kuriem mēneša darba ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un kuri strādā nepilnu darba laiku, īpatsvars no darba ņēmēju kopējā skaita, kuriem deklarētie mēneša darba ienākumi ir lielāki par nulle latu, nepārsniedz 25%, tad šiem darba ņēmējiem veic mēneša darba ienākumu pārrēķinu šo noteikumu noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka, lai būtiski nepazeminātu darba ņēmēju mēneša vidējo darba ienākumu rādītāju un tādējādi novērstu nepamatotu atteikumu personai iegūt tiesības izmantot TIR procedūru, VID, sniedzot atzinumu, veiks mēneša darba ienākumu pārrēķinu tiem darba ņēmējiem, kuru mēneša darba ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu – 180 latus, un kuriem VID iesniegtajos ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir norādīts nostrādāto stundu skaits, ja to īpatsvars nepārsniegs minētos 25% no piegādātāja nodarbināto darba ņēmēju skaita, kuriem darba ienākumi ir lielāki par nulle latu. Ar šī nosacījuma piemērošanu daļēji tiks atbalstītas tās personas, kas objektīvu iemeslu dēļ šajos ekonomiskās krīzes apstākļos nevar nodarbināt visus savus darba ņēmējus pilnu darba laiku. Minētā 25% robeža ir noteikta, apkopojot VID iesniegtajos darba devēju ziņojumos norādīto informāciju par darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem. Analizējot minēto informāciju, tika konstatēts, ka 2010.gada pirmajos četros mēnešos vidēji 25% darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi ir deklarēti zem valstī noteiktās minimālas mēneša darba algas. Jāatzīmē, ka daļai darba ienākumu, kas ir zem valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, ir arī objektīvi iemesli, jo viena daļa darba ņēmēju strādā nepilnu darba laiku, kas var būt saistīts gan ar komersanta pamatdarbības veidu, gan ar darba ņēmēja atrašanos mācību atvaļinājumā, slimības atvaļinājumā, gan citiem iemesliem.
Noteikumu projekts atšķirībā no Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumiem Nr. 396 "Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtība" nesatur normas, kas nosaka galvojuma piemērošanu tranzīta procedūrai. Tās ir iekļautas Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai".
Noteikumu projekts vēl tiks izskatīts Ministru kabinetā. Projekts pieejams MK mājas lapā