Taupības režīma dēļ, daļa Rīgas slīgs tumsā
Foto: Taupības režīma dēļ, daļa Rīgas slīgs tumsā
Diemžēl viena no taupības režīma sekām būs slikti izgaismotas pilsētas ielas. Pēdējā gadā jauna apgaismojuma ierīkošanai pašvaldība līdzekļus nepiešķīra vispār. Speciālisti bažījas, ka tāds liktenis tumšos pilsētas nostūrus sagaida arī šogad, ziņo "Rīgas Balss".
Diemžēl viena no taupības režīma sekām būs slikti izgaismotas pilsētas ielas. Pēdējā gadā jauna apgaismojuma ierīkošanai pašvaldība līdzekļus nepiešķīra vispār. Speciālisti bažījas, ka tāds liktenis tumšos pilsētas nostūrus sagaida arī šogad, ziņo "Rīgas Balss".
Vēsture atkārtojas
Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" izpilddirektors Māris Kuņickis, kura uzņēmums atbild par ielas gaismas ierīkošanu un uzturēšanu mūsu pilsētā, prognozē, ka jauniem projektiem arī šogad naudu rast nevarēs. Patlaban vissliktākajā stāvoklī ir neapgaismotie Krustpils, Maskavas un Granīta ielas posmi. Viņš skaidro: "Mūsu budžets sastāv no divām daļām: pirmkārt, esošā apgaismojuma tīkla uzturēšanai un nepieciešamajiem remontiem, otrkārt – investīcijām, kur ietilpst kapitālie remonti un jauna apgaismojuma uzstādīšana." Kopš pagājušā gada jauna apgaismojuma uzstādīšanai naudas nav vispār.
Arī citos gados investīcijās saņemtā nauda pārsvarā tika tērēta kapitālajiem remontiem, par jaunu apgaismojumu domāt nebija iespējas. Gaismas komunikācijas Rīgā ir ļoti vecas. Pilsētas apgaismojuma sistēmas infrastruktūru sāka veidot jau pirmās Latvijas Republikas laikā. Pašreiz vēl aizvien tiek izmantoti kabeļi, kas zemē guldīti pirms kara. Laika posmā no 1991. gada līdz 1996. gadam pilsētas ielas tika apgaismotas vissliktāk, jo līdzekļu trūkuma un elektroenerģijas tarifu pieauguma dēļ netika nodrošināts nepieciešamais finansējums ne pilsētas apgaismošanai, ne infrastruktūras uzturēšanai. Nepilnīgais apgaismojums (tika ieslēgts tikai katrs trešais gaismas ķermenis) pilsētas parkos, skvēros, dzīvojamos masīvos un ielās pazemināja iedzīvotāju, kā arī pilsētas viesu drošību.
Šāda taupības režīma pielietojums radīja vairākas nopietnas problēmas:
>?apgaismotie ielas posmi mijās ar neapgaismotajiem, pasliktinot satiksmes drošību Rīgā;
>?tika bojātas apgaismojuma infrastruktūras iekārtas, t.i., kabeļi un elektrības sadales skapji, kas ilgstoši netika izmantoti, atmosfēras un mitruma iedarbības rezultātā nolietojās daudz ātrāk. To bojājumu novēršanai bija nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi.
Sākot ar 1997. gadu, situācija pakāpeniski uzlabojās?– katru gadu Rīgas dome palielināja apgaismojuma nodrošināšanai piešķirto naudu. 2004. gadā jauna apgaismojuma ierīkošanai tika novirzīts pat miljons latu. Patlaban taupības režīma ietvaros josta atkal tiek savilkta, un vēsture draud atkārtoties.
Ekonomēt neizdosies
Patlaban Rīgā ir 180 neapgaismotu ielu. "Rīgas gaismai" rūp pirmās un otrās nozīmes ceļi, taču tumsā draud palikt ne tikai autovadītājiem svarīgi maršruti, bet arī gājējiem "draudīgās" sānieliņas. "Diemžēl par mazākām ielām šobrīd nav iespējas domāt. Mūsu prioritāte ir svarīgie autoceļi – Maskavas un Krustpils iela, kur apgaismojuma trūkums apdraud autovadītāju dzīvību," stāsta M. Kuņickis.
No 1200 kilometriem pilsētas apgaismojuma kabeļu apmēram puse ir novecojuši, proti, pārsniedz ražotāju noteikto kalpošanas ilgumu – trīsdesmit gadus. Rodas absurda situācija, jo vecais apgaismojums ir jāremontē par naudu, ko varētu novirzīt jauna apgaismojuma ierīkošanai. Tomēr, pat ja varētu rast iespēju pāriet uz ekonomiskākiem gaismekļiem un samazināt nepieciešamo remontu skaitu, ietaupīto naudu jaunam apgaismojumam novirzīt tomēr neizdotos. Gan tāpēc, ka visu ietaupīto apēd inflācija, gan tādēļ, ka to neļauj "Rīgas gaismas" uzņēmuma modelis. "Mūsu uzņēmumā nedrīkst vienas struktūras naudu (piemēram, elektroenerģijas nozarē ietaupīto) pārvirzīt uz citu struktūru (investīciju projektiem). Iespējams, nākotnē notiks modeļa maiņa un jauna apgaismojuma ieviešana notiks intensīvāk. Darbību atvieglotu arī tas, ja mēs kļūtu par uzņēmumu, kas drīkst ņemt kredītus," rezumē M. Kuņickis.
Vēsture atkārtojas
Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" izpilddirektors Māris Kuņickis, kura uzņēmums atbild par ielas gaismas ierīkošanu un uzturēšanu mūsu pilsētā, prognozē, ka jauniem projektiem arī šogad naudu rast nevarēs. Patlaban vissliktākajā stāvoklī ir neapgaismotie Krustpils, Maskavas un Granīta ielas posmi. Viņš skaidro: "Mūsu budžets sastāv no divām daļām: pirmkārt, esošā apgaismojuma tīkla uzturēšanai un nepieciešamajiem remontiem, otrkārt – investīcijām, kur ietilpst kapitālie remonti un jauna apgaismojuma uzstādīšana." Kopš pagājušā gada jauna apgaismojuma uzstādīšanai naudas nav vispār.
Arī citos gados investīcijās saņemtā nauda pārsvarā tika tērēta kapitālajiem remontiem, par jaunu apgaismojumu domāt nebija iespējas. Gaismas komunikācijas Rīgā ir ļoti vecas. Pilsētas apgaismojuma sistēmas infrastruktūru sāka veidot jau pirmās Latvijas Republikas laikā. Pašreiz vēl aizvien tiek izmantoti kabeļi, kas zemē guldīti pirms kara. Laika posmā no 1991. gada līdz 1996. gadam pilsētas ielas tika apgaismotas vissliktāk, jo līdzekļu trūkuma un elektroenerģijas tarifu pieauguma dēļ netika nodrošināts nepieciešamais finansējums ne pilsētas apgaismošanai, ne infrastruktūras uzturēšanai. Nepilnīgais apgaismojums (tika ieslēgts tikai katrs trešais gaismas ķermenis) pilsētas parkos, skvēros, dzīvojamos masīvos un ielās pazemināja iedzīvotāju, kā arī pilsētas viesu drošību.
Šāda taupības režīma pielietojums radīja vairākas nopietnas problēmas:
>?apgaismotie ielas posmi mijās ar neapgaismotajiem, pasliktinot satiksmes drošību Rīgā;
>?tika bojātas apgaismojuma infrastruktūras iekārtas, t.i., kabeļi un elektrības sadales skapji, kas ilgstoši netika izmantoti, atmosfēras un mitruma iedarbības rezultātā nolietojās daudz ātrāk. To bojājumu novēršanai bija nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi.
Sākot ar 1997. gadu, situācija pakāpeniski uzlabojās?– katru gadu Rīgas dome palielināja apgaismojuma nodrošināšanai piešķirto naudu. 2004. gadā jauna apgaismojuma ierīkošanai tika novirzīts pat miljons latu. Patlaban taupības režīma ietvaros josta atkal tiek savilkta, un vēsture draud atkārtoties.
Ekonomēt neizdosies
Patlaban Rīgā ir 180 neapgaismotu ielu. "Rīgas gaismai" rūp pirmās un otrās nozīmes ceļi, taču tumsā draud palikt ne tikai autovadītājiem svarīgi maršruti, bet arī gājējiem "draudīgās" sānieliņas. "Diemžēl par mazākām ielām šobrīd nav iespējas domāt. Mūsu prioritāte ir svarīgie autoceļi – Maskavas un Krustpils iela, kur apgaismojuma trūkums apdraud autovadītāju dzīvību," stāsta M. Kuņickis.
No 1200 kilometriem pilsētas apgaismojuma kabeļu apmēram puse ir novecojuši, proti, pārsniedz ražotāju noteikto kalpošanas ilgumu – trīsdesmit gadus. Rodas absurda situācija, jo vecais apgaismojums ir jāremontē par naudu, ko varētu novirzīt jauna apgaismojuma ierīkošanai. Tomēr, pat ja varētu rast iespēju pāriet uz ekonomiskākiem gaismekļiem un samazināt nepieciešamo remontu skaitu, ietaupīto naudu jaunam apgaismojumam novirzīt tomēr neizdotos. Gan tāpēc, ka visu ietaupīto apēd inflācija, gan tādēļ, ka to neļauj "Rīgas gaismas" uzņēmuma modelis. "Mūsu uzņēmumā nedrīkst vienas struktūras naudu (piemēram, elektroenerģijas nozarē ietaupīto) pārvirzīt uz citu struktūru (investīciju projektiem). Iespējams, nākotnē notiks modeļa maiņa un jauna apgaismojuma ieviešana notiks intensīvāk. Darbību atvieglotu arī tas, ja mēs kļūtu par uzņēmumu, kas drīkst ņemt kredītus," rezumē M. Kuņickis.