Tas, ka ar katru gadu aug pieprasījums pēc labiem speciālistiem, apliecina, ka būvniecība attīstās strauji un nav iespējams strādāt ar novecojušām metodēm

Foto: Tas, ka ar katru gadu aug pieprasījums pēc labiem speciālistiem, apliecina, ka būvniecība attīstās strauji un nav iespējams strādāt ar novecojušām metodēm; autors: Tas, ka ar katru gadu aug pieprasījums pēc labiem speciālistiem, apliecina, ka būvniecība attīstās strauji un nav iespējams strādāt ar novecojušām metodēm

Intervija ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Vladimiru Makārovu.

Kā Jūs vērtējat aizvadīto gadu? Kādi, Jūsuprāt, bija svarīgākie gada notikumi?
Man liekas, ka būtiski ir tas, ka no 1999.- 2001. gadam tika izsniegtas vairāk kā 3 000 licences būvniecībā. Un faktiski būvniecības sektorā šobrīd strādā ap 2 100 kompānijas, tas ir pietiekami daudz, lai par būvniecību varētu runāt kā par nopietnu un ietekmīgu nozari.
Pēdējā laikā arvien aug būvfirmu prasība pēc legalizācijas procesa konkursos (lai nepieļautu tādu firmu darbību, kas strādā ar dempinga cenām), darbspēka izmantošanā un citur. Cilvēki grib, lai visiem būtu vienādi noteikumi.
Būvniecības nozares pārstāvji arvien vairāk sāk izjust atbildību un pieprasa kvalitāti. Tas, ka ar katru gadu aug pieprasījums pēc labiem speciālistiem, apliecina, ka būvniecība attīstās strauji un nav iespējams strādāt ar novecojušām metodēm.
Šogad tika pabeigtas vairākas interesantas būves, tas izmaina sabiedrības attieksmi pret būvniecību. Šogad viena no lielākajām būvēm bija Latvijas Bankas naudas glabātava, ar kuru tagad lepojas visi. Mēs varam dažādi skatīties uz lielveikalu būvniecību, bet arī tā ir noteikta kapitāla ieguldīšana šajā sektorā.
Latvijā pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem ir augošs, tāpat augošs ir arī pieprasījums pēc augstākas kvalitātes, to es uzskatu par ļoti pozitīvu tendenci.
Šogad kopējā situācija būvniecībā bijusi ļoti laba, protams, te savā ziņā jāpateicas arī Rīgas 800 gadu jubilejai, kad makus atvēra Rīgas pilsēta.
Arī uz 2002. gadu skatos cerīgi, kaut tāpēc, ka sāks realizēties Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti vides aisardzībā, kur ir lielas investīcijas.
Šogad mums ir izdevies izveidot arī laba līmeņa Būvniecības konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir trīs ministri, kuru sektoros ir vislielākās investīcijas- Ekonomikas ministrs, Satiksmes ministrs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Padome cenšas veidot labu dialogu ar būvfirmām. Šobrīd diezgan vāja ir būvniecības izglītība, padome centīsies cīnīties ar šo vājumu.

Kādas izmaiņas izglītības jomā varētu tikt ieviestas?
Būvniecības padomes nākamā gada darba plānā ir divas lietas- līdz decembrim uzklausīt Izglītības un zinātnes ministra un ministrijas darbinieku viedokļus par kadru sagatavošanu šajā jomā un gada vidū uzklausīt mācību iestāžu pārstāvju ziņojumus par izglītības programmām. Mūsu mērķis ir uz 2002./2003. mācību gadu nostiprināt šo sektoru, pievērst tam uzmanību. Gribētu, lai mācību programmas tiku vairāk pietuvinātas reālajai dzīvei un lai mācību metodes ir mūsdienīgas. Es ceru, ka to var izdarīt 1,5 līdz 2 gadu laikā.

Vai tiešām visu iespējams sakārtot tik īsā laikā?
Ir iespējams noformulēt problēmas un iztrādāt rīcības plānu. Ja plāns ir skaidrs un visi atzīst tā nepieciešamību, tad arī finansējumu atrast nav grūti. Ja, kā es saku, būvniecības dinozauri man apgalvo, ka kadru sagatavošana šobrīd notiek būvlaukumā, tad tas pierāda, ka būvnieki ir gatavi līdzdarboties šajā procesā. Varbūt 1% no katra projekta izmaksām varētu novirzīt speciālā fondā, kas tiek izmantos normatīvās bāzes sakārtošanai un izglītības atbalstīšanai. Katru un normatīvo aktu deficīts noteikti rada lielākus zaudējumus nekā šis 1%.

Minējāt, ka ir piešķirtas daudzas licences. Tomēr joprojām diezgan daudzi strādā nelikumīgi. Vai un kad to ir iespējams atrisināt?
100% to nav iespējams novērst, es neloloju šādas ilūzijas, taču varam panākt, lai šis īpatsvars paliktu maksimāli mazs. Sākumā ir jāpanāk, lai cilvēki beidz domāt kā viendienīši. Tik ilgi, kamēr par to runā tikai politiķi, neko nevar panākt, bet tajā brīdī, kad tā kļūst sabiedrības ikdienas prasība, lietas kļūst daudz cerīgākas.

Daudzi būvnieki man ir teikuši, ka šobrīd Latvijā strādāt būvniecībā un pie tam vēl nopelnīt ir gandrīz neiespējami..
Jā, jo daudzos konkuross uzvar firmas, kas piedāvā zemāko cenu un to var panākt tikai tad, ja nerespektē iespēju nopelnīt vai nemaksā nodokļus. Es personīgi neatbalstu ideoloģiju, kad konkursos dominējošais ir zemākā cena. Es gribu, lai uzņēmējs uzrāda arī savu interesi par projektu. Nesaukšu vārdā, bet pirms 2 gadiem man kāds uzņēmējs atzinās ka tikai 50% darbu dara legāli, šogad tikāmies atkal un viņš atzina, ka 70% dara legāli., viņa nepieciešamība strādāt godīgi aug. Piemēram, bankā, lai saņemtu kredītu, ir jāparāda caurspīdīga darbība.

Ja pieņemam, ka likumdošana daudz maz ir kārtībā, tad šķiet, ka īsti uzdevumu augstumos nav kontrole- netiek pienācīgi sekots līdzi tam, lai likumdošana tiktu ievērota.
Ir 2 kontroles veidi- pirmais, inspektors atnāk, konstatē nelikumības un soda, otrais (labāks, taču pie mums to nepiekopj), vienu reiz gadā inspekcija izsūta deklarācijas veidlapas ar jautājumiem, uz kuriem uzņēmējiem jāatbild. Pēc tam izvēlas aptuveni 2% no atbildētājiem, kurus pārbauda un tad, ja atklāj, ka ir atbildēts negodīgi, var pat panākt uzņēmuma likvidāciju. Tas pieradina pie godprātīgas atbilžu sniegšanas. Tā strādā, piemēram, Somijas inspekcijas.
Mēs mēģināsim apzināt Būvinspekcijas vājumus, manuprāt, slikti sagatavoti un vāji atalgoti inspektori ir solis ceļā uz kukuļņemšanu.

Pašlaik būvniecības tempi Latvijā aug, taču citu valstu pieredze rāda, ka pēc noteikta laika seko lūzums. Kad Latvijai tāds varētu pienākt?
Latvijai līdz lūzumam vēl ir ļoti tālu. Latvijas iedzīvotāju prasība pēc uzņēmējdarbības, labiem mājokļiem ir tikai augoša, tas tuvākajiem 10 gadiem garantē būvniecības attīstību. Uz būvniecības sektoru es vispār skatos cerīgi.

Pēdējā laikā Latvijā bieži konkuros uzvar ārzemju firmas. Vai to vajadzētu pieļaut?
Mūsu būvuzņēmējus ir jāsagatavo tā, lai viņi uzvar visos konkursos. Es neredzu citas iespējas. Mūsējiem jābūt spējīgiem izkonkurēt. Gribas citēt Lancera kunga vārdus: "Konkurence būs. Mums tikai ir jābūt gataviem šajā konkurencē uzvarēt."

Vai mūsējie ir gatavi uzvarēt?
Viņi būs gatavi, ja vien konkursi notiks godīgi. Ja konkursi nebūs godīgi, situācija var kļūt traģiska.

Šobrīd 60% būvniecības notiek Rīgā. Laukos tikai 40%. Vai kaut kad šis skaitlis varētu izlīdzināties?
Tas varētu izlīdzināties, kad Rīgas pilsētas prasības pēc būvniecības būs daudz maz apmierinātas un bizness sāks meklēt jaunu tirgu. To var panākt arī valsts ar investīciju politiku- vēršot to uz reģioniem.

Bieži vien cilvēki savās problēmās vaino valsti, nesakārtotību valstiskā līmenī. Cik liela, Jūsuprāt, ir valsts un cik pašu cilvēku vaina?
Es pat biju pārsteigts- veidojot 2002 gada budžetu, Ministru prezidents rosināja uzņēmējus analizēt attiecīgās nozares, atzinums par Būvniecības departamentu bija: departaments strādā spēju robežās, ir nepieciešams lielāks finansējums, tam ir laba sadarbība ar būvniekiem. Līdz ar to man jāsaka, ka mums nekas daudz netiek pārmests. Tomēr problēma, manuprāt, ir katrā cilvēkā psiholoģiski- kad kaut kas neveicas vainu meklējam nevis sevī, bet kādā, kuru droši var vainot- valstī. Ar to es negribu teikt, ka valdība ir ideāla, tikai to, ka cilvēkiem jāmācās vainu saskatīt arī sevī.
Nesen runāju ar Būvinspekcijas direktoru, viņš bija satraucies ka ir ļoti daudz būvniecības pārkāpumu tieši Dievnamu celtniecībā. Bieži strādā cilvēki bez līgumiem, neievēro projekta nosacījumus. Interesanti, ka tieši tajā sektorā, kas aicina mūs uz ticību labajam, ticību Varenajam, ir daudz pārkāpumu.

Aizvadītajā gadā tika pieņemta Mājokļu un īres normatīvo aktu institucionālās struktūras pilnveidošanas koncepcija.
Mana pārliecība ir, ka neko nevar izdarīt vienā gadā. Valstij realizējot dzīvokļu privatizāciju rodas nākamā problēma- ko darīt ar to sabiedrības daļu, kura vienmēr paliks gaidot. Bieži tiek piemirsts par jaunām ģimenēm, kurām nav kur dzīvot, par veciem cilvēkiem, kuriem spēka gados iegādātā māja palikusi par plašu. Te ir liela nepieciešamība pēc valsts atbalsta mājokļu būvniecībā.

Šogad daudz tika runāts arī par Vecrīgas apbūvi.
Haoss. Neracionāla, nepārdomāta un neefektīva darbība. Rīgai ir jāattīstās, tam var izvēlēties dažādus veidus. Jaapzinās un jāizplāno, kā saglabāt mūsu vērtības, mēs šo vērtību apzināšanu esam piemirsuši un piedāvājam haotisku plānu. Ja tiešām gribam turēt godā senču atsāto mantojumu un vēlamies Rīgu nākamajām paaudzēm saglabāt kā iedvesmas pilsētu nevis stikla un betona būves, tad ar likuma spēku vajadzētu noteikt iezīmētu teritoriju, kas ir Rīgas centrs, tam jāveic detaļplānojums un jāizveido plāns, kā tajā notiek apbūve. Es reizēm šausminos, cik neglītas ēkas tiek iebūvētas skaistu ēku ielokā.

Daudz runājām par aizejošo gadu. Kāds, Jūsuprāt varētu būt nākamais gads? Ko gaidāt no tā?
2002. gadā vēlos, lai turpinās dialogs starp būvniekiem un politiķiem, ministrijas darbiniekiem. Jānotiek savstarpējai informācijas apmaiņai. Būvnieki ir tāda tauta, ar kuru vajag mācēt runāt. No 2002. gada gaidu, ka Latvijā realizēsies kādi lielāki investīciju projekti, kas ļautu Latvijā ienākt modernām tehnoloģijām. Latvijai pietrūkst liela interešu objekta, kas virzītu uz priekšu arī reģionus.

Ko Jūs gribētu novēlēt būvniekiem Jaunajā gadā?
Būvniekiem gribētu novēlēt respektēt vienam otru, atbalstīt vienam otru, prast vienoties lielos konkursos un pārāk aktīvi nevilināt kvalificētos kadrus vienam no otra. Tas rosina pārsolīšanu, kas ne vienmēr ir laba. Gribas novēlēt, lai būvniecībā vismaz 80% ir legālā darba, kā arī neiekļūt politiskajās ķildās un saglabāt profesionālitāti. Ir vēlēšanu laiks, kad politiķi zaudēs prātu, es ceru, ka būvniecību tas neskars.

Kā vērtējat būvniecības portālu?
Esmu skatījies portālu. Elektroniskie mediji notiekti ir augoši, tie kļūst arvien labāki, profesionālāki un interesantāki. Būvniekiem noteikti ir vajadzīgs savs portāls, jo būvindustrija bez interneta, kas ir ērtākais, ātrākais informācijas atrašanas veids, nav iedomājama. Tam ir liela nākotne. Domāju, ka būvnieki, jo profesionālāki paliks, jo vairāk izmantos internetu.

Linda Tunte
www.building.lv