Tautsaimniecības izaugsme 4.ceturksnī turpinājās
"Latvijas ekonomika atbilstoši prognozēm 2011.gadā ir augusi par 5,3%. Lai arī šis skaitlis krietni atpaliek no tā saukto trekno gadu rādītājiem, tagad varam būt daudz pārliecinātāki, ka izaugsme ir ilgtspējīga un to nodrošina sabalansētāka ekonomikas struktūra. Ekonomikas mugurkauls ir rūpniecība un eksports.
Šī pārliecība ir jānostiprina ne vien vārdos, bet arī darbos. Tāpēc modernai industriālajai politikai ir jābūt vienai no visas valdības galvenajām prioritātēm, jo tas ir veids, kā celt Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un kvalitāti. Kaut arī Eiropas un pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvas patlaban tiek zīmētas drūmās krāsās, pašmājās nevajadzētu ļauties pārmērīgam pesimismam. Tā vietā, lai nepārtraukti zīmētu pesimistiskākos scenārijus, spēki būtu jāvelta tam, lai līdz tiem nenonāktu. Jāatceras, ka, lai kādas krīzes būtu pasaulē, vienmēr būs valstis, kuru ekonomikas turpina augt un attīstīties. Mums jābūt šo valstu vidū," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (turpmāk IKP) 2011.gada 4.ceturksnī par 5% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni. Tas nozīmē, ka kopumā aizvadītajā gadā IKP ir palielinājies par 5,3%, salīdzinot ar 2010.gadu.
Ceturkšņa laikā IKP palielinājās par 0,8% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Salīdzinot ar 2009.gada 3.ceturksni, kas bija krīzes zemākais punkts, IKP ir pieaudzis par 10 procentiem.
Lai arī aizvadītā gada nogalē pieauga nenoteiktība ārējos tirgos, Latvijas preču eksports turpināja augt un joprojām ir galvenais izaugsmes dzinulis. Saglabājoties eksporta iespējām, pērn 4.ceturksnī turpinājās izaugsme apstrādes rūpniecībā – pēc provizoriskām aplēsēm apstrādes rūpniecības apjomi 2011.gada 4.ceturksnī par 9% pārsniedza 2010.gada atbilstošā ceturkšņa līmeni. Jāatzīmē, ka kopējās rūpniecības nozares (ieskaitot ieguves rūpniecību un enerģētiku) izaugsme 4.ceturksnī bija nedaudz lēnāka (par 4%), jo samazinājās ražošanas apjomi enerģētikas nozarē. To, galvenokārt, ietekmēja laika apstākļi – 2011.gada nogale bija daudz siltāka nekā iepriekšējā gadā, līdz ar to saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas apjomi bija krietni mazāki.
2011.gada 4.ceturksnī vērojamais kravu apgrozījuma pieaugums dzelzceļā (par 32%) un ostās (par 14%) liecina, ka kopumā transporta nozarē gada nogalē saglabājās straujš pieaugums. Galvenokārt pateicoties vairumtirdzniecības apjomu pieaugumam, arī tirdzniecības nozarē 4.ceturksnī vērojams kāpums. Arī būvniecības nozare turpina atgūties no krīzes.
Turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Palēninoties izaugsmes tempiem mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta pieaugums kļūs mērenāks. Palēninoties eksporta izaugsmei, arī tā pozitīvais efekts uz tautsaimniecību kopumā var mazināties, tāpēc šogad nav sagaidāms būtisks iekšējā pieprasījuma pieaugums. Neraugoties uz pakāpenisko situācijas uzlabošanos darba tirgū, privātā patēriņa kāpumu ierobežos joprojām relatīvi augstais bezdarba līmenis. Investīciju dinamiku ietekmēs komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika, kā arī privātā sektora investīcijas noteiks uzņēmēju nogaidošais noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām. Kopumā 2012.gadā IKP pieaugs lēnākos tempos nekā 2011.gadā.